Par godu Igaunijas simtgadei – septiņas filmas 0
Igaunija tāpat kā Latvija 2018. gadā atzīmēs savas valsts simt gadu jubileju, un kultūras nozares ļaudis mūsu kaimiņvalstī jau cītīgi sākuši gatavoties šim notikumam.
Aizvadītajā nedēļā Igaunijas Kultūras ministrija un Igaunijas Filmu fonds kopā ar Valsts kanceleju izsludināja konkursu par filmu idejām, lai varētu atlasīt, pēc kurām tiktu veidotas filmas par godu valsts simtgadei.
Igaunijas Filmu fonda direktore Marge Līske stāsta, ka 2017. un 2018. gadā Igaunijas iedzīvotājiem tiks piedāvātas septiņas jaunas filmas – vēsturiska drāma, pēc kāda literāra darba veidota drāma, filma bērniem un jauniešiem, animācijas filma ģimenei, filma, kas veltīta mūsdienām, kā arī jauno režisoru debijas filmas. Kultūras ministrs Reins Langs paziņojis, ka tik vērienīgs konkurss ir izsludināts pirmo reizi un tā būšot pieprasīta un interesanta iespēja filmu ražotājiem nākt klajā ar sabiedrībai vērtīgām idejām. R. Langs: “Mēs ceram, ka tiks iesniegtas nozīmīgas filmu idejas. Konkursa žūrija atlasīs visinteresantākās, kas nozīmē, ka valsts simtgade tiks svinēta ar vērtīgu un bagātīgu filmu programmu.”
Autoriem tiek prasīts iesniegt trīs lappušu kinoscenārija priekšlikumus ar skaidru sižeta izklāstu un stāsta attīstību.
M. Līske stāsta, ka filmu idejas vērtēs speciāla filmu komiteja, kas izveidota par godu valsts simtgadei un kuras sastāvā ir kino vides pārstāvji Elens Lotmans un Alari Kivilo, filmu izplatītājs Timo Dieners, aktieris Lembits Ulfsaks, “Melno nakšu” kinofestivāla pārstāvis Karels Kurma, kā arī Valsts kancelejas pārstāvis Janus Rohuma un kinokritiķis Karlo Funks.
M. Līske cer, ka tikšot iesniegtas vismaz 20 idejas, no kurām triju gadu laikā atlasīs tās, pēc kurām taps filmas. Lai nebūtu nekādu interešu konfliktu, komisijā neesot iekļauts neviens producents. Visas idejas prezentēšot Igaunijas Filmu fondā. “Protams, mēs nezinām, kādi būs nākamā Rīgikogu vēlēšanu rezultāti 2015. gadā, bet tie noteikti nebūs tādi, lai Igaunijas vēsturi pagrieztu sabiedrībai nesaprotamā virzienā, pielāgojot to kādām interesēm,” atzina filmu fonda direktore.
“Mēs atbalstām tikai tādu spēlfilmu uzņemšanu, kam ir gandrīz simtprocentīgi skaidrs, kur tiks ņemta nauda. Pretējā gadījumā izveidotos situācija, ka filmu sāk uzņemt, bet pabeigt nevar. Filmu ražošanai parasti līdzekļus piešķir filmu fonds, kultūrkapitāla fonds (tā budžets veidojas no akcīzes nodokļa daļas, ko valsts ieņem par alkohola, cigarešu tirdzniecību, kā arī spēļu zālēm – M. L.), sponsori gan no Igaunijas, gan ārzemēm. Skaidrs, ka vēsturiskās filmas maksā lielu naudu, bet mūsu budžets nav tik liels, lai mēs varētu atļauties katru gadu vai ik pa diviem gadiem uzņemt vienu vēsturisku filmu. Pēdējā – “Decembra karstums” – pie skatītājiem nonāca 2008. gadā un tajā rādīti 1924. gada 1. decembra nakts notikumi, kad Igaunija varēja zaudēt savu neatkarību, atkal nokļūstot komunistu varā,” stāsta M. Līske.
