‘Saulesmeita’, ‘Paulis’ un ‘Lienīte’. Jaunās Latvijas ābeļu šķirnes 0
Laila Ikase. Dārzkopības institūta vadošā pētniece
Pēdējos gados Latvijā reģistrētas vairākas jaunas ābeļu šķirnes, kas izveidotas vai selekcionētas Dārzkopības institūtā (DI). Komercdārziem no tām varētu būt perspektīvas ‘Felicita’ un ‘Inta’ (pieteiktas reģistrācijai 2016. gadā), bet pašapgādes un bioloģiskiem dārziem – ‘Saulesmeita’, ‘Paulis’ un ‘Lienite’ (2017).
Sakrājies arī vairāk novērojumu agrāk izveidotām šķirnēm – vēlās ziemas ābeles ‘Monta’, rudens un agrām ziemas šķirnēm ‘Dace’ un ‘Gita’, vasaras šķirnei ‘Roberts’, Pūrē selekcionētajām ziemas šķirnēm ‘Laila’, ‘Pure Ametist’ un citām. Daļa no tām izdalītas vēl no Iedzēnu mantojuma sadarbībā ar aizsaulē aizgājušo selekcionāru Rūdolfu Dumbravu, bet ‘Inta’, ‘Saulesmeita’ un ‘Lienite’ jau nāk no jaunās Dārzkopības institūta selekcijas programmas.
Jaunāko šķirņu izvērtējums
2018. gada neparasti sausā un karstā vasara ļāva izvērtēt šķirnes arī šādos neierastos apstākļos. Visas jaunās šķirnes šogad augušas un ražojušas labi, un laba bijusi arī augļu kvalitāte. ‘Dace’ un ‘Gita’ dažādos novados stādītas visvairāk, pēdējos gados daudz stādīta arī ‘Monta’, bet tās koki saimniecībās vēl jauni. Noteikti gribētos ieteikt komercdārzos plašāk izmēģināt arī Pūres šķirni ‘Laila’.
Tagad sīkāk par jaunākajām šķirnēm.
‘Felicita’ iegūta krustojumā BM41497 x ‘Forele’ (R. Dumbravs), izdalīta Dobelē kā slimībizturīga, augstražīga un ar labu augļu kvalitāti. Labas atsauksmes nākušas arī no Pūres, kur tā uzrādījusi labu ziemcietību. Šķirne izturīga pret kraupi (imunitātes gēns Vf/Rvi6). Nosaukums šķirnei dots ar to pašu sākuma burtu kā vecāku šķirnei ‘Forele’, ko tā dažās īpašībās atgādina, vispirms – ar gludiem un izlīdzinātiem augļiem. Lai gan āboli ‘Felicitai’ nav gluži tik lieli kā labi retinātai ‘Forelei’, taču koks daudz vieglāk veidojams un āboli vieglāk retināmi, jo neaug lielos pušķos. Labi kopjot, jau kokskolā veidojas daudzi sānzari ar platiem atiešanas leņķiem.
Dārzā šķirne sāk ražot ļoti ātri un ražo bagātīgi, bet ar tieksmi uz periodiskumu. Ar laiku zaru pamatnes var atkailināties, bet daudz mazāk nekā ‘Forelei’. Augļi ‘Felicitai’ ir vidēji lieli vai palieli, plakanīgi apaļi, gludi un lielumā vienādi, tumši sarkani, izskatīgi. Mīkstums ir krēmkrāsā, dažos gados iesārts, samērā stingrs, saldskābs, sulīgs, aromātisks, garša bagātīga, harmoniska. Āboli satur daudz gan cukuru (līdz 16,8 Brix), gan skābju (līdz 1,56%), un tiem ir laba cukura un skābes attiecība (10,8); tas ļauj ilgi saglabāt labo garšu. Augļi kokā noturīgi, galvenā šķirnes problēma ir precīza vākšanas laika ievērošana. Par agru novākti āboli būs mazāk koši, bet vēlu vākti var ciest no rūgtās puves. Pēc sākotnējiem novērojumiem Dobelē, optimālais vākšanas laiks ir septembra beigas vai oktobra sākums.
Ziemas šķirne, augļi lietojami no novembra līdz martam.
