Par kādām nopietnām slimībām signalizē zems asinsspiediens 0
Elīna Kondrāte, “Praktiskais Latvietis”, AS “Latvijas Mediji”
Ierasti biežāk runājam par augstu asinsspiedienu un tā negatīvajām sekām uz veselību. Taču arī zems asinsspiediens jeb hipotensija var izraisīt sliktu pašsajūtu, kā arī signalizēt par nopietnām slimībām. Par to, kas izraisa asinsspiediena pazemināšanos un kādos gadījumos to nepieciešams ārstēt, stāsta kardioloģe SOFIJA ĻEBEDEVA.
Kas izraisa pazeminātu asinsspiedienu
“Ir cilvēki, kuri visu mūžu dzīvo ar pazeminātu asinsspiedienu. Tas ir viņu fizioloģiskais stāvoklis. Ja pašsajūta ir laba, tas nerada kaitējumu veselībai un uzskatāms par normu, līdz ar to nav nepieciešama ārstēšana. Taču pazeminātu asinsspiedienu var izraisīt arī dažādas patoloģijas. Atkarībā no cēloņa asinsspiediens var pazemināties akūti jeb ļoti strauji vai hroniski. Šādos gadījumos hipotensija ir sekundāra, un primāri jānovērš cēlonis, kas to izraisījis,” stāsta kardioloģe.
Akūta hipotensija
Tā bieži novērojama pie smagām traumām, spēcīgas asiņošanas vai iekšējās asiņošanas, akūta šķidruma zuduma organismā, šoka stāvoklī. “Asinsspiediens krītas ļoti strauji. Šajā brīdī cilvēks var izjust galvas reiboņus, nespēku, var būt arī ģībonis, bezsamaņa, āda kļūst bāla un mitra – to klāj auksti sviedri.
Asinsspiediena strauju pazemināšanos var izraisīt infarkts, sirds aritmija, kā arī šķidruma zudums karstā laikā vai infekcijas slimību gadījumā, ja ir caureja vai vemšana, arī sāls deficīts organismā. Pazemināts asinsspiediens var rasties ilgstoši gulošiem cilvēkiem, jo asinsvadiem nav tonusa,” skaidro Sofija Ļebedeva.
Akūta hipotensija dažkārt var būt pirmais signāls par kādu iekšējo orgānu saslimšanu.
Hroniska hipotensija
Asinsspiediens periodiski var būt pazemināts ilgstošākos periodos. “Hronisku hipotensiju var izraisīt anēmija jeb mazasinība, virsnieru, vairogdziedzera, galvas smadzeņu, arī neiroloģiskas slimības, piemēram, Pārkinsona slimība, veģetatīvā distonija. Tai gan vairāk raksturīga ortostatiskā hipotensija, kas var izpausties kā galvas reiboņi, ilgstoši stāvot kājās (tas nav novērojams guļus vai sēdus stāvoklī), cilvēks var nokrist.
Tas notiek, jo veģetatīvā nervu sistēma nespēj adaptēt asinsspiedienu šādam ķermeņa stāvoklim. No ilgstošas stāvēšanas jāizvairās arī cilvēkiem ar varikozām vēnām, ar cukura diabētu un polineiropātiju.”
Hroniskai hipotensijai raksturīgākie simptomi ir miegainība, nespēks, enerģijas zudums.
Kā notiek ārstēšana
Asinsspiediens nozīmē, ka asinscirkulācija nodrošina organismu ar skābekli un barības vielām. Ja asinsspiediens pazeminās, asinscirkulācija kļūst lēnāka un var tikt traucēta iekšējo orgānu darbība. Ja cilvēka pašsajūta pasliktinās un novērotas iepriekš neizjustas sajūtas un hipotensijas simptomi, ļoti svarīgi vērsties pie ārsta, lai noskaidrotu cēloni.
Pirmais solis ir došanās pie ģimenes ārsta, kas nozīmēs asinsanalīzes, veiks nepieciešamās pārbaudes vai rekomendēs konsultēties ar citiem speciālistiem. Parasti cēloni izdodas piefiksēt, un tiks nozīmēta piemērota ārstēšana. “Ārstējot pamatslimību un uzlabojot veselības stāvokli, paaugstinās arī asinsspiediens,” stāsta kardioloģe, taču piebilst, ka reizēm cīņa ar pazeminātu asinsspiedienu ir krietni grūtāka, nekā ja asinsspiediens ir paaugstināts.
“Cilvēkiem nav pieejami medikamenti, kas akūtā stāvoklī palīdzētu paaugstināt asinsspiedienu. Ja asinsspiediens ir tikai nedaudz nokrities, parasti rekomendējam lietot vairāk šķidruma, dzert sāļu minerālūdeni, lietot pilnvērtīgu uzturu, ievērot pareizu miega režīmu, nodarboties ar ūdensprocedūrām, vairāk kustēties, būt fiziski aktīviem.”
UZZIŅA
• Par optimālu uzskata asinsspiedienu, ja augšējais jeb sistoliskais spiediens ir 120, bet apakšējais jeb diastoliskais 80 mm dzīvsudraba staba (mm Hg).
• Par paaugstinātu uzskatāms asinsspiediens virs 140/90 mm Hg.
• Par pazeminātu uzskatāms asinsspiediens 100–105/60–65 mm Hg un zemāks. Taču intervāli var atšķirties.
SVARĪGI
Pazeminātu asinsspiedienu var izprovocēt medikamenti, piemēram, antidepresanti, arī antiaritmiskie preparāti, kas maina sirdsritmu, un pie lēnas sirdsdarbības (bradikardijas) spiediens var kristies ļoti strauji, izraisot ģīboni vai pat bezsamaņu, kā arī diurētiskie līdzekļi, tāpēc tie ļoti uzmanīgi jālieto gados vecākiem cilvēkiem, kuri uzņem maz šķidruma. Spiediena pazemināšanos rosina arī visi nitroglicerīnu saturošie un asinsspiedienu pazeminoši medikamenti, kas paplašina asinsvadus.
