“Man uzbruka no muguras un sadūra.” Piespriež bargu cietumsodu par velosipēdista saduršanu 0
Kādu rīdzinieku, kurš uzskata, ka ar asaru gāzes baloniņu un nazi tikai aizstāvējies no agresīva velosipēdista, tomēr apsūdzēja par slepkavības mēģinājumu, un Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa viņam piesprieda septiņu gadu un viena mēneša cietumsodu, liekot apcietināt tiesas zālē.
Liktenīgie notikumi risinājušies 2018. gada 28. martā pēc pulksten astoņiem vakarā Rīgā, Bauskas ielā, kad Sergejs – jauns un sportisks vīrietis – devies mājās. Viņš tiesā nenoliedz, ka bijis nedaudz iedzēris (“Bet par to taču pie mums nenogalina?” viņš tiesā retoriski jautāja), stūmis pie rokas velosipēdu un runājis pa mobilo tālruni, bet nekādas apzinātas agresīvas darbības neesot veicis.”
“Cik sapratu, aizskāru cilvēku ar velosipēda pedāli. Tālākais viss notika tik ātri, ka neko nesapratu. Man uzbruka no muguras un sadūra. Uzbrucējs pazuda, bet es devos uz mājām,” tiesā teica Sergejs. Kā tiesā liecināja cietušā māte, no dēla nākusi tāda smaka, kas griezusies acīs, viņš asiņojis un no ķermeņa izkritis nazis… Māte izsaukusi Neatliekamo medicīnisko palīdzību.
Izrādās, Sergejam bija uzpūsta asaru gāze un, kad pietupies, saņēmis divus dūrienus mugurā un vienu sēžamvietā, kur palicis naža asmens, kas nolūzis no roktura.
Dūris no bailēm
Kā notikumu no sava skatpunkta atstāsta apsūdzētais Haralds Gersts?
“Pa dienu biju dzēris, bet nebiju noreibis. Gāju uz veikalu pēc bulciņām, kad pustumsā uz šaura asfalta ceļa sajutu sitienu pa ribām. Pagriezos un redzēju cilvēku ar velosipēdu. Tad viņš metās man virsū, bet es izrāvu asaru gāzes baloniņu, ko nēsāju pret suņiem, un pūtu. Baloniņš lāgā nestrādāja, un es to aizmetu projām. Vīrietis sāka manā virzienā vēzēties ar kulakiem, un tad es bailēs no bikšu aizmugurējās kabatas izvilku nazi, lai aizsargātos. Kad nazis nolūza, spalu aizmetu projām un iegāju mežā, lai slēptu pēdas. Man nebija motīva nogalināt. Vīrietis bija galvas tiesu garāks par mani un ar vienu sitienu varēja mani nolikt gar zemi. Dūru no bailēm. Kas ir šis vīrietis, uzzināju tikai pēc diviem mēnešiem, kad viņš pienāca man klāt un sāka draudēt,” tiesā sacīja Gersts.
Bīstams un tāpēc izolējams
Šajā lietā nozīme ir arī fona informācijai, kas nav par labu apsūdzētajam. Tiesā tika konstatēts, ka vīrieši ir kaimiņi un pazīst viens otru, bet, cik varēja saprast, līdz uzbrukumam starp abiem konfliktu neesot bijis. Tiesā gan viens otru apvainoja alkohola lietošanā pie mājas.
Gersts iepriekš sodīts par draudiem nogalināt – tos izteicis kādai sievietei par atkritumu likšanu, viņaprāt, ne tur, kur vajag. Vēl apsūdzētais 2018. gadā sadūris vairākām automašīnām riepas, par ko lieta pievienota šai lietai par slepkavības mēģinājumu. Riepu saduršanu apsūdzētais atzīst – bijis nenormālā noskaņojumā.
Slepkavības mēģinājumu gan, protams, neatzīst.
Apsūdzētais ir pieskaitāms. Psihiatriskā ekspertīzē noskaidrots, ka Gersts ir egocentrisks, paštaisns, eksplozīvs, vērojama alkoholizācija, ir personības traucējumi, taču sabiedrībai nav bīstams un ar psihiskām slimībām neslimo. Jau bērnībā lietojis alkoholu un klaiņojis. Pēdējā laikā strādājis gadījuma darbus.
Prokurore Inese Kronberga tomēr uzskatīja, ka Gersts ir bīstams, turklāt pēc notikušā nav izdarījis secinājumus, tāpēc būtu izolējams no sabiedrības. “Pēc asaru gāzes pūšanas Gersts varēja mierīgi aiziet, bet viņš tīši un mērķtiecīgi izvilka nazi un uzbruka – tas liecina, ka apsūdzētais gribēja nogalināt. Un tikai tāpēc, ka nazis nolūza, viņš neīstenoja nogalināšanu līdz galam – no paša neatkarīgu iemeslu dēļ,” tiesu debatēs sacīja prokurore.
Advokāts lūdz nelikt cietumā
Advokāts Ivars Puķītis gan lūdza Gerstam noteikt ar brīvības atņemšanu nesaistītu sodu, jo uzskata, ka lietas apstākļi esot neskaidri. Jā, nevarot noliegt dūrienus, bet apsūdzētais neesot bijis konflikta aizsācējs.
Viņam nav bijusi arī motivācija nogalināt, turklāt, ja būtu gribējis, nogalinātu, jo cietušais jau bijis bezpalīdzības stāvoklī.
Advokāts domā, ka tiesā būtu bijusi jāņem vērā arī Gersta psihiatriskā ekspertīze: “Normāls cilvēks uzbraukumu no velosipēdista puses būtu uztvēris citādāk nekā Gersts, kurš to uztvēra neadekvāti.”
Tomēr tiesnese Ieva Andžāne Gerstam piesprieda septiņu gadu un viena mēneša cietumsodu, kā arī atmaksāt valstij 1935 eiro, ko tā samaksājusi cietušajam Sergejam, un 266 eiro automobiļu īpašniekiem par sadurtajām riepām.
