Par EK prezidentu ievēlēts Junkers (papildināts) 0
Par Eiropas Komisijas (EK) prezidentu Eiropas Parlamenta (EP) deputāti otrdien ievēlēja bijušo Luksemburgas premjerministru un Eiropas Tautas partijas (ETP) izvirzīto kandidātu Žanu Klodu Junkeru.
Neskatoties uz kategoriskajiem Lielbritānijas un Ungārijas iebildumiem, Junkera kandidatūru uz EK prezidenta krēslu jūnijā atbalstīja arī Eiropadome, un par to Londonas uzspiestajā balsojumā nobalsoja visu pārējo 26 dalībvalstu līderi.
Junkera galīgai apstiprināšanai amatā bija nepieciešama vismaz puse no EP deputātu balsīm, taču viņam izdevās iegūt ievērojami lielāku atbalstu.
No 751 EP deputāta par bijušo Luksemburgas premjeru nobalsoja 422, bet pret balsoja tikai 250 ES likumdevēji, kamēr 47 atturējās, bet desmit biļeteni tika atzīti par nederīgiem.
Tomēr par Junkeru atdotās 422 balsis ir ievērojamāki mazāk nekā viņu atbalstošo trīs lielāko EP frakciju deputātu kopskaits, jo konservatīvā EPP, sociālisti un liberāļi ES likumdevēju sapulcē kopumā ir pārstāvēti ar 480 balsīm.
Junkers pirms balsojuma, cenšoties sev par labu pārliecināt EP deputātus, sacīja, ka Eiropai vajadzētu sevi mazāk noslogot ar ideoloģiskām debatēm, bet vairāk koncentrēties uz izaugsmes atjaunošanu, izpelnīdamies gan aplausus, gan svilpienus.
“Eiropā mēs uzvaram kopā un kopā mēs zaudējam,” 48 minūtes garajā runā Strasbūrā sacīja Junkers, izklāstot savus mērķus plašā jautājumu spektrā, sākdams ar nepieciešamību pēc lielākām investīcijām un mazākas birokrātijas un beidzot ar cīņu pret badu pasaulē.
Junkers izpelnījās vislielākos aplausus, kad viņš aicināja uz Eiropas solidaritāti migrācijas jautājumā, deklarējot, ka tā ir visa kontinenta, nevis tikai dienvidu valstu problēma.
Tomēr Junkers arī izpelnījās svilpienus un protesta izsaucienus no britu eiroskeptiķiem, kad viņš deklarēja, ka eiro “aizsargā Eiropu, tās ekonomiku, tās pilsoņus”. Uz šo apgalvojumu kāds deputāts skaļi izsaucās: “Blēņas!”
Tajā pašā laikā savā uzrunā Junkers atzina, ka pēdējā laikā “Eiropa zaudējusi lielu daļu savas uzticamības” un ka “plaisa starp Eiropas Savienību un tās pilsoņiem ir paplašinājusies”.
Junkers solīja, ka viņa vadītā komisija būs sociāli orientēta un mazāk birokrātiska un ka viņš pieliks lielas pūles, lai ES “atdzīvinātu” un “reindustrializētu”.
“Dzimst 29.ES dalībvalsts – to valsts, kuriem nav darba. Es vēlētos, lai 29.dalībvalsts tiktu integrēta pārējās,” savā uzrunā sacīja nākamais EK prezidents, mudinot nākamajos trijos gados investīciju plānā ieguldīt 300 miljardus eiro.
“ES ir zaudējusi konkurētspēju, jo iestrēgusi brīvgaitā. Tai atkal jāvirzās uz priekšu,” uzsvēra Junkers, piebilstot, ka to nedrīkst panākt uz sociālās politikas rēķina.
