Par ērtībām pansionātā jāmaksā vairāk 0
Redakcijai piezvanīja Ausma Šenhofa no Ozolniekiem. Viņa jau sešus gadus dzīvojot pansionātā divvietīgā istabiņā. Nesen otra iemītniece aizgāja Mūžībā. Drīz vien Ausma saņēmusi rēķinu, ka tagad viņai jāpiemaksā 27 lati – par lieko platību. Vai tāda prasība ir likumīga un kā risināt šo jautājumu, jautā sieviete.
Ieviesa atšķirīgu maksu
Sazinājos ar Ozolnieku novada pašvaldības sociālās aprūpes centra “Zemgale” direktori Astrīdu Kroģeri. Noklausījusies jautājumu, direktore sacīja, ka pārzinot sava pansionāta klientus un pēdējā laikā neviens, kas dzīvotu divvietīgā numurā, neesot miris. Savukārt tas, kā rīkoties situācijā, kad divvietīgā istabiņā paliek viens iemītnieks, stingri atrunāts pansionāta noteikumos, ko apstiprinājuši Ozolnieku novada domes deputāti.
A. Kroģere: “Vēl nesen uzturēšanās maksa pansionātā visiem bija vienāda – 250 latu, nešķirojot, vai cilvēks dzīvo vienvietīgā vai vairākvietīgā istabā. Neskatījāmies arī to, vai klients nāk no Ozolnieku novada, Jelgavas pilsētas vai jebkuras citas vietas Latvijā. Visi maksāja vienādu summu. Bet tad deputāti nosprieda, ka tas neesot gluži taisnīgi – par tik zemu maksu uzturēt arī citu pašvaldību cilvēkus. Tika nolemts diferencēt maksu, un tagad tā ir atšķirīga.”
Kopš šā gada janvāra uzturēšanās maksa pansionātā “Zemgale” ir 275 lati. To paredz Ozolnieku novada domes 2011. gada 8. novembra lēmums (skatīt Ozolnieku novada domes mājas lapā). Ja klients grib arī turpmāk dzīvot viens divvietīgā numurā vai, iestājoties pansionātā, izvēlas vienvietīgu numuru, summa tiek palielināta par 10%. Tad ik mēnesi jāšķiras no 302,50 latiem.
Zināmu pretimnākšanu saņem Ozolnieku novada ļaudis. Iedzīvotājiem, kuri pirms ievietošanas pansionātā novadā mituši ilgāk par vienu gadu, uzturēšanās maksa ir zemāka – 250 latu mēnesī.
Par to, cik lielu summu mēnesī maksās, tiek slēgts līgums ar klienta piederīgajiem vai attiecīgo pašvaldību. Arī pašvaldība var maksāt vairāk, ja uzskata, ka viņa klientam nepieciešams mitināties vienam vai nu divvietīgā, vai vienvietīgā istabiņā.
A. Kroģere: “Mums ir divas iemītnieces, kuras gadiem dzīvoja pa vienai divvietīgos numuros. Kamēr bija vecā kārtība, to varēja atļauties. Tagad sievietēm jāpieņem lēmums – vai nu piemaksāt par ērtībām, vai dzīvot vēl ar kādu kopā. Vienatnei parasti priekšroku dod staigājošie klienti, bet tādu mums nav daudz – apmēram 65. Toties gulošo ir ap 200, no tiem gandrīz 40 tādu, kas jāēdina ar karotīti.”
Kārtību nosaka pakalpojumu cenrādis
Sazinājos arī ar Labklājības ministrijas Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības departamenta Sociālo pakalpojumu organizācijas nodaļas vecāko referenti Elvīru Grabovsku. Viņa apstiprināja – tas, ka par uzturēšanos vienvietīgā istabiņā tiek noteikta lielāka cena, ir pamatoti, jo izmaksas uz vienu klientu ir lielākas nekā tad, ja vienā numurā dzīvo divi cilvēki.
Šo kārtību nosaka valsts sociālās aprūpes centru maksas pakalpojumu cenrādis, ko Ministru kabinets apstiprināja 2006. gada 4. aprīlī, pieņemot noteikumus nr. 254. Minēto noteikumu pielikuma otrās daļas pirmais punkts paredz, ka personām, kurām netiek nodrošināta valsts programma, par izmitināšanu, saņemot sociālo aprūpi un sociālo rehabilitāciju, vienvietīgā istabā jāmaksā 15 latu, bet divvietīgā istabā – 12,73 lati.
E. Grabovska: “Ja kundze nevēlas vai nespēj maksāt prasīto summu par dzīvošanu vienvietīgā istabā, jādodas pie pansionāta vadības ar lūgumu pārcelt viņu uz vairākvietīgu istabu.”
