Lidmašīnas nosēšanās.
Lidmašīnas nosēšanās.
Foto: Ieva Leiniša/LETA

Par iespējām atgriezties Latvijā informētas 1432 ģimenes 1

Par iespējām atgriezties uz dzīvi atpakaļ Latvijā informācija aizvadītā gada laikā sniegta 1432 ģimenēm, informē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM).

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Piecas frāzes, kuras tev nekad nevajadzētu teikt sievietei pāri 50 5
Kokteilis
Šie ēdieni nedrīkst būt uz galda, sagaidot 2025. gadu – Čūskai tie nepatiks! Saraksts ir iespaidīgs 4
Kokteilis
VIDEO. Parastā tauta nesaprot augsto mākslu? Šoreiz ir par traku! Kristians Brekte pamatīgi satracinājis latviešus
Lasīt citas ziņas

2020. gada 23. janvārī apritēja gads kopš darbu uzsāka Artura Krišjāņa Kariņa vadītā valdība un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra amatā ir Juris Pūce (AP!). 24. janvārī ministrs informēja par šī gada laikā amatā paveikto.

Viņš stāstīja, ka ministrijā tiek turpināts remigrācijas projekts “Reģionālās remigrācijas koordinators”.

CITI ŠOBRĪD LASA

Reģionālie koordinatori 2019. gada laikā par iespējām atgriezties Latvijā informējuši 1432 ģimenes, ir sagatavoti 2268 personalizētie informācijas piedāvājumi, kā arī ar koordinatoru atbalstu Latvijā ir atgriezušies 656 cilvēki, liecina VARAM dati.

Kā viena no galvenajām ministra Pūces prioritātēm noteikta vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālās reformas īstenošana.

7.novembrī Saeima 1.lasījumā atbalstīja reformas likumu, paredzot esošo 119 vietvaru vietā izveidot 39 “spēcīgas, ekonomiski attīstīties spējīgas pašvaldības, kas var nodrošināt līdzvērtīgus pakalpojumus salīdzināmā kvalitātē visiem Latvijas iedzīvotājiem neatkarīgi no to dzīvesvietas”.

Ministrs norādīja, ka šogad izstrādātas un MK apstiprinātas Reģionālās politikas pamatnostādnes 2021.-2027.gadam.

Tās paredz vairāk nekā divu miljardu eiro investīcijas, tajā skaitā vairāk nekā miljardu Eiropas Savienības(ES) fondu finansējuma, ko plānots novirzīt gan uzņēmējdarbības atbalstam, gan pakalpojumu efektivitātes uzlabošanai Latvijas reģionos.

Lai nodrošinātu sabiedrības lielāku iesaisti teritorijas attīstībā, pamatnostādnēs iekļauts uzdevums veikt izmaiņas normatīvajos aktos, kas paredz līdzdalības budžeta ieviešanu Latvijā.

Līdzdalības budžets ir demokrātisks process, kas sniedz iespēju pašiem iedzīvotājiem noteikt to, kā tiek tērēta daļa no pašvaldības budžeta.

Latvija ir ierindojusies ceturtajā vietā kā valsts ar visaugstāko brieduma pakāpi e-pārvaldes jomā, secināts Eiropas Komisijas ikgadējā e-pārvaldes pētījumā, kur vērtē informācijas komunikācijas tehnoloģiju (IKT) izmantošanu valsts pārvaldē ES, akcentē VARAM.

Reklāma
Reklāma

Pēc ministra J. Pūces vārdiem, “veicot gudru digitālo transformāciju, Latvijai ir potenciāls kļūt par ES veiksmes stāstu”.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.