‘Inta’
iegūta DI Dobelē no šķirnes ‘Auwilspur’ brīvas apputes sēklām. Izdalīta augstās augļu kvalitātes un labo koka īpašību dēļ. Lai gan nav imūna pret kraupi, tomēr nemiglotos stādījumos ar to slimo tikai vidēji, apmēram vienā līmenī ar ‘Auksi’. Augļi ir palieli vai lieli, ieapaļi ar vājām ribām, ar koši tumšsarkanu virskrāsu, ļoti izskatīgi. Mīkstums saldskābs ar salduma pārsvaru, kraukšķīgs, sulīgs, aromātisks, garšīgs. Koks vidēja vai mazāka auguma, ar platiem zaru atiešanas leņķiem, viegli veidojams. Ražo ātri un ļoti labi, tieksme ražot pārgadus.
Augļi kokā noturīgi, vācami septembra 2.–3. dekādē; to gatavības indekss maz mainās divu nedēļu garumā (Dobelē 5.–19.09.), kas ļauj pagarināt iespējamo vākšanas periodu. Tomēr vēlāk vāktiem ir košāks krāsojums.
Sākotnēji ‘Inta’ tika reģistrēta kā rudens ābele, bet pētījumi DI rāda, ka, nenokavējot vākšanu, augļus iespējams saglabāt līdz februārim vai ilgāk. Labi rezultāti bijuši arī, glabājot ar MCP–1 apstrādi.
‘Saulesmeita’
(sākotnējais nosaukums ‘Zelta Rudens’) iegūta Dobelē DI no šķirnes ‘Redchief’ brīvas apputes sēklām. Izdalīta lielo un gardo augļu, kā arī augstās ražības dēļ. Ja āboli tik viegli negūtu iespiedumus, tā varētu kļūt par komercšķirni, bet nepietiekamās transportizturības dēļ ieteicama tikai pašvākšanas un piemājas dārziem. Āboli ir lieli un ļoti lieli, iegareni, ar neregulārām, nogludinātām ribām, pat trīsstūraini. Miza bāli dzeltena, izturīga; augļi izskatīgi. Mīkstums maigs, saldskābs ar salduma pārsvaru, sulīgs, ļoti aromātisks un gards. Kokā noturīgi; nokavējot vākšanu, dzidrojas. Koks ir spēcīga auguma, ar platiem zaru leņķiem, viegli veidojams. Ražo ātri un bagātīgi, augstākas ražas mijas ar zemākām.
Šķirne vidēji izturīga pret kraupi (nemiglotos stādījumos), bet izturīga pret puvēm. Rudens ābele, augļi vācami septembra otrajā pusē, dzesētavā glabājas līdz novembrim. Daudz ražīgāka par līdzīgo šķirni ‘Atvasara’, kas gan ir izturīgāka pret kraupi un ar ļoti skaistiem āboliem, bet kurai augļi nav kokā noturīgi un sāk birt jau negatavi.
‘Paulis’
iegūta krustojumā ‘Arona’ x ‘Liberty’ (R. Dumbravs), izdalīta pēc ilgstošiem novērojumiem Dobelē un Madonas rajonā kā izcili slimībizturīga, ziemcietīga, ar kompaktu, viegli veidojamu koku un ikgadīgām ražām. Nosaukums dots par godu R. Dumbrava matemātikas pasniedzējam Paulim Dreimanim.
Šķirne izturīga ne tikai pret kraupi (imunitātes gēns Vf/Rvi6), bet arī miltrasu, puvēm un vēzi. Augļi vidēji lieli, reizēm pasīki, ieapaļi koniski, blāvi purpursarkani ar gaišu apsarmi, saldskābi līdz saldi, ar patīkamu garšu. Satur daudz šķīstošās sausnas (15,2–15,8°Brix). Kokā noturīgi, vācami septembra otrajā pusē, glabājas līdz janvārim, februārim, tomēr visgaršīgākie ir rudenī. Lieliska šķirne piemājas un bioloģiskiem dārziem, bet komerciālai audzēšanai augļi nepietiekami izskatīgi un nepietiekami ilgi glabājas. 2018. gadā šīs šķirnes augļi Dobelē bija sevišķi skaisti.
‘Lienite’
iegūta DI Dobelē no šķirnes ‘Remo’ brīvas apputes sēklām, domājams, tēvaugs bijis ‘Trebū Sēklaudzis’. Šķirne izturīga pret kraupi (imunitātes gēns Vf/Rvi6). Izdalīta gardo augļu, mazā koka auguma un slimībizturības dēļ.
Āboli vidēji lieli vai pasīki, neretinot sīki, koniski, izskatīgi. Miza izturīga, bāli dzeltena ar sārti svītrotu vai gaiši oranžu virskrāsu. Mīkstums maigs, saldskābs, ļoti aromātisks un gards. Garšā var konkurēt ar ‘Trebū’, bet augļi stingrāki; gardi arī sīkie āboli. Koks maza auguma, ar nolīkstošiem zariem, sāk ražot ļoti ātri un ražo vidēji vai labi ar tieksmi ražot pārgadus. Augļi kokā noturīgi, vācami septembra vidū vai otrajā pusē un glabājas tikai dažas nedēļas.
