Par ebreju īpašumiem trūkst skaidrības 0
Kad lūdzu Ebreju draudžu un kopienu padomes priekšsēdētājam Arkādijam Suharenko publiskot 270 īpašumus, kurus padome vēlas atgūt, saņēmu atbildi, ka vēl nav pienācis īstais brīdis. Ja izdarīšot to pirms laika, sabiedrībā varot izcelties liels tracis.
Vispirms jāapsēžoties ar politiķiem pie viena galda un kopīgi jāvienojas, kuri tad būs tie īpašumi, par kuru atgūšanu var sākt diskutēt, un kuri ir tie, kur nekādas diskusijas nav iespējamas. Tikai tad, kad tas būs zināms, ebreju organizācija ļaus runāt atklāti par ēkām un zemi, uz kuru tā pretendē.
Patlaban ir izveidojusies skaitliska nesakritība starp Tieslietu ministrijas rīcībā nonākušajiem ebreju sabiedrisko organizāciju neatgūtajiem īpašumiem un to, kas ir ebreju organizācijas rīcībā. Padomes izpilddirektore Gita Umanovska man iepriekš atklāja, ka no premjeram Aigaram Kalvītim 2006. gadā iesniegtā saraksta ir izņemti privātpersonu īpašumi un atstāti tikai organizācijām piederošie – kopskaitā 270. Bet Tieslietu ministrijas valsts sekretārs Mārtiņš Lazdovskis, kurš vadīja darba grupu īpašumu restitūcijas jautājumu risināšanai, sacīja: “Ja godīgi, par tiem 270 īpašumiem es esmu samulsis, jo negribu ticēt, ka Latvijas Valsts arhīva darbinieki būtu tā nokļūdījušies, ka ir atraduši tikai 53 un nav atraduši vairāk nekā 200 ebreju organizācijām piederošu īpašumu. Iespējams, kāda kļūda ir pieļauta, jo arhīvu dokumentu meklēšana nebija datorizēts, bet gan fizisks darbs. Bet ne jau desmitiem vai simtiem kļūdu.”
Jurģis Liepnieks, kurš toreizējā Ministru prezidenta birojā vadīja darba grupu ebreju īpašumu restitūcijas jautājumā, tagad atceras, ka 2006. gadā Saeimā iesniegtajā ebreju īpašumu sarakstā lielākā daļa bija privātīpašums, tāpēc nolemts vairāku gadu garumā izmaksāt ebreju kopienai 32 miljonus latu.
Bet G. Umanovska, saņemot informāciju par īpašumu skaita lielo atšķirību, neslēpa, ka ebreju jaunais saraksts tomēr esot papildināts ar daudziem sabiedriskajām organizācijām piederošajiem īpašumiem, kas nebija iekļauti 2006. gada sarakstā. Viņa domā, ka, visticamāk, Tieslietu ministrijas rīcībā esot nepilnīga informācija.
Lazdovska vadītā darba grupa vēlējusies pati pārliecināties, kas ebreju organizācijām piederēja līdz 1940. gadam, kas no tā atgūts, kas nav atgūts un kam šī neatgūtā manta patlaban pieder, tāpēc nav vērsusies pēc informācijas pie ebreju kopienas. Lai veidotu objektīvu ainu, lūgta palīdzība ne tikai Valsts arhīvam, bet arī Valsts zemes dienestam, kurš apkopoja un analizēja informāciju par nekustajiem īpašumiem, kuri bija piederējuši ebreju etniskajām biedrībām, kā arī par nekustamajiem īpašumiem, kuriem īpašuma tiesības ir atjaunotas.
Ja Tieslietu ministrijas sarakstam ir noņemta atzīme “dienesta vajadzībām” un tas ir publiskots, tad ar ebreju organizācijas sastādīto sarakstu nav bijusi iespēja iepazīties ne tikai sabiedrībai, bet arī nevienai amatpersonai. Kā sacīja G. Umanovska, šāda iespēja tikšot dota tikai tad, kad sāksies saruna ar politiķiem pie apaļā galda. Ebreji paši nepieteikšoties, viņi gaida uzaicinājumu.
Valdības vadītājs Valdis Dombrovskis uzskata, ka Ebreju draudžu un kopienu padome ir nevalstiska organizācija, kurai valsts nevar dot rīkojumus, kā rīkoties ar saviem dokumentiem. Brīdī, kad šis jautājums nonāks lemšanā valdībā un pēc tam Saeimā, īpašumu sarakstam ir jābūt publiski pieejamam. Viņaprāt, līdz šādam likumprojektam gan vēl ir tāls ceļš ejams, jo nav politiskās vienošanās par šā jautājuma tālāku virzību un nav arī tāda īpašumu saraksta, par kuru būtu vienojusies valsts un ebreju kopiena. Priekšā ir apjomīgs tehniskais darbs, lai šādu sarakstu izveidotu, atzina V. Dombrovskis.
Bet ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs ir pārliecināts – jo agrāk sāksies dialogs starp ebreju kopienu un politiķiem, jo būs iespējams mazāk dažādu spekulāciju par šo jautājumu. Dialogs ir nepieciešams tāpēc, lai saprastu, par kādiem īpašumiem ir runa. Sabiedrībai ir tiesības zināt, par ko ebreju kopiena un valsts gatavojas vienoties. Jo agrāk sabiedrība saņems atklātu un skaidru informāciju, jo mazāk būs dažādu minējumu par ebreju vēlmēm un tiks kliedēti mīti šajā jautājumā. Ārlietu ministrs uzskata, ka sarunai ar ebrejiem ir jānotiek atklātā cieņas pilnā gaisotnē.
