Par karjeru jādomā jau no 12 gadiem 0
15 791 – tik daudz jauniešu līdz 24 gadiem, pēc pēdējiem nodarbinātības datiem, ir bez oficiāla algota darba. Par iespējamiem problēmas risinājumiem eksperti sprieda Latvijas Darba devēju konfederācijas rīkotā diskusijā.
Lai gan bieži tiek apgalvots, ka jaunieši netiek pie darba tāpēc, ka viņiem nav nepieciešamās pieredzes, darba devēju aptaujas liecina, ka līdz ar potenciālā darbinieka prasmēm un izglītību darba devējam ir svarīgas arī citas īpašības, piemēram, lojalitāte uzņēmumam, gatavība mācīties un pielāgoties. “Visaugstāk darba devējs vērtē lojālus, atbildīgus darbiniekus, kas saprot, ko nozīmē strādāt,” sacīja Latvijas Personāla vadīšanas asociācijas valdes priekšsēdētāja Eva Selga. Vairāk nekā puse darba devēju, vaicāti, kādas kompetences visaugstāk vērtē savos darbiniekos, minējuši darba pienākumu izpildi, kā arī darba plānošanas un organizācijas prasmi.
SIA “O.D.A” vadītāja Gitāna Dāvidsone atzina, ka valstij jādomā par to, kā atkal iesaistīt bezdarbniekus darba tirgū un palīdzēt krīzes situācijās, tomēr svarīga ir arī cilvēka individuālā atbildība.
Nemāk strādāt
Jauniešu bezdarba iemesli meklējami arī pašos jaunajos cilvēkos, uzskata Biznesa augstskolas “Turība” valdes priekšsēdētājs Aldis Baumanis. Pirmkārt, jauniešiem ir pārāk augstas prasības pret atalgojumu – nesen veikts pētījums liecina – jaunieši uzskata, ka viņiem jāpelna vismaz 500 latu mēnesī. A. Baumanis spriež: tas nozīmē, ka skolā viņi nav apguvuši pat elementārākos darba tirgus principus un nav sapratuši, ka darbinieks ar 500 latu algu darba devējam izmaksā teju 1000 latus. Nav arī paškritiski padomājuši, vai mēneša laikā spēj radīt tādam atalgojumam atbilstošas preces vai sniegt tikpat vērtus pakalpojumus. Turklāt – tā kā tagad skolās no skolēna vairs nevarot prasīt pat papīra pacelšanu, daļa jauno cilvēku vairs neprotot strādāt.
Arī no citiem diskusijas dalībniekiem izskanēja, ka nu jau darba devējam augstu jāvērtē darbinieka spēja vispār atnākt uz darbu.
Tomēr izglītībai darba tirgū ir liela nozīme. A. Baumanis secinājis – jo augstāks izglītības līmenis, jo mazāk iespēju palikt bez darba.
Arī Latvijas Personāla vadīšanas asociācijas veiktā aptauja liecina, ka, izvēloties darbiniekus, vairāk nekā puse uzņēmumu dod priekšroku jauniešiem, kas ieguvuši augstāko izglītību. E. Selga bilda, ka “izglītības līmenis demonstrē arī jauniešu attieksmi pret savu karjeru”.
Tā kā daudz bezdarbnieku ir to jauniešu vidū, kuri ieguvuši tikai vidējo vispārējo izglītību, A. Baumanis iesaka noteikt stingrāku latiņu uzņemšanai vidusskolās, lai tajās iestātos tikai tie, kam ir potenciāls studēt. Pārējie tad dotos uz arodskolām, lai iegūtu praktisku profesiju.
Vairākkārt izskanēja, cik svarīga ir jauniešu profesionālā orientācija. Jau no 12 gadu vecuma ar skolēnu būtu jārunā karjeras konsultantam, jāpalīdz atrast nākotnes profesija. Valdība ir radusi līdzekļus karjeras konsultācijām, taču patlaban nav vēl skaidrs, vai konsultanti darbosies skolās vai pašvaldībās.
