Krimā notiekošais – skarbs atgādinājums par aizsardzības vajadzībām 19
Finanšu ministrijas ierēdņi, visticamāk, nobāzuši dziļi plauktos un vairs neuzdrošināsies izvilkt tos vidēja termiņa budžeta plānus, kuros aizsardzības nozarei turpmākos gadus bija paredzēts finansējuma samazinājums (procentos no IKP).
Latvija nepilda saistības
Valsts aizsardzības koncepcijā Latvija apņēmusies pakāpeniski palielināt finansējumu aizsardzībai, lai 2020. gadā tas sasniegtu 2% no IKP, bet reālajā dzīvē notiek virzība pretējā virzienā. Šogad aizsardzības vajadzībām atvēlēts vien 0,91% no IKP, bet nākamajos gados vēl mazāk. 2015. gada budžetā aizsardzībai bija paredzēti 0,87% no IKP, bet 2016. gadā – 0,81% no IKP.
Šo bīstamo tendenci Aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis (ZZS) jau 4. martā pārrunājis ar Ministru prezidenti Laimdotu Straujumu. Ministrs uzsvēris, ka Latvija nepilda savas kā NATO dalībvalsts saistības, kas radījis bažas arī mūsu ārvalstu partneros. Satraukumu par NATO dalībvalstu nepietiekamiem aizsardzības tēriņiem februārī notikušajā aizsardzības ministru sanāksmē Briselē paudis arī alianses ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens.
Premjere solījusi, ka tikšot meklēti līdzekļi budžetā. Par konkrētu finansējuma pieaugumu aizsardzībai gan amatpersonas neesot vienojušās, bet minēta iespēja, ka nākamgad tas varētu būt 0,92% no IKP.
Kā šo naudu tērēs?
Gan aizsardzības ministrs Vējonis, gan Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis (“Vienotība”) min nepieciešamību iegādāties modernas pretgaisa aizsardzības iekārtas un stiprināt artilērijas spējas. Tāpat tuvākajā nākotnē būs jārisina jautājums par jaunu helikopteru iegādi vai esošo remontu, jo pašreizējiem lidaparātiem beidzies ekspluatācijas resurss.
Krimas notikumi likuši kritiskāk paskatīties uz dažādu teorētiķu spriedelējumiem par moderno karu, kur dominēs bezpilota lidaparāti, datortehnoloģijas un citi zinātniskās fantastikas brīnumi. Krievija nodemonstrējusi, ka citas valsts teritorijas okupācija ir tikpat brutāla un vienkārša kā pirms simts vai vairāk gadiem – daži tūkstoši ar automātiem bruņotu vīru, bruņutransportieri un ar propagandas palīdzību uzkurināta “piektā kolonna”. Tādēļ arī Latvijas aizsardzības politikas veidotāji pārplānojuši savas prioritātes, lielāku lomu valsts aizsardzībā atvēlot Zemessardzei.
“Notikumi Krimā parāda, cik viegli iespējams aplenkt un neitralizēt armijas bāzes, kuģus un citus aizsardzības spēkus. Taču zemessargus aplenkt nav iespējams, jo viņi ir visur – mikrorajona kāpņutelpā, meža viensētā, laukos un pilsētā. Tie ir visdažādāko profesiju, vecumu ļaudis, kas ir patriotiski noskaņoti, labi motivēti un gatavi ziedot savu laiku un līdzekļus valsts drošības stiprināšanai. Mums tas jānovērtē un jārūpējas, lai zemessargi būtu labi organizēti, moderni bruņoti un profesionāli apmācīti,” stāstīja Latkovskis. Viņš gan pagaidām nevarēja nosaukt, cik liela summa varētu būt nākamgad atvēlēta Zemessardzei. Valsts aizsardzības koncepcijā un konsolidētajā budžetā Zemessardzes spēju stiprināšanai un efektīvas rezervju sistēmas pilnveidošanai šogad atvēlēti 1,4 miljoni eiro, nākamgad – jau 7,7 miljoni eiro un 2016. gadā – 6,6 miljoni eiro.
Veidojot Straujumas valdību, koalīcijas partneri vienojās, ka pirms rudenī gaidāmajām Saeimas vēlēšanām budžets netiks vērts vaļā grozījumiem. Tādēļ aizsardzības budžeta palielināšana, visticamāk, gaidāma vien nākamgad. Vienlaikus gan avoti AM norāda, ka varētu meklēt iespēju jau šogad iegūt papildu finansējumu, jo pašlaik naudas trūkstot pat galvenajām prioritātēm – NBS sauszemes spēku brigādes mehanizācijai, speciālās uzdevumu vienības attīstībai un kaujas inženieru spēju attīstībai. Marta beigās aizsardzības ministrs tiksies ar Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas deputātiem, lai meklētu iespējamos risinājumus.
