Par elektrību pārmaksāts! Atbilde “LA” lasītājam 22
“LA” lasītājs, rīdzinieks Jānis Ozoliņš jautā redakcijai, vai tiesa, ka Latvijā ir nepamatoti paaugstināti elektroenerģijas tarifi? Tā esot atzīts Ekonomikas ministrijai sūtītajā Eiropas Komisijas vēstulē, ar kuras saturu viņš gribētu iepazīties sīkāk.
Jā, par elektrību Latvijas iedzīvotāji patiešām ir pārmaksājuši, turklāt jau kopš 90. gadiem, kad valdība pieņēma pirmos lēmumus par atbalstu atjaunojamo energoresursu ražotājiem. Un pārmaksā vēl šobaltdien! Kā zināms, šis atbalsts iekļauts maksājumos par elektroenerģiju tā sauktā obligātās iepirkuma komponentes (OIK) veidā. Uz šī atbalsta rēķina, piemēram, vēja parki, mazās hidroelektrostacijas un citi atjaunojamo energoresursu ražotāji, tāpat arī koģenerācijas stacijas, kurās reizē ar elektrību tiek ražots siltums, pelnījuši miljonus. Bet tos samaksājuši elektrības patērētāji mājokļos un citu nozaru ražošanas uzņēmumos.
Ekonomikas ministrijas Atjaunojamo energoresursu un energoefektivitātes departamenta direktore Aija Timofejeva atzīst, ka pagājušā gada decembrī Eiropas Komisija (EK) rakstiski ieteikusi Latvijai samazināt šo OIK, jo šāds atbalsts atjaunojamo energoresursu ražotājiem patiešām esot par lielu. Briselē norādījuši, ka Latvija, sniedzot atbalstu komersantiem, kas ražo elektroenerģiju no atjaunojamiem energoresursiem vai augstas efektivitātes koģenerācijā, nedrīkst maksāt vairāk, nekā to pieļauj valsts atbalsta regulējums Eiropas Savienībā (ES).
Cik daudz uz OIK rēķina pārmaksāts, to ministrijā vēl izrēķināšot līdz nākamās nedēļas sākumam. Bet ministrijas pārstāve atzīst, ka pārmaksātās summas varētu sniegties miljonos.
“Lai novērstu līdz šim īstenoto pārmērīgi lielo atbalstu, piedāvāsim komersantiem, kuri ražo elektroenerģiju no atjaunojamiem energoresursiem vai augstas efektivitātes koģenerācijā, noteikt iekšējās peļņas normu (IRR) 9% apmērā. Ja kāds ražotājs pārsniegs to, tad samazinās izmaksājamo OIK summu. To paredz ministrijā jau sagatavotie grozījumi Ministru kabineta noteikumos par elektroenerģijas ražošanu un cenu noteikšanu, ražojot elektroenerģiju koģenerācijā un noteikumos par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus, un cenu noteikšanas kārtību,”skaidro Aija Timofejeva. Pirms šo noteikumu grozījumu iesniegšanas valdībai tos vēl saskaņos ar EK.
Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens vēsta, ka Latvijas valdībai esot pēc iespējas ātrāk jāizlemj par grozījumiem pašlaik spēkā esošajos atbalsta nosacījumos komersantiem, kas ražo elektroenerģiju no atjaunojamiem energoresursiem un augstas efektivitātes koģenerācijā, lai sniegtu atbalstu tā sauktajiem energointensīvajiem uzņēmumiem. To jau gadiem ilgi darot citās valstīs, tādējādi būtiski paaugstinot ražošanas uzņēmumu konkurētspēju un dodot iespēju saglabāt esošās un radīt jaunas darba vietas. Tāpat ekonomikas ministrs gudri paudis, ka esot vajadzīgs līdzsvars starp sabiedrības, tautsaimniecības un nozares interesēm, lai šis OIK nekaitētu ne ekonomikai, ne iedzīvotājiem, kuri no savām kabatām pacietīgi un čakli maksā par šo atbalstu.
Interesanti, ko par Ašeradena k-ga visnotaļ viedajiem vārdiem lai tagad saka uz bankrota sliekšņa nonākušais metalurģijas uzņēmums “KVV Liepājas metalurgs”? Jau ražošanas atjaunošanas brīdī un arī vēlāk uzņēmuma vadītāji vairākkārt norādīja uz pārmērīgi augsto elektrības cenu, ko rada OIK. Protams, nevar apgalvot, ka visās šā uzņēmuma likstās vainojama tikai augstā elektrības cena. Bet viens no iemesliem tas noteikti ir. Diemžēl ne Ekonomikas ministrija, ne valdība nelikās par to ne zinis. Ašeradena k-ga lielais atklājums, ka atbalsts ir par lielu un ka, lūk, vajadzīgs līdzsvars, nācis tikai pēc tam, kad uz to bija norādījusi EK. Tiesa, lai šo OIK varētu samazināt Latvijas uzņēmumiem, tostarp “KVV Liepājas metalurgs”, Ekonomikas ministrija gan lūdza atļauju EK. Bet Briseles ierēdņi tā vietā sāka pētīt, kāpēc Latvijā elektrība ir tik dārga, dārgāka nekā ziemeļvalstu reģionā, kaut arī jau labu laiku Latvija ir ar to vienotā brīvā tirgū. Tagad atklājies, ka gadiem ilgi Latvijas valdība sniegusi pārmērīgi lielu atbalstu dažādiem elektrības ražotajiem, par ko galu galā pārmaksājuši elektrības patērētāji, tostarp iedzīvotāji no jau tā plānajiem maciņiem.
“Par šādiem Ekonomikas ministrijā gatavotajiem grozījumiem neesam sajūsmā,” saka Latvijas Atjaunojamās enerģijas federācijas valdes priekšsēdētājs Jānis Irbe, “būtībā ar tiem grib lauzt ar atjaunojamo energoresursu ražotājiem noslēgto vienošanos uz 20 gadiem, ko paredz 2010. gada 16. martā valdības izdotie noteikumi par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus, un cenu noteikšanas kārtību. Varētu vēl pieņemt, ka citus noteikumus izdod tiem uzņēmējiem, kuri plāno ražot elektroenerģiju no atjaunojamiem energoresursiem. Bet šāda “spēles noteikumu” maiņa ir nepieņemama tiem, kuri jau ir ieguldījuši lielas summas šo elektroenerģijas ražotņu izveidē.”