Jādomā arī par pašu karjeras konsultantu profesionalitātes uzlabošanu. Diskusijā tika atzīts, ka konsultanti nesaprotot Ekonomikas ministrijas sniegtās prognozes par darba tirgus attīstību, tāpēc nespēj šo informāciju novadīt līdz konsultējamajiem.
G. Dāvidsone uzsvēra: jāveido karjeras atbalsta sistēma, kurā līdzdarbotos Izglītības un zinātnes ministrija, Labklājības ministrija un Ekonomikas ministrija. Jauniešiem jau skolā būtu jāmāca, kā rakstīt CV.
Turklāt jāiemāca tajā norādīt savas prasmes arī tad, ja vēl nav pastāvīgas darba pieredzes, jo kādas no tām jaunietis var būt apguvis vasaras darbos, vēl kādas – darbojoties skolēnu vai studentu pašpārvaldē vai arī piedaloties interešu pulciņos. “Tas, ka jaunietim nav darba pieredzes, vēl nenozīmē, ka viņš neko nemāk,” tā G. Dāvidsone.
Diemžēl jau tagad jauniešu izglītībā ieguldītie resursi nesniedz atdevi, jo jaunie cilvēki nestrādā nozarē, kurai gatavoti izglītības iestādēs. Piemēram, kokrūpniecībā un mežizstrādē nodarbināta vien puse no tiem, kas šajā nozarē izglītojušies.
Arī par Nodarbinātības valsts aģentūras piedāvājumu bezdarbniekiem eksperti ir kritiski. G. Dāvidsone sacīja, ka līdz šim mācības vairāk vērstas uz kvantitāti, nevis kvalitāti. Proti, svarīgāk, cik daudz bezdarbnieku piedalās kursos, nevis tas, vai tie palīdz atrast darbu.
Joprojām prasa IT specus
Darba devēju aptauja liecina, ka visvairāk augsti izglītotu darbinieku trūkst informācijas tehnoloģiju jomā, kur darbinieku trūkums bija vērojams pat ekonomiskās krīzes laikā, kā arī ražošanā un elektroenerģijas un telekomunikāciju nozarē.
Ir nozares, kurās ir izteikts jaunu cilvēku trūkums. Metālapstrādē un mašīnbūvē nodarbināto vidū 30 procenti ir vecāki par 50 gadiem, daudzi darbinieki jau pārsnieguši 60 gadu vecumu.
Ķīmiskajā rūpniecībā 35 procenti darbinieku ir vecāki par 50 gadiem, dažās no apakšnozarēm pat ceturtdaļa strādājošo ir vecāki par 60 gadiem.
Kaut arī uzsvars diskusijā bija likts uz jauniešu bezdarbu, tika ieskicētas arī iespējas, kā risināt pirmspensijas vecuma cilvēku nodarbinātību. Patlaban šiem cilvēkiem bieži vien ir grūtības atrast darbu. Taču valstī turpina samazināties darbspējīgo iedzīvotāju skaits, un tas nozīmē, ka drīzumā arī pirmspensijas vecuma cilvēki būs resurss, ko darba devējiem nāksies novērtēt. Lai visā darba mūžā cilvēki būtu konkurētspējīgi darba tirgū, nepieciešams nodrošināt mūžizglītības iespējas; vecākiem cilvēkiem aktīvāk jāapgūst tehnoloģiju lietojums, kas Latvijā ir zemākā līmenī nekā vidēji ES.
Uzziņa 71% jauniešu bezdarbnieku ir zems izglītības līmenis. 21% jauno bezdarbnieku ieguvuši profesionālo izglītību, bet tikai 7% augstāko. 40% jauno bezdarbnieku bijusi iepriekšēja darba pieredze, visbiežāk mazkvalificētās profesijās – palīgstrādnieks, pārdevējs, apkopējs, viesmīlis, pavārs, krāvējs, bārmenis. Starp augstāk izglītotiem jaunajiem bezdarbniekiem visvairāk ir ekonomistu – 8%, skolotāju – 4%. |
