“2022. gada ziema latviešiem var izvērsties par šausmīgāko piedzīvojumu mūža laikā.” Egila Līcīša komentārs 51
Egils Līcītis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Nu jau ziemeļbrieža Rūdolfa vilktās kamanas ir prom. Pirms gaidāmās dzīves līmeņa pazemināšanās inflācijas un energo un apkures cenu kāpuma rezultātā šogad Ziemassvētku vecītis bija īpaši devīgs attiecībā pret šo rindu autoru.
Uzdāvināja masāžas krēslu, krāsu televizoru, ēterisko eikalipta eļļu, kapzeķes, biezu adīto, robotu putekļu sūcēju, vecu ķiplokspiedi un fotoepilatoru, kam jādara raupjā āda gluda un zīdaina. Piedevās atnesa pasūtītos atspirdzinājumus.
Ceru, ka arī mūsu lasītājam cilvēks no Rovaniemi ragavās atveda veselu elektrotehnikas veikala aparatūras sortimentu un tudiš-pīp akcijas pilnu preču leti.
Valdības locekļiem vecis izvilka no maisa žagarus. Šiem brenčiem sukas par neiedziļināšanos tautas vajadzībās, par palīdzības atteikšanu un nedrošības sajūtas vairošanu pirms rītdienas, kad elementārākās lietas, siltums un gaisma daudziem Latvijas iedzīvotājiem kļūs par dārgu.
Otrs sarūgtinājums par nepārtraukto dezinformāciju, kas plūstin plūda no Ministru kabineta gada garumā. Sākotnēji teica, ka vakcinācija būs brīvprātīga, pēc tam izrādījās, ka demokrātijai šai valstī vairs nav vietas, nepotēties nedrīkst, šai ziņā izvēle ir liegta.
Nešpricētos, bez zaļā sertifikāta palikušos cilvēkus segregēja, viņiem ik uz soļa bija jāsastop pazemojumi un uzmācīga vajāšana, kas izpaudās kā novērošana, izsekošana, nevēlama uzbāzīga, traucējoša saziņa ar nīšanu sociālajos tīklos.
Epidemioloģisko noteikumu piemērošanā valdības locekļi parādīja vājas analītiskās spējas un pārlieku neveselīgu pietāti pret zinātņu un medicīnas korifejiem. Brīžiem pieņemtie ierobežojumi nāca par vēlu, brīžiem izrādījās mazvērtīgi un nerezultatīvi.
Pandēmijas apkarošana un vakcinācijas veicināšana bija vienīgās Krišjāņa Kariņa vadītā kabineta rūpes, nekas cits to neinteresēja.
Krīze uz robežas ar Baltkrieviju nebija ministru uzmanības degpunktā, un, kā minēts, arī straujais energotarifu un gāzes cenu kāpums neizraisīja varasvīros vēlēšanos aktīvāk padarboties sociālajā sfērā, aizsargājot vienkāršos darbaļaudis, elektroenerģijas un zilā kurināmā patērētājus.
Pilnīgi aizmirsta un izskausta no dienaskārtības ir vēl nesen par prioritāro apstiprinātā nevienlīdzības mazināšanas politika. 2022. gada ziema latviešiem var izvērsties par šausmīgāko piedzīvojumu mūža laikā ar trīskāršotiem strāvas un apsildes rēķiniem, ar pārcelšanos nabadzīgo kategorijā un dzīvošanu nepiemērotos apstākļos.
Taču nākamais ir Saeimas vēlēšanu gads. Jēziņ balto, kādi tumsas spēki drūzmējas pie pēdējās barjeras, kas tos vēl šķir no iekļūšanas Augstajā namā. Šī valdība bija itin autoritāra, drūma sanitārā diktatūra, kura lielākoties lēmumus pieņēma, balstoties uz konsultācijām okultās aprindās un iemetot aci horoskopā, bet nākamā var izrādīties vēl nejēdzīgāka un nesaprātīgāka.
Padomājiet vien, ka Latvija nokļūs bezdibeņa malā ar tādu premjerministra amata kandidātu kā partijas “Haoss un nekārtības” priekšsēdētājs Aldis Gobzems un iegāzīsies taisnā ceļā aizā iekšā, ja valsts galva Rīgas pilī būs spiests nominēt valdības vadītāja postenim organizācijas “Latvija pirmajā vietā” līderi Aināru Šleseru.
Nebaltas dienas mūsu valsti sagaida arī gadījumā, ja Saeimā ievēlēsim ekstrēmos ultrakreisos “Progresīvos”. Tad visa sabiedrība tiks aizvirzīta pa nepārtrauktu kašķu, neapgaismotu regresa ceļu.
Gada dziesma, protams, ir “Krizantēmas”. Sērīgā melodija izcilu solistu izpildījumā, stāstot par zudušo mīlu, arī liek domāt par vēlēšanu laiku, kad “nenāc pie manis, nemeklē laimi, kas bijis sen, jau aizgājis”.
2021. gada ievērības cienīgo notikumu klāstā daudziem politiskā plāksnē patikšanu darīja efektīvā spēlētāja Aivara Lemberga aizvākšana no gadiem ierastās trases un iespundēšana aiz restēm.
Atzīmēšanas vērta ir Jāņa Dombura atgriešanās TV ekrānā ar “Kas notiek Latvijā?” pārraidi, kam pielīdzināms notikums būtu, ja Emīls Meškuns kā dzīvs sēdētu skatītāju acu priekšā raidījumā “Tas interesē daudzus”.
Šogad nomira negaidīti daudz – vesels panteons Latvijas dižgaru un sava aroda izcilību. Aizgājēju vidū izceļami aktrise Kairiša, skaņradis Brauns, jurists Maizītis, vēlēšanu specs Cimdars, rakstnieks Kolbergs, aktieris dziesminieks Skrastiņš.
Notika pašvaldību vēlēšanas, kurās vēlētāji iebalsoja pārsvarā tos pašus vecos, pie varas bijušos. Latvijas provincē daudziem bija par grūtu tikt līdz vēlēšanu iecirkņiem.
Fakts, ka balsojumā piedalījās trešdaļa balsstiesīgo iedzīvotāju, nevienām vēlēšanām godu nedara. Tas dod zīmi, ka arī nacionālā mēroga vēlēšanās piedalīsies rekordzems apmeklētāju kvorums un uzvarēs tie spēki, kuri ļoti vēlēsies uzvarēt.
