Par iereibušo tiesnešu atcelšanu no amata nerunā 0
Nesen TV3 raidījums “Nekā personīga” ziņoja, ka Jūrmalas pilsētas tiesas tiesneses Solvita Glaudāne un Biruta Horuna pieķertas alkohola reibumā savā darba vietā. Pēc aculiecinieku stāstītā, stāvoklis esot bijis pat tik drūms, ka vienai no viņām bijis jāpalīdz pārvietoties.
Tiesnešu disciplinārkolēģija, kas sastāv no Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētāja vietnieka, četriem AT tiesnešiem, diviem apgabaltiesu priekšsēdētājiem un tikpat rajonu (pilsētu) tiesu priekšsēdētājiem, kā arī diviem zemesgrāmatu nodaļu priekšniekiem, 12. aprīlī nolēma abas tiesneses sodīt ar amatalgas samazinājumu par 20% uz vienu gadu. Tiesu administrācijas pārstāve Līva Rancāne aģentūrai LETA teikusi, ka abu tiesnešu bruto amatalga ir 1157 latu. Tas nozīmē, ka gada garumā viņu alga “uz papīra” būs 925,6 lati.
Ja jebkurš parasts darba ņēmējs tiek pieķerts darba vietā alkohola reibumā, darba devējs viņam drīkst uzteikt darbu ar pirmo piegājienu, jo to ļauj Darba likums. Turpretī, ja cilvēka rokās ir vara, kā tas ir tiesnesim, viņš pēc tamlīdzīga pārkāpuma var turpināt spriest tiesu citiem cilvēkiem, tikai par to saņemot mazliet mazāku algu.
Izskatās, ka tiesnešu disciplinārkolēģija ignorē likumu “Par tiesu varu”, kas prasa tiesnesim nevainojamu reputāciju. Nemaz nerunājot par to, ka cits likums – “Par tiesnešu disciplināro atbildību” – ļauj disciplinārlietas kolēģijai pieņemt lēmumu ierosināt tiesnesi atcelt no amata un ar to vērsties Saeimā. Disciplinārkolēģijas priekšsēdētājs, Augstākās tiesas priekšsēdētāja vietnieks Pēteris Dzalbe uzskata, ka tiesnesēm ir piemērots pietiekami bargs sods, viņas ļoti pārdzīvojot notikušo, un viņš cer, ka dzeršana darbā Jūrmalas tiesā vairs neatkārtošoties.
“Alkometrā nepūtīsim!”
“Disciplinārlietā, ko par tiesneša necienīgu rīcību un ētikas normu pārkāpumu ierosināja Jūrmalas pilsētas tiesas priekšsēdētāja Svetlana Beļajeva, nav konstatēta abu tiesnešu reibuma pakāpe, jo viņas atteicās pūst alkometrā, lai varētu notestēt alkohola daudzumu izelpojamajā gaisā,” stāsta P. Dzalbe.
“Disciplinārlietā konstatēts tikai tas, ka 2013. gada 28. februārī pulksten 13.50 Jūrmalas pilsētas tiesā divas tiesneses atradušās alkohola ietekmē. To Jūrmalas tiesneši ievēroja savā sapulcē un sastādīja aktu par to, ka “jūtama alkoholam raksturīga smaka”. Tiesas priekšsēdētāja ar mutisku rīkojumu aizliedza tiesnesei Glaudānei turpināt darbu. Bet tiesnese Horuna jau no rīta nevarēja pildīt savus darba pienākumus, jo viņai bija pazudusi balss un, lai to atgūtu, viņa lietojusi balzamu, ko rekomendējis ārsts. Tā viņa stāstīja disciplinārkolēģijas sēdē. Disciplinārkolēģija uzklausīja visus Jūrmalas tiesas tiesnešus un darbiniekus un arī vienu no personām, kura piedalījās tiesas sēdē. Daļa darbinieku teica, ka ir jutuši alkoholam raksturīgu smaku, savukārt daļa atzina, ka neko neesot jutuši un nekādas īpatnības abu tiesnešu uzvedībā neesot ievērojuši. Disciplinārkolēģija šādos apstākļos tomēr atzina, ka ir pierādīts fakts par tiesnešu atrašanos darba laikā un darba vietā alkohola ietekmē, un piemēroja visbargāko disciplinārsodu,” tā lietas apstākļus izklāsta P. Dzalbe, piebilstot, ka atlaišana no darba neesot disciplinārsods un ka to piemērojot disciplinārpārkāpuma gadījumā. Tā esot juridiska nianse, kas saprotama vien juristiem.
Patiešām es nekādi nespēju saprast šo “smalko” juridisko niansi, kas likumā ierakstīta pavisam vienkārši: “Tiesnešu disciplinārkolēģija var pieņemt lēmumu ierosināt tiesnesi atcelt no amata.”
