Par dzīvošanu un izdzīvošanu. Ingrīdas Burānes kultūras ceļojums 2
Ingrīda Burāne, “Kultūrzīmes”, AS “Latvijas Mediji”
Mākslas vēsturniece Ingrīda Burāne dalās oktobrī piedzīvotā kultūras ceļojuma iespaidos.
“Vieglumu, vieglumu par visām lietām es gribu, tādu vieglumu, ka, ja galvā ir spēcīgi gatavs iespaids, ja galvā ir gatava glezna un tai pa priekšu jābūt gatavai galvā, tad bez grūtībām vajag varēt to pārdot uz audekla. Nost visu, visu lieko, tehniski smago, kas der tikai priekš profānas publikas ķeršanas, atstājot tikai gleznieciski nepieciešamo, bez diletantiskas nogludināšanas, piepildīšanas. Tas varbūt ir tas grūtākais, bet tas ir jāpanāk priekš mūsu tagadējiem mērķiem. [..] savādi ir pavisam runāt par kādu absolūtu, priekš visiem laikiem derīgu pilnības ideālu mākslā, jo tāda nemaz nav… labāki ir būt nepilnīgam, tikai patiesam – patiesība ir tas augstākais – un no sava laikmeta, nekā piemēroties citu laikmetu pilnībām, būt neīstam, melot pašam sev un mānīt vientiesīgo publiku, kurai vērtības vietā dot kaut ko patapinātu – nevērtīgu…”
“Patiesam būt pret savu laikmetu”
Ar šiem mākslinieka Ģederta Eliasa 1922. gada 17. aprīlī no Parīzes brālim Jurim vēstulē rakstītajiem vārdiem Ģederta Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzeja direktora vietniece Marija Kaupere, arī balvas žūrijas pārstāve un izstādes kuratore, 13. oktobrī gleznotāju, izstādes dalībnieku, interesentu pārpilnajā muzeja otrā stāva zālē iesāka svinīgo Ģederta Eliasa balvas par lauku tēmas atspoguļojumu Latvijas glezniecībā pasniegšanas ceremoniju. Balva tika pasniegta trešo reizi, un, tā kā žūrijas priekšsēdētājs, Jelgavas pilsētas domes vadītājs Andris Rāviņš galvaspilsētā pamatoja pilsētas nākamā gada budžetu, tad viņa pienākumus nācās uzņemties man kā žūrijas priekšsēdētāja vietniecei. Savos ievadvārdos skaidroju žūrijas teju vienbalsīgo lēmumu (žūrijā strādāja arī Māris Brancis, Māra Lāce, Anita Liekna, Aleksejs Naumovs), proti, runājot lielā meistara vārdiem: patiesam būt pret savu laikmetu.
Konkursa izstādei tika iesniegti 79 pretendentu 113 darbi, kurus ilgstošās pārrunās un atkārtotā izpētē vētījām tieši no šiem aspektiem: patiesums, laikmetīgums, Latvijas lauku šodienas redzējums, skatījums un tvērums mākslinieciskā vispārinājumā. Gala rezultātā izstādē (no 12. septembra līdz 15. oktobrim) tika iekļauti 47 gleznojumi. Principus pamatoju arī reģionālās televīzijas ierakstītajā sižetā: žūrija apsvēra ne tikai jau minētos kritērijus, bet tiecās pēc stabila un pārliecinoša izstādes kopskata, lai varētu izvairīties no darbiem, kuri kvalitātes dēļ nebūtu saistāmi ar profesionalitātes pietiekamu līmeni. Proti, kā vienmēr atgādinu saviem kolēģiem arī Jāzepa Pīgožņa balvas žūrijā – nedrīkst būt noslēdzošajā izstādē darbi, kuri apkauno Meistara vārdu. Jāpiebilst, ka notikuma kopskaņu bagātināja muzeja mākslinieces Mārītes Leimanes teicamā ekspozīcija un par augstu nenovērtējamais izstādes katalogs – sastādītājs Māris Brancis, māksliniece Daiga Brinkmane.
Daudzveidīgās vērtību zīmes
Galveno balvu (tēlnieces Nellijas Skujenieces veidoto medaļu un 3000 eiro prēmiju) šogad nodevu gleznotājas Ilzes Smildziņas rokās par darbu “Veļas diena” (2023, a. e., 90×120 cm). Liels bija mākslinieces pārsteigums, saviļņojums, bet, manuprāt, vēl būtiskāk konkursa jēgas un nozīmes pamatojums izskanēja mākslinieces vārdos par godalgotā darba tapšanu. Gleznas sižetu, tēmu rosinājusi iepriekšējā konkursa balvā saņemtā grāmata ar Ģederta Eliasa darbu reprodukcijām. Māksliniece ievērojusi, ka meistars vairākkārt gleznojis veļas dienas, arī Zīlēnos, tas uzrunājis un radījis vēlēšanos, iedvesmojoties no pagātnes, to modernizēt.
