Bet kad bērns nav kaprīzs, tu citus izsmej par nepieaugušo pozīciju, pieprasot aizvērties to bērnu (otrā), kas tik ļoti atspoguļo tevī pašā esošo. 0
Tas ir par bērnu, kuram liek būt par māti.
Izteikšos dziļāk – būt par māti savai mātei, kura stabili bija bērna pozīcijā, bet nepabija bērna stāvoklī.
Un tad šādi speciālisti bļaus uz savām dzemdētājām: „Padomā par bērnu! Esi māte!” – tā raud viņu iekšējais bērns, kurš uzvilcis speciālista masku un ar savu traumu traumē jūs.
Var tādu pažēlot. Pajust līdzi. Un neņemt šādus ļaudis uz dzemdībām. Neielaist savā dvēselē un mātišķumā.
Ceturtkārt.
Pati uzticēšanās šim introektam, ka kāds no ārpuses tevi novērtēs kā kaprīzu vai nē, un tas, kā ir pareizi dzemdēt un kā ne – jau ir bērnišķīga pozīcija tiem, kuri tam tic.
Bet, galvenais, tas ir to cilvēku (neapzināts) uzaicinājums, kuri tieši tā arī rīkojas no bērna pozīcijas, no kurienes nav pieaugšanas.
Esiet brīvi, esiet paši – tas ir pats uzticamākais.
Avots: okean_v_butylke
