Par Irānas prezidentu izrauga ultrakonservatīvu garīdznieku 1
Valdis Bērziņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Ultrakonservatīvais garīdznieks Ebrahims Raisi uzvarējis Irānas prezidenta vēlēšanās. Pēc oficiāliem datiem, viņš ieguvis 61,9% balsu. Nobalsojuši 48,8% no Irānas vairāk nekā 59 miljoniem balsstiesīgo vēlētāju, kas ir rekordzems rādītājs. Vēlēšanās piedalījās valsts augstākās garīdzniecības atlasītie pieci kandidāti, un par favorītu jau sākotnēji tika uzskatīts ultrakonservatīvais tieslietu sistēmas priekšsēdētājs Raisi.
Analītiķi atzīmē, ka daudzi vēlētāji atteicās piedalīties balsošanā, uzskatot, ka rezultāts tiek veidots par labu Raisi, kurš pazīstams kā Irānas augstākā vadoņa ajatollas Ali Hamenei stingrs sabiedrotais. Vēlēšanu uzvarētājs stāsies amatā augustā, pārņemot varu no mērenā Hasana Ruhani, kurš pabijis amatā maksimāli atļautos divus četru gadu termiņus.
Tiesnesis Raisi apstiprinājis politieslodzīto nogalināšanu
Krievijas prezidents Vladimirs Putins viens no pirmajiem apsveica Ebrahimu Raisi ar uzvaru, atzīmējot abu valstu “tradicionāli draudzīgās un labās kaimiņattiecības”. Atbalsta vēstījumus un apsveikumus nosūtījuši arī Sīrijas, Irākas, Turcijas un Apvienoto Arābu Emirātu vadītāji. Palestīniešu kaujinieku grupējuma “Hamas”, kas valda Gazas joslā un kuru atbalsta Irāna, pārstāvis novēlējis Irānai “progresu un labklājību”. Izraēlas amatpersonas paudušas dziļas bažas par Ebrahima Raisi ievēlēšanu Irānas prezidenta amatā.
Izraēlas Ārlietu ministrijas pārstāvis paziņojis, ka “Raisi ir Irānas līdz šim visekstrēmistiskāk noskaņotais prezidents”. Viņš brīdināja rietumvalstis, ka Irānas jaunais vadonis pavairos valsts kodolaktivitātes. Raisi, kurš bija Irānas augstākais tiesnesis, ir pakļauts ASV sankcijām un agrāk bijis saistīts ar politisko cietumnieku sodīšanu ar nāvi.
Izraēlas pārstāvis Liors Haiats tvitervēstījumā nodēvējis Raisi par “Teherānas miesnieku” sakarā ar viņa saistību ar tūkstošiem politieslodzīto masveida nogalināšanu 1988. gadā. Kā apgalvo cilvēktiesību organizācija “Amnesty International”, Raisi bija viens no četru tiesnešu grupas, sauktu par “Nāves komiteju”, kas notiesāja uz nāvi aptuveni 5000 vīriešu un sieviešu. Haiats uzskata, ka toreiz tika nogalināti vairāk nekā 30 000 cilvēku. To apstiprina arī Irānas cilvēktiesību grupas.
“Kā Irānas represīvās tiesu sistēmas galva Raisi pārraudzīja vairākus no briesmīgākajiem noziegumiem Irānas nesenajā vēsturē, kas būtu jāizmeklē un jānosaka atbildība, nevis viņš jāvirza uz augstāko amatu valstī,” uzskata cilvēktiesību organizācijas “Human Rights Watch” pārstāvis Maikls Peidžs.
Raisi (60) tika iecelts par Teherānas prokurora vietnieku jau 25 gadu vecumā un kļuva par vienu no četriem tiesnešiem, kas vadīja slepenos tribunālus, kur tika atkārtoti tiesāti politieslodzītie, kam jau bija piespriests cietumsods. Raisi atkārtoti noliedzis savu lomu nāves sodu piespriešanā. Viņš izteicies, ka šāda rīcība esot bijusi attaisnojama, jo fatvu jeb reliģisko rīkojumu bija devis augstākais vadonis ajatolla Homeini.
Pirms pieciem gadiem tika noplūdināts 1988. gadā veikts audioieraksts par tikšanos starp Raisi, vairākiem citiem tiesnešiem un tā laika augstākā vadoņa vietnieku ajatollu Hoseinu Ali Montazeri. Ierakstā dzirdams, kā Montazeri raksturo nogalināšanas kā “vislielāko noziegumu Islāma Republikas vēsturē”, atzīmē aģentūra “Reuters”. Pēc gada Montazeri zaudēja savu posteni kā Homeini izraudzītais pēctecis un ajatolla Hamenei kļuva par augstāko vadoni pēc Homeini nāves.
Izraēla bažījas par Raisi prezidentūru
Vēlēšanas notika laikā, kad Teherāna turpina sarunas Vīnē ar pasaules lielvarām par 2015. gadā noslēgtā kodolpakta saglabāšanu. Irāna un Izraēla jau daudzus gadus iesaistītas tā dēvētajā ēnu karā, abām valstīm veicot atriebības akcijas par otras puses nodarījumiem, bet līdz šim izvairoties no plaša konflikta, atzīmē aģentūra “Reuters”.
Situācija ir sarežģīta, Irāna veic kareivīgas akcijas Persijas līča starptautiskajos ūdeņos, taču vislielākās bažas izraisa Teherānas kodolambīcijas. Irāna apsūdz Izraēlu par tās kodolzinātnieka nogalināšanu pērn un uzbrukumu vienai no tās urāna bagātināšanas rūpnīcām aprīlī.
Izraēlas ieskatā, Irānas kodolprogramma nav miermīlīga, un tā ir pārliecināta, ka Teherāna cenšas izveidot kodolieroci. 2015. gadā noslēgtā vienošanās par Irānas kodolprogrammu paredzēja, ka tiks atceltas rietumvalstu sankcijas, ja Teherāna pārtrauks kodolaktivitātes.
Vienošanās izjuka, kad no tās izstājās prezidenta Trampa vadītās ASV, Baltajam namam atjaunojot stingras ekonomiskās sankcijas. Tagad prezidenta Baidena administrācija aktīvi darbojas, cenšoties rast veidu, kā atkal pievienoties līgumam. Atbildot uz sankciju pastiprināšanu, Irāna pavairojusi kodolaktivitātes. Tās pašreizējā urāna bagātināšanas programma ir vistālejošākā, lai gan vēl negatavo tādas koncentrācijas kodolmateriālu, kāds vajadzīgs kodolieročiem, atzīmē raidsabiedrība BBC.