Savdabīga īpatnība ir otrs ziedēšanas vilnis vasaras sākumā, kas novērots dažos gados – ziedi redzami līdzās augļaizmetņiem, tomēr ražību tas būtiski nesamazina. Ieteicama piemājas dārziem.
Ilgstošāk pārbaudītas jaunās šķirnes
Ilgstošāk pārbaudītās jaunās šķirnes ir Dobelē izdalītās kraupja izturīgās (gēns Vf/Rvi6) ābeles ‘Dace’, ‘Gita’, ‘Monta’, ‘Edite’, ‘Roberts’, ‘Ligita’, kā arī Pūrē selekcionētās ‘Laila’, ‘Pure Ametist’, ‘Eksotika’, ‘Daina’, ‘Laine’, ‘Saiva’, ‘Sapnis’, ‘Vasara’, ‘Joko’.
Komercdārziem ieteicamās šķirnes
‘Dace’
ir rudens–agra ziemas šķirne. Kraupja izturīga. Augļi vācami tūlīt pēc šķirnes ‘Auksis’, kokā ļoti noturīgi. Nokavējot vākšanu, kokā pārgatavojas (!), un tad glabāšanas laiks īsāks nekā ‘Auksim’. Augļi vienmēr lieli un garšīgi, ar stipru vaska apsarmi, virskrāsas segums atkarīgs no augļu apgaismojuma. Koks ļoti ātrražīgs, viegli veidojams. Pirmajos gados nevajag ļaut ražot, lai lielie āboli nenoliektu zarus un neapturētu augšanu.
Ražo katru gadu, raža gandrīz nav jāretina. Karstās vasarās var ciest no miltrasas, bet atkušņainās ziemās var apsalt stumbrs. Tomēr ziemcietība pietiekami laba, īpaši vietās ar stabilām ziemām. Pozitīvas atsauksmes gūtas jau vairākās Latvijas vietās un arī no Igaunijas. Ļoti perspektīva.
‘Gita’
– rudens–agra ziemas šķirne. Kraupja izturīga. Augļi vācami gandrīz reizē ar ‘Auksi’, t. i., lielajā ražas sastrēguma periodā, kas ir šīs šķirnes galvenā problēma. Pretrunīgas ir atsauksmes par augļu noturību kokā, ko var izskaidrot ar atšķirīgiem augšanas apstākļiem vai arī nokavētu vākšanu. Āboli vienmēr lieli un garšīgi, sulīgi. Košāk krāsojas uz vidēja auguma potcelmiem. Augļi maz jāretina, ražo bagātīgi un regulāri. Tomēr ļoti bagātas ražas gados liekie augļaizmetņi jāizplūc, lai nelūztu zari un neiestātos ražošanas periodiskums. Koks aug spēcīgi, veido platu, bet pazemu vainagu. Lai gan iepriekš saimniecību vērtējumā atpalika no ‘Daces’, 2018. gadā vērtēta ļoti labi. Perspektīva.
‘Roberts’
– vēla vasaras šķirne, kraupja izturīga. Augļi vācami vairākos paņēmienos augusta beigās un septembra sākumā, bet tikai labi nokrāsotie augļi, jo tikai tie ir garšīgi. Āboli lieli vai ļoti lieli, tumši pupursarkani. Ražo labi, bet pārgadus. Koka vainags parets, regulāri veicama īsināšana. Kā jau vasaras šķirne, saimniecībās stādīta mazāk, tomēr jāņem vērā, ka augļus var uzglabāt vairākus mēnešus.
2018. gadā kvalitāte bija ļoti laba atšķirībā no citām vasaras šķirnēm, kas cieta no karstuma un sausuma.
‘Monta’
– vēla ziemas šķirne, kraupja izturīga. Augļi vācami apmēram uz vārdadienu, teicami glabājas līdz pavasarim. Augļi vidēji vai lielāki, nelabvēlīgos apstākļos var būt pasīki. Koša virskrāsa, mīkstums stingrs (7–8,4 kg/cm²), kraukšķīgs, saldskābs. Liels kopējais polifenolu daudzums (170 mg/100 g), kas paaugstina augļu diētisko vērtību. Koks spēcīga auguma, vainagam tieksme atkailināties. Vidēji ātrražīga, ražo labi vai vidēji, tieksme uz periodiskumu. Vidēji ziemcietīga.
