Daudzus ne tikai priecē, bet arī kaitina. Nosaka regulējumu elektroskrejriteņu iekļaušanai ceļu satiksmē 15
Atis Jansons, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Saeima pieņēmusi Ceļu satiksmes likuma grozījumus, kas nosaka regulējumu elektroskrejriteņu iekļaušanai ceļu satiksmē, bet vēl nepieciešams uzlabot satiksmes organizāciju stāvlaukumos.
Elektriskie skrejriteņi
Gan nomāti, gan privāti tie jau pērnajā vasarā Rīgas raibo satiksmi vēl vairāk izraibināja. Un, bez oficiāla juridiska statusa būdami, daudzus ne tikai priecēja, bet arī kaitināja. Un vienu otru pat uz “labākiem medību laukiem” aizveda…
Tādēļ tiešām labi, ka Saeima beidzot trešajā lasījumā pieņēmusi Ceļu satiksmes likuma grozījumus, kas nosaka regulējumu elektroskrejriteņu iekļaušanai ceļu satiksmē.
Likumā nu ir iekļauta elektroskrejriteņa definīcija, nosakot, ka tas ir ar elektromotoru aprīkots transportlīdzeklis, kura konstrukcijā paredzētais maksimālais ātrums nepārsniedz 25 kilometrus stundā, kuram nav pedāļu un kurš paredzēts vienam cilvēkam, un aprīkots ar stūri vai roku atbalstu, kas ir mehāniski savienots ar kāju atbalsta virsmu.
Turpmāk braukt ar skrejriteni varēs vecumā no 14 līdz 17 gadiem, ja personai būs velosipēda vadīšanas tiesības.
Personām, kuras sasniegušas 18 gadu vecumu, elektroskrejriteņa vadīšanai transportlīdzekļu vadīšanas tiesības nebūs nepieciešamas.
Attiecībā uz elektrisko skrejriteņu reģistrēšanu – tāpat kā līdz šim velosipēdu, arī skrejriteņu reģistrācija ir brīvprātīga, arī turpmāk ceļu satiksmē ar nereģistrētiem elektroskrejriteņiem drīkstēs piedalīties.
Par pārkāpumiem elektroskrejriteņu vadītājiem piemēros tādus pašus administratīvos sodus kā velosipēdistiem.
Negadījumu tūkstoši – stāvvietās!
Pēdējo piecu gadu laikā apdrošinātājiem pieteiktas zaudējumu atlīdzības par 4151 ceļu satiksmes negadījumu lielveikalu autostāvvietās, tāpēc būtu jāmaina satiksmes organizācija publiskajās stāvvietās, tā aģentūrai LETA pavēstīja Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) pārstāvji.
“Šī ir tikai aisberga redzamā daļa – daudz lielāks ceļu satiksmes negadījumu skaits paliek nefiksēts, jo daudzi cietušie par nelielajiem negadījumiem veikalu stāvvietās neziņo,” stāsta LTAB valdes priekšsēdētājs Jānis Abāšins.
Pagājušā gada izskaņā Igaunijas Apdrošinātāju asociācija izplatīja ziņu, ka ap 41% no visiem kaimiņvalstī notikušajiem nelielajiem ceļu satiksmes negadījumiem notiek publiskajās autostāvvietās.
“Latvijā šis skaitlis varētu būt līdzīgs, taču patlaban mūsu rīcībā nav tāda rīka, kas ļautu atsevišķi klasificēt notikušos ceļu satiksmes negadījumus visās publiskajās autostāvvietās,” skaidro Abāšins, piebilstot, ka liela daļa ceļu satiksmes negadījumu, kas notikuši ne tikai lielveikalu, bet kopumā publiskajās stāvvietās, vispār netiek fiksēti, jo nodarīto bojājumu apmērs ir neliels vai negadījuma izraisītājs pamet notikuma vietu.
Lai aktualizētu ceļu satiksmes negadījumu problemātiku publiskajās stāvvietās, kā arī rastu risinājumus situācijas uzlabošanai, LTAB jau pērn iniciēja ekspertu diskusijas, kurās izkristalizējušies trīs iespējamie scenāriji.
Pirmkārt, nepieciešams uzlabot satiksmes organizāciju, ko visvienkāršāk izdarīt, izvietojot ceļa zīmes.
Otrkārt, stāvvietās pie lieliem publiskajiem objektiem ieteicams ieviest auto novietošanu 45 grādu leņķī pret brauktuvi jeb tā saucamajā “skujiņā”.
Treškārt, nepieciešamas normatīvo aktu izmaiņas, lai pārskatītu Ministru kabineta noteikumus Nr. 240 un Latvijas standartu NR. LVS 190-7, kuri reglamentē stāvvietu izmērus, bet ir novecojuši un neatbilstoši mūsdienu situācijai.
Patlaban spēkā esošie normatīvie akti nosaka optimālo stāvvietas lielumu – vieglajam transportlīdzeklim 25 kvadrātmetri un platumu – vēlams ne mazāk kā 2,5 metri.
LTAB pārstāvji norādīja, ka praksē redzams, ka Latvijas standartam ir rekomendējoša nozīme, un lielākajā daļā publisko stāvvietu platums svārstās no 2,3 līdz 2,5 metriem, kas ir par maz.
Tuvākajā laikā LTAB plāno organizēt plašāku problēmas apspriešanu, piesaistot autovadītājus un veidojot kopīgu iniciatīvu, ar kuru vērsties pie likumdevēja.
