Par diviem bojātiem jumtiem. Saruna ar Valdi Dombrovski 13
Nelabprāt, bet, reiz uzrunāts, Eiropas Komisijas viceprezidents Valdis Dombrovskis piektdien “LA” redakcijā tomēr bija gatavs atbildēt arī uz iekšpolitiskiem jautājumiem – par viņa vārda iekļaušanu Zolitūdes traģēdijas politiski atbildīgo sarakstā un par “Vienotības” krīzi.
– Zolitūdes traģēdijas parlamentārās izmeklēšanas komisijā jūsu bijušais padomnieks Ints Dālderis atteicās parakstīt galaziņojumu, bet komisija 27. oktobrī to tomēr apstiprināja. Politiski atbildīgo sarakstā esat minēts arī jūs…
V. Dombrovskis: – Politisko atbildību par Zolitūdes traģēdiju es uzņēmos jau 2013. gada novembrī. Toreiz arī uzsvēru, ka nepieciešama jauna valdība ar skaidru Saeimas vairākuma atbalstu un jaunu uzticības kredītu, kas spētu risināt tos jautājumus, kas bija aktuāli pēc Zolitūdes traģēdijas. Parlamentārās izmeklēšanas komisijas darbs, manuprāt, ticis stipri politizēts. Tā veikusi lielu, apjomīgu analīzi, bet pēdējos mēnešos nodarbojusies ar, pēc deputātu domām, politiski un morāli atbildīgo balsošanu, pārbalsošanu un izbalsošanu. Dažu mēnešu laikā paspējuši nobalsot, ka neiekļaus šādu sarakstu ziņojumā, pēc tam atkal, ka iekļaus… Balsojuši atbildīgos iekšā un ārā, skaits svārstījies starp pieciem un sešpadsmit uzvārdiem. Tāds process parāda, ka nav dziļākas analīzes, bet vēlme izmantot Zolitūdes traģēdiju politiskām cīņām. Komisija tika izveidota ar mērķi izvērtēt normatīvo bāzi, lai nepieļautu šādu traģēdiju atkārtošanos.
– Vai sarakstā ir pieci vai sešpadsmit politiski atbildīgie, jebkurā variantā jūsu vārds tajā ir starp pirmajiem. Tā kā vienīgais demisionējāt, tas taču jums nav pārsteigums, ka nenovēršami esat šajā sarakstā?
– Kā jau teicu, politisko atbildību es uzņēmos 2013. gadā, kad citi politiķi to nevēlējās, bet tagad šajā sarakstā tik un tā iekļauti. Tomēr šajā komisijā tas bija politiska balsojuma rezultāts. Te nav nekādas analīzes. Paskatieties paši – sākumā sarakstā tiek iebalsoti sešpadsmit politiķi, tad komisijas vadītājs publiski paziņo, ka, nu jā, tas ir par daudz, izbalsosim kādu ārā. Pēc tam, sapratis, kāds tad ir “pareizais” saraksta apjoms, paziņo: nu jā, nebija pamatojuma, kāpēc tik daudz bija jāiekļauj. Piemēram, Saeimas Tautsaimniecības komisijas vadītājs. Tad ir jājautā, kāpēc tad sākumā iebalsoja, ja nebija pamatojuma? Diemžēl šī komisija pārāk daudz izmantota politiskām cīņām.
– Vai kā Eiropas Komisijas viceprezidents jūs esat apstādinājis savu darbību “Vienotībā”?
– Nē, esmu “Vienotības” biedrs. Es decembrī kongresā nekandidēju uz valdi, jo nevarēju savienot darbu Briselē ar valdes locekļa pienākumiem.
– “Vienotībai” arī ir jumta problēmas… Nav tik būtiski tie vārdi, ko Dzintars Zaķis veltīja savai partijai izstājoties. Tie ir līdzīgi tiem, kurus izspļāvuši aizvainotie, ka izslēgti, atstādināti vai atstumti. Uzmanības vairāk vērts ir sociologa Aigara Freimaņa secinājums, ka, “lai arī “Vienotībai” ir palikuši formālie varas atribūti, (..) tomēr reāli partija patlaban vairs nediktē politisko dienaskārtību”. Viņš pauž, ka nepieciešama partijas iekšējā optimizācija, jo ir nevis viena Vienotība”, bet gan divas vai trīs, kur katrs grupējums pauž pretēju viedokli. Šie secinājumi uzrāda jumta bojājumus jūsu partijā…
– Nenoliegsim, ka “Vienotībā” pašreiz ir problēmas un ka tās ir jārisina. Ir domstarpības starp dažādiem politiķiem, kas parādās sabiedriskā telpā. To atspoguļo arī reitingi, kas ir zemāki nekā iepriekš. Tās ir nopietnas problēmas, kas ir jārisina. “Vienotība” pie tā sākusi strādāt, gatavojot jaunu politisko piedāvājumu – radot programmu Latvijas simtgadei, domājot, kā partijai piesaistīt jaunus cilvēkus un veicināt jaunu līderu rašanos. Ir nepieciešams nopietns darbs, lai “Vienotības” pozīcijas nostiprinātu.
– Tātad jauna programma un jauna vadība?
– Šajā gadījumā runa ir par to, ka “Vienotībai” nepieciešami jauni līderi, nedomājot ar to šaurā nozīmē partijas vadītāju, bet plašāku politiķu loku, kas spētu “Vienotības” vēstījumu gan nest sabiedrībai, gan arī pārliecināt citas politiskās partijas. Nenoliegsim, ka virkne savulaik vadošu “Vienotības” politiķu tādu vai citādu iemeslu pēc vairs nav aktīvā politikā.
– No jaunajiem līderiem sabiedrībai pašlaik tiek atrādīts vienīgi Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs.
– Pieļauju, ka arī Andra Piebalga potenciāls nav pilnā mērā izmantots.
– Viņš gan būtu jauns “vecais politiķis”. Vismaz tā pirms kādas nedēļas viņš pats man atzina, satikts tepat uz Dzirnavu ielas pēc intervijas “LA” redakcijā.
– Viņš ir pieredzējis, par to nav šaubu, bet “Vienotībā” viņš ir samērā nesen.
