Par kaitīgo darbu pensijā varēs doties divus gadus agrāk 0
Vakar Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāti atbalstīja Labklājības ministrijas (LM) ierosinājumu par atvieglojumiem tiem cilvēkiem, kuri strādājuši kaitīgos un smagos darba apstākļos. Līdzīgu priekšlikumu bija izteikusi arī Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS).
Kompromisa variants paredz, ka kaitīgā un smagā darba veicēji pensijā varēs doties divus gadus pirms oficiālā pensijas vecuma. Šis nosacījums būs spēkā bez termiņa ierobežojuma jeb “mūžīgi mūžos”, kā izteicās I. Viņķele. Tāpat varēs izmantot arī priekšlaicīgās pensionēšanās iespēju, tas ir, aiziet pensijā vēl divus gadus iepriekš, tiesa, šajā laikā saņemot tikai pusi no aprēķinātās pensijas. Jāatgādina, ka kaitīgā un smagā darba stāžs tiek uzskaitīts līdz 1996. gadam.
Komisijas deputāti piekrita vēl vienam arodbiedrību virzītam priekšlikumam, un proti, ka līdz 2015. gada 31. decembrim jāpagarina pārejas noteikumu darbība, kas paredz, ka vecuma pensijas sākuma kapitāla aprēķināšanai tiek izmantota vidējā apdrošināšanas iemaksu alga valstī laikā no 1996. gada līdz 1999. gada 31. decembrim. Tas sevišķi aktuāli cilvēkiem, kuri strādājuši ilgus darba gadus, lielāko daļu no tiem padomju laikā un saņēmuši mazu darba samaksu. Tādējādi viņiem aprēķinātās pensijas izrādījās niecīgas.
Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietnieks Ingus Alliks atgādināja, ka pašreizējai minimālajai algai ar minēto modeli nav nekāda sakara. Patlaban zemās algas ir arī paša darba darītāja izvēle. Līdz 2016. gadam tiks vērtēts, kādas būs jaunpiešķirtās pensijas, tad skatīs, ko ar sākumkapitāla aprēķināšanu darīt tālāk.
Arī turpmāk katram topošajam pensionāram tikai vienreiz būs jāpieņem lēmums, vai izmantot priekšlaicīgās pensijas iespēju vai tomēr sagaidīt oficiālo pensionēšanās vecumu – 62 gadus. Deputāti lēma, ka pēc priekšlaicīgās pensijas, pat ja to neizmanto, tomēr nevarēs pieprasīt pensijas pārrēķinu. Lēmums par pensiju esot jāizsver un jāpieņem vienu reizi, norādīja I. Alliks.
Diskusija izvērtās par padomju armijas obligātā dienesta un virsdienesta pielīdzināšanu darba stāžam, kas dod tiesības saņemt pensiju. Pašlaik darba stāžā ieskaita obligātā militārā dienesta laiku, kas pavadīts Latvijas vai bijušās PSRS teritorijās. Tomēr ne mazums cilvēku dienēja arī ārpus PSRS – Vācijā, Afganistānā, Ungārijā un citur. Pašlaik šo dienestu – divus gadus – neieskaita darba stāžā un, aizejot pensijā, tiek zaudēti vidēji 10 – 15 lati no aprēķinātās pensijas. Tādu cilvēku, kuri nonākuši šādā situācijā, esot apmēram četri tūkstoši. Deputāti balsoja par to, lai turpmāk arī šo periodu Latvijas pilsoņiem ieskaitītu apdrošināšanas stāžā.
Toties virsdienests PSRS Bruņotajos spēkos darba stāžā netiks iekļauts. Labklājības ministre Ilze Viņķele skaidroja, ka arī pašlaik spēkā ir šī likuma norma. Tā tika pieņemta pirms 17 gadiem, un toreiz tā bija “politiska izšķiršanās”. Vajadzēja lemt, par ko maksāt pensijas un par ko ne.
“Obligātais dienests nebija cilvēka brīva izvēle, bet virsdienests tāds bija – katrs personīgi izvēlējās šo ceļu.”
Deputāte Elīna Siliņa, arī LDDK sociālo jautājumu eksperts Pēteris Leiškalns, tāpat Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Veiko Spolītis iebilda – karavīri arī ir profesija, un par šo izvēli nevienu nedrīkst nosodīt. Ja neatbalsta virsdienestu, tad tiek diskriminēta attiecīgā profesija.
Ministre I. Viņķele: “Latvijas Republika nav bijušās PSRS tiesību un pienākumu pārmantotāja un Latvijai nav jāuzņemas okupētājvalsts saistības. Virsdienests – tā bija brīvprātīga izšķiršanās.”
Šodien deputāti skatīs atlikušos priekšlikumus, lai sagatavoto likumprojekta otro lasījumu nodotu tālāk izskatīšanai Saeimā. Latvijas Pensionāru federācija noteiktajā termiņā nebija iesniegusi nevienu ierosinājumu. Pēdējā brīdī LPF vienojās ar Saeimas komisijas priekšsēdētāju Aiju Barču, ka tos pieņems likumprojekta trešā lasījuma laikā.
