Par iespaidīgām summām pārdod dzīvokļus “Putina draugu mājā” 0
Krievijas plašsaziņas līdzekļu uzmanību pievērsis kilometru no Kremļa esošs lepns daudzstāvu nams. Jau pirms divpadsmit gadiem uzbūvētajā ēkā bez īpašniekiem atlikuši tikai divi dzīvokļi – viens 50 miljonu dolāru vērtē, bet otrs nedaudz lētāks – 42 miljoni dolāru. Šādi cipari apartamentus padara par dārgākajiem Maskavā, un kā nu ne, ja nams ir īpaši uzbūvēts, lai izmitinātu Krievijas prezidenta Vladimira Putina tuvākos politiskos līdzgaitniekus.
Biznesa izdevuma “Forbes” interneta vietne, atsaucoties uz Krievijas nekustamo īpašumu tirgoņiem, raksta, ka 50 miljonu dolāru vērtais dzīvoklis ir 1000 kvadrātmetru liels un savu īpašnieku meklē jau vairāk nekā gadu. Divstāvu apartamentos ir piecas guļamistabas, tikpat vannas istabu, garderobe, birojs, divi kamīni, speciāla telpa SPA kūrēm, tostarp turku un somu pirtis, kā arī īpaša biljarda istaba. Dzīvoklim ir arī milzīgi balkoni, kas nodrošina skatu uz Kremli un Maskavas Kristus Glābēja katedrāli. Otrs dzīvoklis ir nedaudz pieticīgāks – tikai 846 kvadrātmetrus liels.
Krievijas laikraksts “Vedomosti” celtni nodēvējis par “Putina draugu māju”. Izdevums norāda, ka abi luksusa klases apartamenti meklē īpašniekus, taču ar to pārdošanu nesokas. Kā izrādās, šķērslis ir ne tikai astronomiskās summas, bet arī nama pārējo iemītnieku nevēlēšanās sev kaimiņos uzņemt nezināmus ļaudis. Krievijas Federālā drošības dienesta stingri apsargātajā vienpadsmit stāvu augstajā namā dzīvo Putina tuvākie līdzgaitnieki no politiskajām un biznesa aprindām. “Viņu vidū ir ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs, uzņēmumu “Rosņeft” un “Transņeft” vadītāji Igors Sečins un Nikolajs Tokarevs, miljardieris Genādijs Timčenko, bijušais finanšu ministrs Aleksejs Kudrins un daudzi citi,” biznesa ziņu portālam “Bloomberg” stāstījis kāds mājas iemītnieks, kurš nav vēlējies atklāt savu vārdu. Tikmēr Krievijas Zinātņu akadēmijas pētniece Olga Krištanovska, kura savulaik bijusi Putina dibinātās partijas “Vienotā Krievija” biedre, sarunā ar “Bloomberg” skaidroja, ka augstās cenas dzīvokļiem noteiktas ar nodomu, proti, lai tos neiegādātos kāda nepiederošā persona. “Mājas iedzīvotājiem tiek garantēts, ka viņi nekad nesatiks nevienu, ko uzskatīs par piederošu pūlim,” skaidroja Krištanovska. Viņa arī norāda, ka pagaidām nav skaidrs, vai Putina sabiedrotie dzīvokļus pirkuši paši, vai saņēmuši tos par velti. “Ja amatpersonām tiek piešķirts dzīvoklis, viņiem tur jānodzīvo gads, lai to varētu privatizēt,” norādīja Krievijas pētniece, norādot, ka dzīvokļi ir vislielākais labums, ko Krievijas politiskā elite iegūst no Kremļa.
Krievijas laikraksta “Vedomosti” lūgts komentēt ziņas par amatpersonu dzīvošanu lepnajos apartamentos, Putina pārstāvis Viktors Hrekovs atbildējis, ka viņa birojam nav tiesību runāt par amatpersonu dzīvesvietām.
Tikmēr “Bloomberg” norāda uz sakritībām ar pagātnes notikumiem. Pagājušā gadsimta trīsdesmito gadu sākumā padomijas diktators Josifs Staļins lika uzbūvēt dzīvojamo kompleksu, kur izmitināt sev tuvu stāvošos politiķus, lai viņus vieglāk varētu izspiegot. Šajā “valdības ēkā” bija piecsimt dzīvokļu, un tā būvniecību uzraudzīja toreizējais NKVD vadītājs Genrihs Jagoda. Šodien namā atrodas tā vēsturei un iemītniekiem veltīts muzejs. Muzeja darbiniece Olga Trifonova sarunā ar “Bloomberg” stāstīja, ka namā dzīvojušas Staļina laika augstākās amatpersonas un ģenerāļi, tostarp sarkanās armijas maršals Georgijs Žukovs un Staļina pēctecis Padomju Savienības vadītāja amatā Ņikita Hruščovs. “Tolaik Krievijas galvaspilsētā ārkārtīgi trūka labiem dzīves apstākļiem atbilstošu namu. Taču šī dzīvojamā kompleksa iemītniekiem bija pieejams savs restorāns, sporta zāle, pārtikas veikals, bērnudārzs, ārsta pakalpojumi,” stāstījusi Trifonova.