Viņas pieminētās filmas producents Arturs Talviks atceras, ka to noskatījās ļoti daudz skatītāju Igaunijai – ap 66 tūkstošiem – un ka tā izmaksāja divus miljonus eiro, no kuriem divas trešdaļas piešķīra valsts, bet viena trešdaļa tika saņemta ar ziedotāju palīdzību. Toreiz ap šo filmu izveidojās līdzīga situācija kā patlaban Latvijā, kad radās ideja par vēsturiskās drāmas “Dvēseļu putenis” uzņemšanu pēc Aleksandra Grīna romāna motīviem, kas būtu veltīta valsts jubilejai. Pirms Igaunijas 90 gadu jubilejas izveidotā komiteja esot nokavējusi filmu pasūtījuma izziņošanu, bet producentam Talvikam plauktā stāvējis spēlfilmas “Decembra karstums” projekts, tieši laikā, lai to īstenotu mākslas filmā par godu valsts dzimšanas dienai. Filmu komiteja tam piekrita bez strīdiem, un ideja tika realizēta. Neviens toreiz netaisīja skandālus un neizteica pieņēmumus par korupciju un citām aizdomīgām darbībām.
Igaunijas Kultūras ministrija publiski vēl nav nosaukusi naudas summas, kas tiks piešķirtas iepriekš pieminēto konkursā uzvarējušo septiņu filmu uzņemšanai, bet neoficiāli zināms, ka tā nebūs maza – no 12 līdz 15 miljoniem eiro. Tas, starp citu, būs papildu finansējums ikgadējam finansējumam, ko saņem filmu nozare.
A. Talviks uzskata, ka valsts tomēr nežēlo finansējumu, lai varētu uzņemt patriotiskas filmas. “Ne visiem patīk nosaukums “patriotisks”, jo tiek uzskatīts, ka šāda žanra filmas satur propagandu. Tādās reizēs es atbildu, ka valstij ir jātaisa propaganda, īpaši, ja propaganda ir stipra. Lielajās valstīs nekaunas par propagandas filmām, bet mazajās valstīs nav pieņemts tādas ražot. Tas ir vairāk nekā nožēlojami. Igaunijai ir vajadzīgs mūsdienīgs, nevis melnbalts patriotisms, bez tā nevar iztikt, lai cilvēkos veidotu nacionālu stāju pret savu valsti,” saka viens no populārākajiem Igaunijas filmu producentiem.
Igaunijas sabiedrība, tostarp arī žurnālisti, ideju par septiņām filmām neuztver viennozīmīgi. Arī ne visiem radošajiem cilvēkiem īpaši patīkot, ka valsts pasūtot spēlfilmas, taču Kultūras ministrija ir stingri nolēmusi un valdība atbalstījusi, ka Igaunijas iedzīvotājiem valsts jubilejā ir jāuzdāvina septiņas vērtīgas filmas.
Uzziņa Igaunijas filmu nozarei 2012. gadā no valsts budžeta piešķirts 6,1 miljons eiro (4,3 miljoni latu). 2013. gadā šī summa palikusi nemainīga. Līdz Igaunijas simtgadei filmu uzņemšanai papildus bāzes budžetam valsts plānojusi piešķirt no 12 miljoniem eiro (8,4 miljoniem latu) līdz 15 miljoniem eiro (10,5 miljoniem latu). Latvijas filmu nozarei 2012. gadā no valsts budžeta piešķirti 746 213 lati. Valsts Kultūrkapitāla fonds šim mērķim atvēlējis 215 435 latus. 2013. gadā filmu nozares projektu īstenošanai no valsts budžeta atvēlēti 769 213 lati. Valsts Kultūrkapitāla fonds filmu uzņemšanai piešķīris 260 887 latus. |
