Juris Lorencs: Par ko balsos ASV latvieši? 10
Kā paziņojis ASV bruņoto spēku komandieris Eiropā Filips Brīdlovs, viņa valsts plānojot palielināt militāro klātbūtni Eiropas austrumos, konkrēti – Baltijas valstīs. Jau nākamā gada nogalē tur izvietošot 250 tankus un 4200 militārpersonas. Bet kas notiks ar šiem plāniem Donalda Trampa uzvaras gadījumā 8. novembrī gaidāmajās ASV prezidenta vēlēšanās?
Pašā marta nogalē konservatīvais ASV politiķis Patriks Bjūkenens savā interneta mājaslapā publicēja Trampu atbalstošu rakstu, ko ne bez ļauna prieka pārpublicēja daudzi Krievijas mediji. Raksta nosaukums “Vai Trampam ir taisnība par NATO?” (“Is Trump Right About NATO?”). Tajā izteikts atbalsts Trampa uzskatiem, ar kuriem prezidenta amata kandidāts nāca klajā divas dienas iepriekš, 27. martā, kad intervijā televīzijas kanālam ABC paziņoja: “NATO ir novecojusi organizācija. Tā radīta laikā, kad mēs bijām cita valsts un arī draudi bija citi… Šodien parādījušies jauni draudi, piemēram, terorisms, ko NATO pat neapspriež… Šī organizācija nav piemērota cīņai ar terorismu, turklāt Amerikai tā izmaksā pārāk dārgi.”
Bjūkenens raksta: “Mēs esam paziņojuši pasaulei, ka tad, ja Krievija mēģinās atjaunot savu ietekmi tās bijušajā impērijā Eiropā, tas nozīmē karu ar ASV. Bet pat aukstā kara laikā neviens prezidents neriskēja ar karu, kas mūsu zemi varētu ievilkt kodolkarā, lai aizstāvētu Latviju vai Igauniju… Jo šie prezidenti pirmām kārtām domāja par Amerikas interesēm… Tad kāpēc Amerikai būtu jākonfliktē ar Krieviju par to, kurš ir pie varas Baltijas valstīs, Rumānijā vai Bulgārijā?”
Patriks Bjūkenens nav margināla figūra. 1938. gadā dzimušais žurnālists strādājis triju prezidentu – Niksona, Forda un Reigana – administrācijās, divas reizes (1992. un 1996. gadā) mēģinājis panākt (gan nesekmīgi) savu izvirzīšanu prezidenta amatam no Republikāņu partijas.
Ja Trampa vēlēšanu lozungs “Amerika vispirms!” (“America First!”) patiešām tiks reāli iedzīvināts politikā tā, kā to saprot pats Tramps, tad vismaz drošības jomā Latviju var sagaidīt problēmas. Viena lieta ir skandināt tepat uz vietas “Visu Latvijai!”, no kā gan diemžēl līdz šim maz kas mainījies pašā Latvijā, un pavisam cita – ja pasaules lielvara sāk domāt un rīkoties “Amerika vispirms!” kategorijās.
Tramps bieži izteicies, ka “biezi apdzīvotajai un bagātajai Eiropai pienācis laiks pašai rūpēties par savu drošību”. Viņš arī piedraudējis atvilkt ASV spēkus no Japānas un Dienvidkorejas (50 000 un 29 000 miltārpersonu), ja šīs valstis neizrādīs lielāku gatavību maksāt par drošību. Vēl trakāk – viņš pat būtu gatavs atļaut tām izgatavot pašām savus kodolieročus, uz ko finansiāli un tehnoloģiski tās neapšaubāmi ir spējīgas.
Ja kāds šodien iedomājas, ka labējs, konservatīvs politisks spēks kādā no Rietumu valstīm gluži automātiski ir arī pretspēks Krievijai, tad tie ir maldi. Piemēri nav tālu jāmeklē, tie atrodami tepat Eiropā – “Alternatīva Vācijai”, “eiroskeptiķi” Lielbritānijā, Nacionālā fronte Francijā. Pat tajās Viduseiropas valstīs, kuras tradicionāli esam uzskatījuši par savām sabiedrotajām (Ungārija un Polija), konservatīvu un nacionāli noskaņotu spēku nākšana pie varas nav stiprinājusi kopējo Eiropas politiku.
Vēl viens paradokss – latviešu trimda ASV savā vairākumā tradicionāli balsojusi par Republikāņu partiju, vismaz “leģionāru paaudze” noteikti, turklāt tieši Bjūkenenu daudzi no viņiem savulaik vēlējās redzēt prezidenta amatā. Interesanti, par ko latvieši balsos šoreiz, ja Tramps patiešām nokļūs līdz vēlēšanu finišam?