Viņš arī paziņoja, ka ES paplašināšanās nākamos piecus gadus tiks iesaldēta. “ES nepieciešama pauze tās paplašināšanās procesā, lai mēs varētu konsolidēt to, ko esam paveikuši ar 28” dalībvalstīm, norādīja Junkers, piebilstot, ka viņa “vadībā iesāktās sarunas tiks turpinātas, īpaši ar Balkānu valstīm, kurām nepieciešama Eiropas perspektīva”.
Vienlaikus nākamais EK prezidents uzsvēra nepieciešamību stiprināt sadarbību ar valstīm ES austrumu pierobežā, tostarp ar Ukrainu un Moldovu.
Junkers arī mudināja stiprināt vispārējo ES lomu starptautiskajā arēnā, norādot, ka “mēs nevaram būt apmierināti ar pašreizējo ārpolitiku” un ka dalībvalstu ārlietu ministri pārāk bieži “nobremzē” ES rīcību.
Debašu laikā Junkers iesaistījās arī asā vārdu apmaiņā ar saviem oponentiem no eiroskeptiķu un labējo populistu rindām.
Francijas galēji labējās Nacionālās frontes (FN) līdere Marina Lepēna, uzrunājot nākamo EK prezidentu, paziņoja, ka viņa rokās ieliktā “milzīgā vara ir neleģitīma” un ka viņa vadītā EK vedīs tikai pie “mazākas demokrātijas, lielāka posta, nevienlīdzības un nacionālās identitātes erozijas”.
“Pateicos jums, kundze, ka nebalsosiet par mani,” FN līderei atbildēja Junkers. “Nevēlos to piekrišanu, kas atstumj, kas ienīst, kas izstumj.”
Junkeru kritizēja arī britu eiroskeptiķu līderis Naidžels Farāžs, nosaucot viņu par “absolūtu Briseles cilvēku”, taču vienlaikus Apvienotās Karalistes Neatkarības partijas boss atzina, ka Junkeram piemītot “daudz labāka humora izjūta nekā vairumam no ļaudīm, kurus Briselē esmu sastapis”.
Tikmēr sociālistu frakcijas līderis Džianni Pitella nākamo EK prezidentu brīdināja, ka sociālistu atbalsts viņa kandidatūrai nav “carte blanche”. “Tagad tas ir atkarīgs no jums, lai nepieviltu uzticību,” uzsvēra Pitella. “Mēs jūs vērosim.”
Nākamais šķērslis Junkera ceļā ir jaunās EK sastāva komplektēšana. Visām dalībvalstīm cenšoties savās rokās sagrābt tādas svarīgākās nozares kā ekonomika un enerģētika, komisāru izvēle nekad nav bijis viegls uzdevums.
Turklāt Junkeram galvassāpes var sagādāt tas, ka dalībvalstu piedāvāto kandidātu vidū var izrādīties “par maz” sieviešu. Pašreizējās komisāres, kuras rudenī savus amatus atstāj, pagājušajā nedēļā izvērsa kampaņu, lai panāktu, ka uz komisāru krēsliem tiktu izvirzītas vismaz desmit daiļā dzimuma pārstāves.
Viņas uzskata, ka Junkeram ir “jāuzlabo” sava priekšteča Žozē Manuela Barrozu sniegums – trešdaļa sieviešu no komisāru kopskaita.
Arī liberāļi apmaiņā pret atbalstu EPP kandidātam kā vienu no nosacījumiem izvirzīja vismaz deviņas komisāres.
Taču nacionālās valdības līdz šim piedāvā vienīgi vīriešus.
Visu 28 astoņu komisāru saraksts Junkeram EP ir jāiesniedz līdz oktobrim, lai ar 1.novembri varētu stāties Barrozu vietā.
Junkera ievēlēšana EK prezidenta amatā pavērusi ceļu pārējo augstāko ES amatu sadalīšanai, ko paredzēts sākt trešdien gaidāmajā samitā Briselē. Tostarp dalībvalstu līderiem jāvienojas par nākamo ES augstāko pārstāvi ārlietās un drošības jautājumos, kā arī par Hermana van Rompeja pēcteci Eiropadomes prezidenta krēslā.