Jāatgādina, ka šī vēlā šķirne piemērota tikai vietām ar pietiekami ilgu un siltu vasaru, lai augļi un dzinumi paspētu nobriest. Pagaidām novērojumu visos Latvijas novados nepietiek.
‘Laila’
– ziemas šķirne. Augļi vācami septembra beigās, glabājas līdz martam, aprīlim. Augļi palieli vai lieli, izlīdzināti, viscaur tumši purpursarkani, saldskābi, garšīgi. Koks viegli veidojams, ražo vidēji vai labi katru gadu. Laba slimībizturība. Sākotnēji tika ieteikta tikai mazdārziem vidējās ražības dēļ, bet tā ir pietiekami augsta, lai varētu audzēt arī komerciāli, sevišķi tāpēc, ka augļi gandrīz nav jāretina.
Šķirnei ir visas iespējas aizstāt līdzīgo, bet ļoti slimīgo ‘Lobo’. Pagaidām novērojumu visos Latvijas novados gan nepietiek, ilgāk novērota Pūrē un Dobelē.
‘Pure Ametist’ (‘Ametists’)
– ziemas šķirne. Augļi vācami vēlu – septembra beigās vai oktobra sākumā, glabājas līdz martam vai ilgāk. Augļi vidēji vai palieli, mālaini vai rozīgi sarkani ar īpatnēju stikleņu piegaršu, saldskābi ar salduma pārsvaru, stingri (7–8 kg/cm²). Ražo vidēji labi vai labi, regulāri. Laba slimībizturība. Pūrē bijusi jutīga pret kalcija trūkumu, taču Dobelē nekādi augļu bojājumi nav novēroti. Ļoti garšo laputīm, kas var iznīcināt lielu daļu ražas.
Pūrē tika izdalīta kā perspektīva komercdārziem, bet šķērslis var kļūt īpatnējā garša, kas ne visiem patīk. Taču diez vai pastāv šķirne, kas garšotu pilnīgi visiem. Pagaidām novērojumu visos Latvijas novados nepietiek.
‘Eksotika’
– rudens–agra ziemas šķirne. Augļi vācami septembrī. Šķirne vērtēta pretrunīgi. Vieniem patīk tās intensīvi tumšsarkanie augļi ar iesārto mīkstumu, citi atzīmē pareto vainagu un grūti noteicamo vākšanas laiku. Dažos izmēģinājumos bijusi ražīga, bet citos vidēji ražīga, arī augļu lielums svārstīgs. Plašāk varētu stādīt vietās, kur šķirne jau parādījusi sevi pozitīvi, vispirms iestādot pa pāris kokiem. 2018. gadā šķirnes augļi Dobelē bija sevišķi skaisti.
Tikai piemājas dārziem ieteicamās šķirnes
‘Edite’
– ziemas šķirne, kraupja izturīga, augļi ļoti izskatīgi, bet nepietiekami ražīga komerciālai audzēšanai, glabāšanas beigās brūnē miza (jāizlieto laikus).
‘Ligita’
– ziemas šķirne, kraupja izturīga, ražīga, koks viegli veidojams, bet augļi pasīki.
‘Daina’
– rudens–agra ziemas, augļi garšīgi, bet pasīki, vidēji ziemcietīga, slimo ar kraupi.
‘Laine’
– agra rudens, augļi skaisti un garšīgi, bet koks veido ļoti stāvu vainagu.
‘Madona’
– ziemas šķirne, koks ziemcietīgs, augļi lieli, izlīdzināti, bet viegli birst.
‘Saiva’
– agra rudens šķirne, augļi lieli, skaisti un garšīgi, bet vainags grūti veidojams.
‘Sapnis’
– rudens šķirne, ļoti ražīga, augļi izskatīgi, bet glabājot strauji brūnē mīkstums.
‘Vasara’
– vasaras šķirne, augļi lieli, garšīgi, bet Dobelē ļoti cieš no fizioloģiskām slimībām; daudz labāka uzvedība ir Pūrē – tātad šķirne izvēlīga pret augšanas vietu un augsni.
‘Joko’
– rudens šķirne, augļi lieli un ļoti izskatīgi, bet laba garša un glabāšanās ir tikai tad, ja augļi vākti dalīti optimālā gatavībā; tāpat kā ‘Vasara’ arī ‘Joko’ daudz labāk izpaudās Pūres apstākļos.
Vairāk lasiet žurnāla Agro Tops janvāra numurā
