Par kādu cenu ASV tagad palīdz Ukrainai? Piekļuves titāna atradnēm ir Ukrainas uzvaras vērtas 88
Rietumu atbalsts Ukrainai pēdējā gada laikā ir nesaraujami saistījis ASV un Eiropas Savienības, un NATO sabiedrotos ar Kijevas likteni. Šķiet, ka prezidenta Vladimira Putina otrais iebrukums valstī ir bijis pretējs viņa mērķim, proti, Putins pats iedzen Ukrainu dziļāk eiroatlantiskās kopienas rokās un nostiprinot Kijevas ambīcijas kļūt par ES un NATO dalībvalsti, tā raksta portāls Newsweek.com.
Kā uzsver izdevums, Vašingtona un sabiedrotie pieliek pūles, lai Ukrainā “identificētu, attīstītu un izmantotu lielas titāna rezerves”. Jāpiebilst, ka runa ir par metālu, bez kura ir problemātiska iznīcinātāju, helikopteru, kuģu, tanku, tāla darbības rādiusa raķešu ražošana. Metāls ir tik vērtīgs, lai spēlētu galveno lomu “progresīvu Rietumu militāro tehnoloģiju attīstībā, kas veidos pamatu turpmākai Krievijas un Ķīnas militārai atturēšanai”.
Ja Ukraina uzvarēs, ASV un tās sabiedrotie būs pirmajā vietā, lai tiktu klāt titāna krājumiem.
Bet, ja Krievijai izdosies sagrābt Ukrainas atradnes un rūpnīcas, Maskava palielinās savu globālo ietekmi uz arvien stratēģiskākiem resursiem.
Titāns ASV ir klasificēts kā viens no 35 derīgajiem izrakteņiem, no kuriem tieši atkarīga gan valsts ekonomiskā, gan nacionālā drošība. Tomēr realitāte ir tāda, ASV ir spiestas importēt vairāk nekā 90 % no savas dzelzsrūdas.
Turklāt pašreizējā situācijā svarīgi, lai piegādes nāktu ne tikai no draudzīgām valstīm. Izdevums īpaši vērš uzmanību uz to, ka Krievijas korporācija “VSMPO-Avisma”, kas specializējas titāna ražošanā, vēl nav pakļauta Rietumu sankcijām. Rietumu atkarība no Krievijas titāna nozīmē, ka metāls līdz šim ir izvairījies no sankciju kampaņām, ko pret Maskavu uzsāka ASV, ES un to sabiedrotie.
Saskaņā ar ASV Ģeoloģijas dienesta datiem Ķīna pagājušajā gadā saražoja vairāk nekā 231 000 tonnu titāna sūkļa, kas veido 57% no pasaules produkcijas. Tālāk sekoja Japāna ar 17% un Krievija ar 13%. Kazahstāna saražoja gandrīz 18 000 tonnu, bet Ukraina – vairāk nekā 4 000 tonnu, tā vēstī portāls Newsweek.com.
Aviācijas un kosmosa gigants “Boeing” saglabā savu kopuzņēmumu ar Krievijas “VSMPO-Avisma”, pasaulē lielāko titāna eksportētāju, lai gan pēc iebrukuma pasūtījumi ir iesaldēti. Citi, piemēram, Eiropas komerciālo lidmašīnu korporācija “Airbus”, turpina iegūt titānu no VSMPO.
Vašingtonā bažas rada iespēja, ka Maskava iesaldēs titāna eksportu uz Rietumvalstīm, jo tad lidmašīnu rūpniecībai un aizsardzības kompleksiem būs nopietnas problēmas. Pēc portāla avota teiktā, šajā sakarā ASV atzīmē, ka Ukrainas titāna rezerves var kļūt par “pievilcīgu alternatīvu Krievijas un Ķīnas avotiem” Amerikai.
