Ielūkojies, kā varētu izskatīties pārbūves dēļ “Rail Baltica”. Iespējams, nojauks autoostu 9
Atšķirīga shēma stacijas izveidojumā
Jau pirmdien paziņos “Rail Baltica” četrus mēnešus ilgušā starptautiskā konkursa “Rail Baltica” Rīgas dzelzceļa tilta un Rīgas centrālā multimodālā sabiedriskā transporta mezgla kompleksas apbūves ieceres uzvarētāju. Arhitekti un pasažieri uzskata, ka no iesniegtajiem 15 darbiem ir ko izvēlēties, un nosauc savus favorītus.
Artis Zvirgzdiņš, arhitektūras kritiķis un arhitektūras platformas “A4D” redaktors, vērš uzmanību, ka, atmetot pāris konkursam nepiemērotos darbus, gandrīz visos piedāvājumos svarīgākie risinājumi ir līdzīgi. Tilts, stacija, kur galvenokārt izmantotas esošās zemperonu telpas iespējas, jumts vai nojumes virs peroniem, bet autoostas vietā – galvenokārt parks, autoostas funkcijas pārceļot uz zemsliežu telpu starp staciju un pagarināto Elizabetes ielu.
“Atšķirības meklējamas galvenokārt tajā, cik ļoti priekšlikumi piedāvā iejaukties esošajā situācijā un cik daudz saglabā vai pārveido esošo stacijas ēku, kā arī – peronu nojumju risinājumā. Daudzi ir tādi, kas piedāvā kādas nesamērīgas un Rīgas centra pilsētvidē pilnībā neiederīgas milzu struktūras – gigantiskas nojumes vai milzu angārus. Taču ir daži, kas atšķiras principiāli,” saka A. Zvirgzdiņš.
Vērā ņemami, spēcīgi piedāvājumi ir trīs četri, viņš uzskata. A. Zvirgzdiņa favorīts ir piedāvājums R2I0G1A6. Tajā visvairāk jūtams profesionāļa tvēriens. “Viens no pāris darbiem, kas piedāvā atšķirīgu shēmu stacijas izveidojumā, novietojot stacijas termināli virs sliedēm un peroniem, tādējādi atdalot plūsmas, panākot skaidrāku funkcionālo organizāciju. Protams, tas pagarina ceļu no ielas līmeņa līdz vilcienam, tomēr saprotu, ka tuvo vilcienu gadījumā varētu nebūt ejams garais ceļš caur augšas termināli. Risinājums līdzi nes citu vērienu un mērogu, taču atšķirībā no lielajām nojumēm un milzu angāriem citos piedāvājumos šajā gadījumā ēkas augstums ir pamatots. Protams, diskutabli – vai Rīgas stacija kādreiz var kļūt par tādu mezglu, ar tādām pasažieru plūsmām, kam nepieciešama tik vērienīga stacija? Arī citos aspektos – transporta plūsmu un gājēju telpas organizēšanā, autoostas izvietošanā šis projekts rāda pārliecinošu sniegumu,” izvēli pamato A. Zvirgzdiņš.
Otrs pietiekami “valdzinošs” priekšlikums ir SMXL2022. Tas gan esot ļoti radikāls pret esošo stacijas ēku – piedāvā to nojaukt, saglabājot vien pulksteņa torni un vietā uzbūvējot pilnībā jaunu – konstruktīvi un telpiski skaidru, tīru ēku. “Visos pārējos darbos galvenā ieeja stacijā ir no Stacijas laukuma, bet šajā skicē ir uzsvērta ieeja no Vecrīgas puses, līdz ar to piedāvājot diezgan atšķirīgu stacijas plānojuma modeli. Projektā ir arī citas pievilcīgas detaļas, tomēr tik radikāla attieksme – pilnībā nojaucot esošās ēkas, lai vietā celtu jaunu – tas šķiet diezgan utopiski,” vērtē arhitekts.
Viņaprāt, trešais labākais ir projekts ARIS2654. Tas ir atšķirīgs drīzāk ar savu pieticību un samērīgumu, līdz ar to šķiet reālistiskāks. Šis piedāvājums salīdzinoši maz iejaucas esošās stacijas ēkā, vien nedaudz “attīrot” galveno telpu, mazliet pārorganizējot telpu zem peroniem, kā arī piedāvā samērīgas, diezgan gaumīgas nojumes virs peroniem. “Šķiet, projekts pat nepieprasa norakt visu dzelzceļa uzbērumu, bet piedāvā drīzāk tajā ierakt (neparokoties zem pašām sliedēm) atsevišķas ēkas – telpas veikaliem,” vērtē eksperts.
