Par dzīvi negaužas 0
Lai Latvija veiksmīgi piedalītos Eiropas gada aktīvai novecošanai un paaudžu solidaritātei īstenošanā, Labklājības ministrija (LM) izveidojusi vadības komiteju. Tās priekšsēdētājs ir LM valsts sekretārs Ringolds Beinaro- vičs, bet viena no priekšsēdētāja vietniecēm – Rīgas aktīvo senioru alianses (RASA) vadītāja Terēzija Mackare.
“Mūsu cilvēki nesēž mājās un negaužas par grūto dzīvi, bet aktīvi darbojas,” saka T. Mackare. “Rīgas aktīvo senioru aliansi nodibinājām tikai pagājušā gada decembrī ar mērķi apvienot tos galvaspilsētas aktīvos seniorus, kas vēlas darboties radošajās darbnīcas, iegūt papildu mūžizglītību un citādi izpausties. Jo līdz tam nebija vienota centra, kas vadītu galvaspilsētas pensionārus un īstenotu vienotu līniju pensionāru dzīves apstākļu uzlabošanai tieši Rīgā. Pati darbojos arī Latvijas Pensionāru federācijā, un tās vadītāja Aina Verze mani pamudināja apvienot aktīvos Rīgas seniorus.
Biedrība sadarbojas ar Pensionāru federāciju un kā biedri ir tās sastāvā, taču, redziet, federācijai ir savas funkcijas, ko tā risina – pensionāru aizstāvēšana valsts un pašvaldību līmenī, bet mūsu darbības lauks ir šaurāks – gribam apvienot Rīgas aktīvos seniorus.”
Pašlaik biedrībā esot 120 atsevišķi biedri, no kuriem aktīvi darbojoties kādi 65 – 70 seniori, kā arī aliansē iekļaujoties atsevišķas organizācijas un biedrības. “Mēs pilnveidojamies un aicinām seniorus, kam ir interese un vēlme darboties, nākt uz mūsu biedrību. Biedra nauda simboliska – 50 santīmu mēnesī, bet bez tā nevaram,” atzīst vadītāja. “Protams, strādājam arī pie projektiem, tomēr ne visas mūsu ieceres tiek apstiprinātas.” Latvijas Kopienu iniciatīvu fondam iesniegtais projekts “Lēciens tehnoloģijās” guva atbalstu, un biedrībā būs divi datori, kopētājs un printeris. “Tālāk varēsim savus seniorus apmācīt, kā ar tiem rīkoties un kā, piemēram, internetā nomaksāt savus rēķinus. Pašlaik remontējam telpu, kurā paredzēts uzstādīt četrus datorus,” stāsta T. Mackare. “Pie mums darbojas ne tikai radošās darbnīcas, ir arī valodu apmācība un citas interesantas nodarbes.”
No Vācijas aizgūta ideja par palīdzību, ko seniori var sniegt jaunajām ģimenēm, pirmsskolas un arī skolas vecuma bērniem, īstenojot projektu “Vecmāmiņa uz nomu”.
“Vēl gan jāiegulda daudz darba – jāizveido birojs, lai varētu atbildēt uz telefona zvaniem, jāapmāca vecmāmiņas pedagoģijā, psiholoģijā, pirmajā palīdzībā, lai viņas zinātu, kā pareizi palīdzēt bērniņam, ja viņš savainojies. Vecmāmiņas gribam arī sagatavot tā, lai viņas skolas vecuma bērnam varētu palīdzēt mācībās. Vai aiziet pretī uz skolu, aizvest uz treniņu. Tā būtu kā vecmāmiņu darba birža,” par projekta iecerēm stāsta T. Mackare.
Ir iecere Rīgā izveidot senioru māju. “Citās Eiropas valstīs ir tādas mājas, tepat kaimiņiem igauņiem arī ir tāda. Bijām aizbraukuši pie viņiem pieredzē un redzējām, ka tā ir vieta, kur seniors var saņemt visu sev nepieciešamo informāciju, var darboties radoši, piemēram, Tallinā senioru mājā darbojas koris, deju kolektīvs, ir bibliotēka un darbnīcas, ir senioru kartotēka gadījumam, ja kāds vecais cilvēks kādu laiku nav nācis uz senioru māju un ir jāsazinās ar viņa radiniekiem,” tā T. Mackare. Rīgas pašvaldība esot solījusi savu atbalstu, atvēlot senioru mājai vienu stāvu kādā no bijušās skolas ēkām, kurā varēšot darboties arī citas nevalstiskās organizācijas.
“Ar savu darbību esam pierādījuši, ka varam būt aktīvi. Ieceru un mērķu mums ir ļoti daudz, piemēram, kā Eiropas gada senioru vadošā organizācija gribam pat tādu kā Eiropas konferenci izveidot, lai atbrauc no citām valstīm un redz, kā mēs šeit dzīvojam,” lepni saka T. Mackare.
