Parunāsim par “Kārkliem”! Tev šajā Gata Šmita izrādē ir visnotaļ kolorīts tēls. Kā tapa dramaturģija? Un vai pēc tā saukto “oligarhu sarunu” publicēšanas ir nākušas klāt kādas jaunas nianses? 3
Izrādes valoda apzināti ir veidota primitīvu multeņu stilā. Tā ir ar Saeimu un valdību saaugušu aprindu valoda. Nedaudz pat kauns inteliģentam cilvēkam skatīties un klausīties tik primitīvi izstāstītu stāstu. Taču tāds pats kauns dažkārt ir, vērojot to, kas risinās Saeimā un valdībā.
Kā tev šķiet, kurus šī izrāde vairāk spēj ietekmēt: personāžu prototipus vai tos, kam jāizvēlas, par kuriem kandidātiem un par kurām partijām balsot nākamajās vēlēšanās?
Nezinu, vai mēs vispār spējam kādu ietekmēt. Man šķiet, ka tagad visi dzīvo katrs savā informatīvajā burbulī, tu vienkārši vāc un atrodi ziņas, kas atbilst tavai pārliecībai, bet tās, kas neatbilst, atmet kā bezjēdzīgas. Cilvēks, kas visu mūžu ir lasījis “Latvijas Avīzi”, paliek uzticīgs “Latvijai Avīzei”, bet tam, kas visu mūžu ir lasījis “Neatkarīgo”, droši vien nekādas “oligarhu sarunas” neliks mainīt izvēli. Reizēm šķiet, ka mēs tikai paši savā starpā sarunājamies, tie, kas esam domubiedri. Tāpēc es neloloju naivas cerības, ka šī izrāde varētu kaut ko radikāli mainīt. Taču, ja kāds domāja, ka mēs kaut ko neesam pamanījuši vai ka mums ir vienalga, tad ar šo izrādi mēs apliecinām, ka visu pamanām, visu atceramies un mums nav vienalga.
Un tas īstenībā ir pats svarīgākais. Nekas nemainīsies, kamēr vairums balsstiesīgo nesapratīs, ka valsts problēmas ir arī mūsu problēmas, jo šī valsts – tie esam mēs.
Tāpēc jau mēs par to visu runājam. Ir taču vēlētāju procents, kas ZZS vai NA, vai “Saskaņas centram” gadu gaitā nav īpaši mainījies. Un tā pie varas nonāk tie, kam ir tāda dīvaina izpratne par saimniekošanu, par savējo būšanām, tāda īsredzīga domāšana, kas spēj saredzēt tikai tūlītēju labumu sev un savējo lokam. Bet, turoties pie shēmām un savējo loka piesegšanas, šis labums ir šķietams. Tur pat nevajadzētu godaprātu, tur vajadzētu izrēķināt tīri matemātiski, lai saprastu, ka tālredzīga saimniekošana dotu vairāk ienākumu un būtu izdevīgāka visiem, arī viņiem.
Vai tava tēla prototips ir redzējis izrādi?
Jā, ir. Par laimi, es to uzzināju tikai pēc izrādes. Citādi uztrauktos daudz vairāk. Tas vienmēr ir liels pārdzīvojums, kad uzzinu, ka prototips skatās izrādi. Protams, šajā gadījumā tēls nebija veidots kā tieša un nepārprotama līdzība, tas tomēr bija vispārinājums, tāds kā sveiciens viņam.