Jūrmalas pilsētas tiesas priekšsēdētāja Beļajeva uz jautājumu, kā iespējams saglabāt nevainojamu tiesas reputāciju un prestižu pēc šāda notikuma, man atbildēja: “Tiesas prestižs netiek iedragāts ar uzlikto soda veidu, jo tas ir likumsakarīgs problēmas risinājums. Tiesas prestižu iedragā pats pārkāpums, kas tika konstatēts. Tomēr šajā situācijā svarīgākais ir spēja identificēt pārkāpumu un saknē novērst līdzīgas situācijas nākotnē, kas ir labs rādītājs tiesu sistēmas spējai radikāli risināt savas problēmas.”
Nepieciešama uzraudzība
Tiesnešu disciplinārkolēģijas sēdēs ar padomdevēja tiesībām var piedalīties ģenerālprokurors un tieslietu ministrs, bet šī iespēja netika izmantota, kaut gan gadījums bija ārkārtējs. Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers ar preses sekretāres Aigas Šēnbergas starpniecību atsūtīja visai formālu skaidrojumu, ka tiesneses sodītas ar bargāko sodu un ka likums neaizliedz tiesnesēm tālāk pildīt tiesneša amata pienākumus. Ģenerālprokurors neuzskata, ka alkohola lietošana nav savienojama ar tiesneša darbu.
Ne tik formāls viedoklis ir tieslietu ministram Jānim Bordānam:
“Ja mēs salīdzinām braukšanu un tiesas spriešanu alkohola reibumā, tad cilvēka likteni iereibis tiesnesis var sabojāt daudz vairāk nekā iereibis autovadītājs. Ir gadījumi, kad, pieķerot tiesnesi alkohola reibumā, varētu aprobežoties ar aizrādījumu vai algas samazinājumu. Vai šis ir tas gadījums? Diezin vai.
Man jau iepriekš pienāca neoficiāli signāli par alkohola lietošanu Jūrmalas tiesā. Tiesa beidzot ir reaģējusi. Lieta ir ļoti nopietna un pārdomu vērta visai tiesu sistēmai. Tāpēc Tieslietu ministrija virza grozījumus likumā “Par tiesu varu”, kur cita starpā ir noteikts, ka tiesu priekšsēdētājiem ir jāuzrauga ētikas ievērošana tiesā. Diemžēl Tieslietu padome uzstāj, lai vārdu “jāuzrauga” nomainām ar “jāveicina”. Notikumi Jūrmalas tiesā rāda, ka ir nepieciešama nevis veicināšana, kas ir neskaidrs jēdziens, bet gan uzraudzība, kas saprotama bez kādiem zemtekstiem.”
Alkohols lietu izskatīšanu neietekmē
Kas notiks ar tiesneses Glaudānes reibuma stāvoklī skatīto lietu? P. Dzalbe: “Atrašanās alkohola ietekmē vēl automātiski neizraisa to, ka tiesnesis lietu iztiesājis neobjektīvi vai bijis ieinteresēts lietas iznākumā. Neviens no procesa dalībniekiem nav izteicis nekādas pretenzijas.”
Vai tiešām mums jāgaida, kad tiesnesis piedzersies tā, ka būs zālē jāienes? Pēc šā gadījuma, kas, izrādās, nav pirmais (līdzīgs bija Jēkabpils tiesā), nav izslēgts, ka prasību pieteikumu iesniedzēji protestēs, ja viņu lietu uzticēs pieminētajām tiesnesēm. Tiesneši, kas vērtēja savu kolēģu rīcību, uzskata, ka tiesnešiem var gadīties kļūda uzvedībā, bet neuzskata, ka ar šo kļūdu tiek samaksāts ar tiesas prestižu un tiesnešu nevainojamo reputāciju.
Viedoklis
Saeimas priekšsēdētāja, Tieslietu politikas apakškomisijas vadītāja Solvita Āboltiņa: “Ikvienam tiesnesim jāapzinās, ka viņa attieksme pret darba pienākumiem un uzvedība gan profesionālajā jomā, gan privātajā dzīvē veido sabiedrības priekšstatu par tiesu varu un neapšaubāmi ietekmē tiesu varas reputāciju un sabiedrības uzticēšanos tiesu sistēmai. Tiesnešu profesijas augsto standartu uzraudzīšana ir pašas tiesu varas pārziņā – tiesnešu pašpārvaldes institūcijas (Tiesnešu disciplinārkolēģija un Tiesnešu ētikas komisija) ir veidotas, lai uzraudzītu tiesnešu profesionālo darbību, skaidrotu tiesnešu rīcības nepareizību un piespriestu sodus par izdarītajiem pārkāpumiem. Tiesnešu disciplinārkolēģijas lēmumi, kas pieņemti iepriekš par atsevišķu tiesnešu atbrīvošanu no amata par pārkāpumiem, liecina, ka tiesu varas iekšienē sākusies reāla tiesnešu pārkāpumu vērtēšana.”
