Par “gumijas stiepšanu” būvniecībā vēlas 15 reižu lielāku nodokli 0
Finanšu ministrija valdībai šodienas lemšanai iesniegusi vairākus priekšlikumus, kuri paredz uzceltu, pārbūvētu un vēl nepabeigtu ēku aplikšanu ar lielāku nekustamā īpašuma nodokli. Piemēram, par “gumijas stiepšanu” būvniecībā paredzēts 15 reižu lielāks nodoklis.
Novērots, ka ir privātmāju īpašnieki, kas nesteidz pabeigt un, pats galvenais, nodot ekspluatācijā savu dzīvojamo namu, lai nebūtu jāmaksā nekustamā īpašuma nodoklis. Tāpēc Finanšu ministrijas priekšlikums aplikt ar nodokli gadiem ilgi nepabeigtas būves, ja pārsniegts būvatļaujā noteiktais būvdarbu ilgums, izraisījis domstarpības.
Pašlaik būvēm, par kuru īstenošanu sabiedrība ir izteikusi viedokli paredzētās darbības ietekmes uz vidi novērtējuma ietvaros vai publiskajā apspriešanā, tas ir pieci gadi, bet pārējām – astoņi gadi. Būvi, kurai būvatļauja bijusi izsniegta līdz 2013. gada 1. jūlijam un kurai beidzies būvatļaujas derīguma termiņš, sākot no 2014. gada 1. janvāra līdz brīdim, kad ēka nodota ekspluatācijā, pašvaldība varētu aplikt ar nekustamā īpašuma nodokļa likmi triju procentu apmērā no būves vai tai piekrītošā zemes gabala kadastrālās vērtības – atkarībā no tā, kas lielāka.
Latvijas Nodokļu konsultantu asociācijas pārstāve Daiga Zēna-Zēmane skaidro, ka ilgāk par astoņiem gadiem ekspluatācijā nenodotas ēkas varētu aplikt ar nodokli, lai to īpašnieki būtu vienlīdzīgā stāvoklī ar tiem, kuri pašlaik to jau maksā par nepabeigtām, zemesgrāmatā ierakstītām ēkām.
Taču likmei jābūt nevis triju procentu, bet 0,2 līdz 0,6 procentu apmērā. Viņasprāt, īpašniekiem, kuri dzīvo ekspluatācijā nenodotās būvēs un nemaksā nekustamā īpašuma nodokli, būtu jāuzliek Administratīvo pārkāpumu kodeksā noteiktie naudas sodi.
Atņems nodokļu “brīvdienas”
No nākamā gada par ēkām, kas uzceltas vai pārbūvētas saimnieciskai darbībai, vairs nebūtu nekustamā īpašuma nodokļa “brīvdienu”. Finanšu ministrija ierosina svītrot no likuma punktu, kas paredz neaplikt ar nodokli saimnieciskās darbības veikšanai paredzētās uzceltās vai rekonstruētās ēkas – vienu gadu, skaitot no nākamā mēneša pēc to nodošanas ekspluatācijā.
Ministrijā uzskata, ka jau ceturto gadu šādām ēkām nodokļa “brīvdienas” uz vienu gadu piešķir nepelnīti. Šīs “brīvdienas” likumā ieviesa pirms trīspadsmit gadiem nolūkā veicināt uzņēmējdarbību. Taču pēc 2009. gada 1. decembrī izdarītajiem likuma grozījumiem, no 2010. gada ar nodokli sāka aplikt visas Nekustamā īpašuma valsts kadastrā reģistrētās, to skaitā ekspluatācijā nenodotās un nepabeigtās, kā arī dzīvojamās ēkas.
Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētājs Andris Jaunsleinis uzskata, ka likums būtu taisnīgs, ja pēc ēkas nodošanas ekspluatācijā nodokļa “brīvdienas” saņemtu ne tikai uzņēmēji, bet arī tie, kuri uzcelto ēku izmanto dzīvošanai. Tāpēc likumā būtu jānosaka šādas nodokļa “brīvdienas” visiem vai nevienam.
Nodokļa atlaides svītrošanai nepiekrīt Latvijas Nodokļu konsultantu asociācijā. Tās valdes locekle Daiga Zēna-Zēmane uzskata, ka uzņēmējiem šis gads tomēr ir vajadzīgs atspērienam, pirmkārt, lai veicinātu ieguldījumus uzņēmējdarbībā un lai sakārtotu nekustamo īpašumu; otrkārt, jaunas ēkas būvniecība vai vecās pārbūve uzņēmējiem prasa lielus izdevumus, pēc tam parasti ceļas celtnes kadastrālā vērtība, kas savukārt palielina nekustamā īpašuma nodokļa summas. Ja šādas atlaides nebūtu, uzņēmēju nodokļu slogs pieaugtu. Finanšu ministrija ievieš dažādus atvieglojumus un samazinātas nodokļa likmes, bet pēc tam vēršas pret nodokļa maksātājiem, kuri izmanto šos atvieglojumus un samazinātās likmes, kā pret personām, kas ļaunprātīgi izvairās no nodokļa nomaksas.
Viņasprāt, taisnīgi būtu nevis svītrot, bet noteikt šo nodokļa atlaidi visiem – gan tiem, kuri uzceltajā vai pārbūvētajā ēkā iekārto veikalus, gan tiem, kuri pēc nodošanas ekspluatācijā uzceltajā ēkā dzīvo.
Nodoklis valsts aizsargājamiem graustiem
Finanšu ministrija ierosina aplikt ar nekustamā īpašuma nodokli tās ēkas – valsts aizsargājamus kultūras pieminekļus, kurus to īpašnieki ilgstoši nekopj, tie ir nolaisti vai pa daļai sagruvuši.
Pašlaik likumā noteikts, ka par valsts aizsargājamo kultūras pieminekli atzītu ēku neapliek ar nodokli. Izņēmums ir dzīvojamās ēkas un zeme to uzturēšanai, kā arī saimnieciskajā darbībā izmantotie īpašumi. Šādu valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu aplikšana ar nodokli būtu spēkā no 2015. gada 1. janvāra. Tādējādi nākamā gada laikā īpašnieki tos pagūtu sakopt pēc likumos noteiktajām kultūras pieminekļu aizsardzības prasībām. Ja kāds īpašnieks to tomēr nedarītu, tad viņam būtu jāmaksā nodoklis 3% apmērā no ēkas vai tai piekrītošās zemes kadastrālās vērtības.
Kam jāmaksā – īpašniekam vai nomniekam?
Starp citiem valdībai iesniegtajiem ir arī Finanšu ministrijas priekšlikums noteikt, ka par valsts vai pašvaldības īpašumā esošu zemi, ēkām un inženierbūvēm nodoklis jāmaksā nevis to lietotājiem vai nomniekiem, bet īpašniekiem. Ja valsts vai pašvaldības īpašums nav ierakstīts zemesgrāmatā, tad to tiesiskajiem valdītājiem.
Šāda kārtība nepatīk Satiksmes ministrijai, tai šķiet, ka tā būs vēl sarežģītāka nekā pašlaik: ministrijā būs pašiem jārēķina nodokļi, jāpiedzen parādi par tiem valsts nekustamajiem īpašumiem, kas iznomāti privātpersonām.
Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētājs Andris Jaunsleinis uzskata, ka strīds par to, kam jāmaksā nodoklis, patiesībā ir lieks, – tas jāmaksā īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam, ja vien nomas līgumā nav paredzētas pilnvaras to īpašnieka vietā darīt nomniekam.