Gleznotājas Ilzes Smildziņas rokraksts ir atpazīstams, piesātināts un prasa noteiktu, ne vieglu iedziļināšanās pakāpi. Daudzfigūru kompozīcijas it kā balstās klasiskās glezniecības avotos, bet mākslinieces spilgtie vērojumi, arī humora izjūta, filozofiskie uzslāņojumi un detaļu precizitāte ieved šodienā, pat varētu teikt: aktualizē mūsdienu pasaules problemātiku laikmetīgā tvērumā. Šo vērojumu var attiecināt uz lielāko daļu darbu lauku tematikai veltītajā glezniecības skatē. Spriegums, dramatisms, krāsainība, prieks, entuziasms, vientulība, dabas noskaņas, vienkāršība un sarežģītais izteiksmes valodā – vērtību zīmes, ar kurām mākslinieki atklāja savas sajūtas, pārdomas, prasmes un iespējas. Skaistajā pēcpusdienā tika pasniegtas vēl astoņas simpātiju balvas (sk. uzziņā).
Radošums kā esības formula
Mēdz teikt, ka esam zemnieku tauta, bet esam arī dzejnieku, mūziķu, aktieru, tēlnieku, citu radošo izpausmju un atklāsmju veidotāji, saglabātāji, kopēji. Radošums kā dzīves veids, esības formula, personības attieksme pret darbu – katrā profesijā. Šādā nozīmē glezniecības konkursa izstādes un tajās gūtā pieredze aizvien ir laiku, māksliniekus, skatītājus atklājoša. Rakstu sava aizvadītā mēneša spilgtākos iespaidus. Rit Ukrainas nežēlīgā kara 613. diena. Neaptverami un aizvien būtiskāk kara atbalsis skan atšķirīgos Latvijas mākslas veidos, notikumos, jaundarbos. Arī Jelgavas muzeja zālē, traģiski un pārliecinoši. Patiesi un iespaidīgi.
Katra jauna pieredze rada smadzenēs jaunus neironu savienojumus, kuri vēlāk pārtop neironu tīklos vai citiem vārdiem – atmiņās. Katra šāda izstāde vairo mūsu atmiņas, izpratni, vēsturiski nozīmīgo un saglabā glezniecības valodā Latviju – “mūsu zemes pulsu krāsās, skaistumā, pretrunās, noskaņās, gadalaiku un dienu mainībā un patstāvībā vienlaikus” – tā rakstīju šī gada Jāzepa Pīgožņa balvas izstādes kataloga ievadā. Un šos vārdus paturu prātā arī Ģederta Eliasa balvas izstādes izskaņā. Izstādes, kurā nacionālās, lokālās glezniecības krāsa ieviļņoja un pārtapa laikmetīgās kultūras un vēstures liecībās.
Kamēr mums ir pašvaldības, kuras domā par saviem iedzīvotājiem, respektīvi – domā, atbalsta kultūras vēstījumus, apzinās kultūras nepieciešamību, dara savu iedzīvotāju un viesu, interesentu dzīvi gaišāku, nozīmīgāku, atbildīgāku, tikmēr dzīvojam, ne tikai izdzīvojam. Sarežģītajā, pretrunu plosītajā, tehnoloģiju pārsātinātajā un ierobežotajā ikdienā, viedokļu krustpunktu agresivitātē un fiziskā brutalitātē tikai kultūra pabaro mūsu garu, dvēseli. Jelgava ir ilgstoši pilsēta, novads, kurā kultūras veidi un izpausmes tiek atbalstītas ar tālu skatu nākamībā un atbildību par cilvēku esmi.
UZZIŅA
Ģederta Eliasa balvas par lauku tēmas atspoguļojumu Latvijas glezniecībā ieguvēji
* Galvenā balva: gleznotāja Ilze Smildziņa, “Veļas diena” (2023, a. e., 90×120 cm).
* Skatītāju simpātiju balva: Jānis Kalniņš, “Bērze”, 2023, a, e., 80×120 cm.
* Skolēnu simpātiju balva: Līga Ķempe, “Katram sava Odiseja”, 2023, a., e., 100×80 cm.
* Muzeja simpātiju balva: Aiva Žuriņa, “Pavasaris”, 2023, kart., e., 60×90 cm.
* Eliasa fonda simpātiju balva: Sandra Vingre, “Aiz šķūņa”, 2023, a., e., 100×82 cm.
* Jelgavas novada simpātiju balva: Jānis Kalniņš, “Bērze”, 2023, a., e, 80×120 cm.
* Jelgavas novada simpātiju balva: Kristīne Guršpone, “Bērnība”, 2023, a., e., 120×100 cm.
* Žūrijas priekšsēdētāja simpātiju balva: Ingrīda Ivāne, “Pavasaris. Dubļu eņģeļi”, 2023, a., akrils, 90×120 cm.
