Latvijā viesojas ES augstākās amatpersonas 3
Latvijā šodien uzturas divas augstākās Eiropas Savienības (ES) amatpersonas – ES Padomes prezidents Hermans van Rompejs un Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žozē Manuels Barozu. Vizītes oficiālais iemesls ir eiro ieviešana Latvijā.
Samierinātājs Beļģijas politikā
Savā amatā 1947. gada 31. oktobrī dzimušais H. van Rompejs ES padomes prezidenta amatā stājās 2009. gada 1. decembrī. Iepriekš viņš bija Beļģijas premjerministrs, kurš bija spējis izveidot stabilu valdību un panākt kompromisus Beļģijas politiskajā vidē. Uzņemties premjera amatu Beļģijā H. van Rompeju pierunājis Beļģijas karalis Albērs II. Tobrīd valsts draudēja sašķelties, jo pastāvēja nesaskaņas starp flāmu un franču politiķiem. H. van Rompejs, kurš tolaik, 2007. gadā, bija Beļģijas parlamenta spīkers, tika uzlūkots kā kompromisa figūra, kas spēs samierināt abas puses Beļģijas politiskajā vidē. Pēc izglītības viņš ir ekonomists un iepriekš Beļģijā ieņēmis arī budžeta ministra un citus nozīmīgus amatus, senāk – Valsts centrālās bankas vadītāja amatu.
Aicinājis aizvietot nacionālos simbolus
Arī ES aprindās viņš tiek uzlūkots kā samierinātājs un sarunu vedējs, tomēr jau pirms stāšanās amatā bija skaidrs, ka viņš ir ES federālisma idejas piekritējs. Kaut arī viņš tolaik bija mazpazīstams ārpus Beļģijas robežām, viņa publiskie izteikumi liecina par ko citu. Vēl Beļģijā būdams opozīcijā, viņš izteicies, ka Turcija nav Eiropas daļa un nekad tāda nebūs. Kā vispārzināms Eiropas federālisma idejas piekritējs viņš savulaik aicinājis ES valstīs nacionālos simbolus un ģerboņus aizstāt ar ES simboliem. Tomēr vislielāko publikas neapmierinātības vilni izpelnījušies H. van Rompeja izteikumi 2010. gadā Berlīnes mūra krišanas gadadienā par to, ka ES nav nepieciešamas nacionālas valstis. Toreiz uzrunā Berlīnē viņš izteicās, ka “viendabīgas nacionālas valsts laiki ir pagājuši”, un norādīja, ka “kopā ir jācīnās pret jaunā eiroskepticisma briesmām”. Rompejs toreiz uzsvēra: “Jebkurā dalībvalstī ir cilvēki, kas tic, ka viņu valsts var izdzīvot viena globalizētajā pasaulē. Šāds uzskats ir vairāk nekā ilūzija – tie ir meli.” Uzrunā viņš skaidroja, ka lielākais Eiropas ienaidnieks ir bailes un tās vedot pie egoisma, tas pēc tam pie nacionālisma, un ka nacionālisms vedot pie kara. “Mūsdienu nacionālisms bieži vairs nav pozitīva lepnuma sajūta par savu identitāti, bet negatīva citu apspiešana,” toreiz teica H. van Rompejs. Sevišķi Rompeja izteikumi saniknoja britu politiķus. Pēc šiem izteikumiem Apvienotās Karalistes Neatkarības partijas līderis Naidžels Farandžs sacīja: “Rumpijs pumpijs nav formā, lai valdītu. Šis cilvēks ir pārāk labi apmaksāta katastrofa, kura vēlas iznīcināt mūsu nāciju. Vienīgā nenacionālā valsts ir Beļģija, viņa paša valsts.” No torijiem izskanēja, norādes, ka tobrīd šādas noskaņas un uzskati ir ļoti populāri Briselē. Konservatīvo deputāts Duglass Kārsvels teica: “Vismaz mēs redzam patiesās eirokrātu noskaņas. Ja tas ir tas, kam van Rompeja kungs tic, viņam vajag būt vismaz ievēlētam, pirms viņš šādi izsakās.” Šoruden H. van Rompeja sarūgušos izteikumus ar urravām uzņēma laikraksts “Vesti segodņa”. Nesen Latvijā viesojās britu laikraksta “The Economist” žurnālists Edvards Lūkass, kurš man intervijā uzsvēra: “Kas viņš ir? Ja jūs apstādināsiet simt cilvēkus uz ielas Rīgā un jautāsiet, kas viņš ir, kurš to zinās? Lielākā daļa cilvēku nezinās, kāda ir atšķirība starp viņu un EK priekšsēdētāju Žozē Manuelu Barozu.”
