Par savām jūtām 1
“Ko jūs jūtat?” – vaicā psihoterapeits. Cenšoties būt patiesi, mēs, iespējams, joprojām pilnībā neapzināmies savas jūtas. “Piemēram, klients saka, ka ir apvainojies, un vīsta dūres.”saka Anna Varga. “Ir skaidrs, ka, papildus apvainojumam viņš ir arī dusmīgs. Terapeits var to tieši pateikt, pamatojoties uz saviem novērojumiem (savilktas dūres, saspringta balss, sasārtusi seja). Ir svarīgi apspriest ar klientu, ko viņš jūt par savām jūtām,” skaidro Anna Varga. “Piemēram, cilvēks baidās un nicina sevi par to.
Psihoanalīzē izmanto īpašu veidu, kā sazināties: analītiķis reti uzdod tiešus jautājumus, tāpēc drīzāk cilvēks noklusēs par kaut ko, nevis samelos. Ja atbildot uz jautājumu par jūtām, cilvēks samelos, speciālistam svarīgi saprast, kāpēc tā notiek, taču tam vajadzēs laiku un iejūtīgu attieksmi.”
Par attiecībām pārī
“Daži klienti maldina apzināti. Piemēram, ģimenes terapijā viens melo terapeitam, jo pretējā gadījumā atklāsies meli, kas pirms tam jau pavēstīti partnerim. Es esmu gatava līdz galam nepateiktam, interpretācijām, bet neesmu gatava tiešiem meliem,” saka Anna Varga.
Par diagnozi
Klients var slēpt psihiatrisko diagnozi. Neatbildēt uz tiešu jautājumu par slimību, pat ja viņš zina, ka ir slims vai nojauš par to. Iemesls ir vienkāršs – viņš baidās no ārstiem, psihotropām vielām, ārprāta. “Lai palīdzētu viņam, jāstrādā kopā ar psihiatru. Un mans kā psihoterapeita darbs – pārliecināt viņu, ka darbosimies viņa labā,” saka Anna Varga.
Diagnozi slēpj arī bērnu vecāki, īpaši bērniem ar diagnozi “garīga atpalicība”. Viņi diezgan bieži saka, ka neteica diagnozi, lai speciālists reaģētu uz bērnu bez aizspriedumiem. Bet tās ir bailes atzīt reālu problēmu. Neapzināti vecāki cer, ka viss pāries un bērns būs vesels.
