Par jauno LTV valdes priekšsēdētāju maz ziņu, ar žurnālisti viņš nerunā 0
“Nē, es ar žurnālistiem nerunāšu,” man sacīja Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) ieceltais Latvijas sabiedriskās televīzijas (LTV) vadītājs Ivars Belte, kad vēlējos viņu intervēt aci pret aci, lai ieskicētu šīs atbildīgās un sabiedrību interesējošās amatpersonas portretu.
Kad sazinājos ar NEPLP priekšsēdētāju Aināru Dimantu un padomes pārstāvi Gintu Grūbi (lai tad runā tie, kas Belti iecēluši), pirmais sacīja, ka tas esot pārpratums, Beltes kungs sākšot kontaktēties, sākot no 2. aprīļa, kad oficiāli stāšoties amatā.
Tomēr šī Beltes reakcija un tas, ka viņš nav žurnālists, liek aizdomāties, vai tas nebūs šķērslis attiecību veidošanai arī ar LTV radošo komandu. Viņš ir uzņēmējs ar Latvijas Universitātes Svešvalodu fakultātē iegūtu diplomu (vācu valodā un literatūrā), un daudziem biznesa cilvēkiem ir raksturīgi, ka viņi žurnālistiem nelabprāt publisko savas ieceres. Taču radošajā vidē valda citi nosacījumi un tur uz cilvēku, kurš, ieņemdams augstu amatu, izvairās no jautājumiem, sāk raudzīties ar ne visai uzticīgām acīm.
Vai jaunajam televīzijas šefam būs pietiekams radošais potenciāls?
Žurnāliste un publiciste, mediju un publisko attiecību pētniece Sandra Veinberga ir pārliecināta, ka mediju vadīt spēj tikai profesionāls pieredzējis žurnālists, bet Latvijā joprojām tiek atbalstīta ar žurnālistiku nesaistītu cilvēku nonākšana vadībā. Ja to negrib saprast, tad tiek atzīts, ka kuģi var vadīt arī mežsargs.
Sabiedriskās televīzijas šefam pēc nolikuma netika prasīta pieredze žurnālistikā, pietika ar darba gadiem vadošā amatā, izpratni par sabiedriskā medija misiju un lomu demokrātiskā sabiedrībā. Radoša pieeja darbam ir minēta kā pēdējais kritērijs kandidātu vērtēšanā, un neviens man nespēja izskaidrot, kā tā radošā pieeja mērīta.
I. Belte ir vadījis aptuveni 200 cilvēku kolektīvu mediju holdingā “Baltijas mediju alianse” (“BMA”), kurā ietilpst “Pirmais Baltijas kanāls” Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, kā liecina “Lursoft” dati, nodarbojas ar “reklāmas aģentūras darbību”. Belte strādājis arī TV3 par pārdošanas direktoru un, kā atceras viņa kolēģi, veiksmīgi veicis reklāmas pārdošanas vadības pienākumus. Viņš bijis arī laikraksta “Diena” direktors (1999. – 2001. g.; pirms tam – “Dienas” reklāmas nodaļas vadītājs). Bijusī laikraksta redaktore Sarmīte Ēlerte atceras, ka Belte augstu turējis principu, ka redakcijas reklāmas daļa nedrīkst jaukties redakcionālajās lietās. Bijušas pat reizes, kad laikraksts šīs nostājas dēļ zaudējis reklāmdevēju. Taču šie darbi bijuši saistīti ar reklāmām, nevis profesionālo žurnālistiku. Gan A. Dimants, gan G. Grūbe ir pārliecināts, ka pieredze, ko Belte ieguvis ārpus Latvijas, viņa jaunajam amatam nākšot tikai par labu.
Interesanti, ka Belte no izpilddirektora amata “BMA” 2011. gadā pacēlās pa karjeras kāpnēm, kļūstot par Krievijas reklāmas holdinga “Video International” Ukrainā ģenerāldirektoru. Laikraksta “Komersants” šā gada 29. janvāra numurā tiek ziņots, ka “Video International” atstāj televīzijas reklāmu tirgu bijušajās postpadomju valstīs. Tā bija vadošā TV reklāmu grupa Krievijas tirgū, kas pārdeva reklāmas 13 televīzijas kanāliem un kas piederēja Krievijas bankas struktūrām un diviem to dibinātājiem – “Surgutneftegaz” un “Severgrupp”, kuru īpašnieks ir Aleksejs Mordašovs. Pastāv uzskats, ka, strādājot gan BMA, gan Ukrainā ģenerāldirektora amatā, viņš tieši sekmējis Krievijas federālās TV, kas ir Putina Krievijas stratēģijas rupors, darbību un ienākumus.
NEPLP padomes priekšsēdētāja vietniece Aija Cālīte-Dulevska tāpat kā padomes pārstāvis Dainis Mjartāns atturējās balsojumā par I. Beltes iecelšanu par Latvijas sabiedriskās televīzijas valdes priekšsēdētāju, jo, kā sacīja Mjartāns, ir neskaidrības par Beltes darbību Baltijas Pirmā kanāla saturiskajā virzienā.
A. Cālīte-Dulevska interneta portālā “Ir” raksta: “I. Beltes izvēle – strādāt par tāda holdinga ideju īstenotāju Baltijā, kurš nostiprinājis lielāko Krievijas TV kanālu klātbūtni Latvijas mediju telpā, bija tikai un vienīgi viņa paša ziņā. (..)
Varam ticēt vai neticēt, ka I. Belte neko nezina par finansiālajām sakarībām starp SIA “BMA” Latvijā un tāda paša nosaukuma, bet juridiski gluži citu uzņēmumu “Baltic Media Alliance (BMA) Ltd.” Lielbritānijā, kura īpašnieku ķēdei izsekot nav iespējams tikai ar publiski pieejamās informācijas palīdzību. Tas ir tikmēr, kamēr tā ir viena cilvēka profesionālās karjeras ceļa daļa. Cita lieta, ja runājam par Latvijas Televīziju un to, ka šis ir valstiski atbildīgs amats, kurā profesionālās reputācijas daļa ir arī šīs gluži personiskās izvēles.”
A. Dimants: “Tuvākajā laikā NEPLP slēgs līgumu ar I. Belti, kurā būs noteikti precīzi un izmērāmi viņa darba uzdevumi. Pēc gada vērtēsim, kā veicies.