Nekautrējas no ES federālisma
Otrs augstais viesis – EK priekšsēdētājs Žozē Manuels Barozu arī ir federālas ES piekritējs. Ž. M. Barozu ir dzimis 1956. gada 23. martā un ieguvis jurista un ekonomista izglītību. Studiju laikos viņš bijis kreisi noskaņots students. Tomēr savu kreiso politiku atmeta par labu ekonomiskajam liberālismam, bet viņam nepatīk, ka viņu sauc par liberāli, jo sevi uzskata par centrisku reformistu. Līdz apstiprināšanai EK priekšsēdētāja amatā 2004. gadā Ž. M. Barozu bija Portugāles premjers, kurš pārstāvēja sociāldemokrātu partiju. Līdzīgi kā H. van Rompejs, viņš 2004. gadā komisijas priekšsēdētāja amatā stājās kā kompromisa kandidāts, jo Apvienotā Karaliste bloķēja liberāli noskaņoto bijušo Beļģijas premjeru Gaju Ferhofštādu. 2009. gadā Ž. M. Barozu komisijas priekšsēdētāja amatā ievēlēja atkārtoti. Komisijas priekšsēdētājs bieži uzsver vārdu “solidaritāte”, un tas uzsver viņa ieguldījumu, lai palielinātu dzīves standartu ES, tajā pašā laikā spēcīgi atbalstot ES vienoto tirgu. Pērn viņš Eiropas Parlamentā nāca klajā ar runu, kurā uzsvēra, ka ES jāpārvēršas par “nacionālu valstu federāciju”. Viņš uzsvēra, ka neaicina radīt Eiropas supervalsti, norādot, ka ES vienmēr būs mazāk kā tās daļu kopums, ja ES netiks padziļināta. “Nebūsim kautrīgi no vārdiem: mums ir jāvirzās nacionālu valstu federācijas virzienā. Tas ir mūsu politiskais horizonts. Tas ir tas, kam mūs jāvada priekšā stāvošajos gados,” toreiz teica Ž. M. Barozu. Viņš uzskata, ka demokrātiska nacionālu valstu federācija varēs vieglāk tikt galā ar kopējām problēmām, uzsverot katras valsts suverenitātes nozīmi, lai katra valsts un tās pilsoņi varētu būt labāk aprīkoti, lai kontrolētu savu likteni. Izteikumi par ES federālisma ideju izraisīja sašutumu no britu politiķu puses. ES plenārsesijā Ž. M. Barozu “nacionālu valstu federācijas” ideju kritizēja gan viņa kādreizējais oponents cīņā par EK priekšsēdētāja amatu Gajs Ferhofštāds, gan Zaļo grupas līderis Daniels Kon-Bendits. “Federālā savienība mums jau ir, un tā ir Eiropadome. Mums vajadzīga iedzīvotāju savienība,” sacīja G. Ferhofštāds. Bet D. Kon-Bendits sacīja, ka federācijas vietā ES jātiecas uz Eiropas sabiedriskās telpas izveidi. Tikmēr Eiropas Tautas partijas grupas vadītājs Žozefs Dauls uzsvēra, ka ir būtiski, lai ES ar savu ideju uzrunātu katru tās iedzīvotāju. “Mums ir jādodas ielās, jāuzrunā, jāskaidro un jāpārliecina, un tas noteikti nebūs viegls uzdevums,” teica Ž. Dauls. Parlamenta konservatīvie un eiroskeptiķi komisijas priekšsēdētāja uzrunu vērtēja kritiski. “Jūs paužat to pašu jau sen apnikušo pieeju – “vairāk Eiropas” – tā vietā, lai iestātos par labāku Eiropu,” norādīja Eiropas Konservatīvo un reformistu grupas priekšsēdētājs Martins Kalanans. Bet grupas “Brīvības un demokrātijas Eiropa” priekšsēdētājs, britu eiroparlamentārietis N. Farandžs Barozu vīzijai veltīja skarbus vārdus, nosaucot to par slepenu plānu pakāpeniskai eirodiktatūras izplešanai.
