Par dienestu vairs nebūs jāmelo 5
“Norādi, ka dienēji Krievijā, nevis Baltkrievijā, citādi saņemsi mazāku pensiju!” šādu ieteikumu no kaimiņienes, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) bijušās darbinieces saņēmis Ints, kurš padomju gados dienējis padomju armijā Baltkrievijā un tagad kārtojis dokumentus pensijas saņemšanai. Izrādās, tiem, kas dienējuši Padomju Krievijas teritorijā, pensiju par šiem dienesta gadiem aģentūra rēķina atšķirīgi nekā tiem, kam gadījies nokļūt Baltkrievijā. Kad Ints bija ieteicis šādi rīkoties arī darba kolēģim, tas atbildējis, ka nesaprot, kāpēc viņam būtu jāmelo par dienesta vietu, jo ne jau pats to izvēlējies.
To, ka šī atšķirīgā pieeja nav taisnīga, kādā konkrētā gadījumā secinājusi arī tiesa. Kurzemnieks Jānis (vārds mainīts), kurš nebija apmierināts ar VSAA aprēķināto izmaksājamo pensiju, bija vērsies Administratīvās rajona tiesas Liepājas tiesā. Tiesa šopavasar lēma pieteicējam par labu un uzlika par pienākumu VSAA pārrēķināt Jānim piešķirto Latvijas vecuma pensiju, “Latvijas apdrošināšanas stāžā iekļaujot militārā dienesta periodu PSRS bruņotajos spēkos Baltkrievijā no 1974. gada 8. novembra līdz 1976. gada 5. novembrim”. Pieminot šo tiesas procesu, “Latvijas Avīzes” redakcijā ar neizpratni vērsās kāds VSAA darbinieks, kurš nevēlējas atklāt savu vārdu. “Tiesa nosprieda prasītājam par labu, bet visiem pārējiem, kas ies pensijā un savulaik dienējuši Baltkrievijā, mums tomēr jāsaka, ka viņiem par šiem diviem gadiem pienākas pensija nevis no Latvijas, bet no Baltkrievijas! Un tā ir krietni mazāka summa. Ja tiesāsies vēl citi, kam gan mums ir vajadzīgas vēl tādas zaudētas tiesvedības?” vaicāja VSAA darbinieks. Viņš kā valsts iestādes speciālists vēlas strādāt atbilstīgi sirdsapziņai, nevis justies nelāgi tāpēc, ka rēķina pensiju kādam mazāku nekā tādā pašā gadījumā citam.
Kāpēc problēma radusies?
Izrādās, “pie vainas” ir starptautisks līgums. “Kopš 2010. gada 28. septembra, kad spēkā stājās Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas līgums par sadarbību sociālās drošības jomā, darba un tam pielīdzinātie periodi Baltkrievijā vairs netiek ņemti vērā Latvijas apdrošināšanas stāža noteikšanai,” skaidro VSAA pensiju metodiskās vadības daļas vecākā eksperte Santa Pēkale. Latvija un Baltkrievija ir vienojusies, ka apdrošināšanas stāžu sadalīs atbilstoši teritoriālajam principam. Tātad par darba (un tam pielīdzinātajiem periodiem) Baltkrievijā persona var pieprasīt piešķirt Baltkrievijas pensiju, un tā diemžēl ir krietni mazāka nekā Latvijā.
Šāds nosacījums par pensijas apjomu par padomju dienesta gadiem ir Latvijas starpvalstu līgumā tikai ar Baltkrieviju. Ne ar vienu citu bijušo padomju republiku tāda neesot.
Jāpiebilst, ka padomjlaiku karaklausības apliecībā norādīts tikai PSRS karaspēka daļas numurs, nevis dislokācijas vieta. Tāpat arī Liepājas tiesa spriedumā norādījusi, ka dienests PSRS bruņotajos spēkos netika saistīts ar konkrētu teritoriju.
Tiesu prakse
Tiesībsarga birojā, kuram lūdzu šo problēmu izvērtēt, norāda, ka atbilstīgi abu valstu līgumam ir noteikta katras valsts, kurā persona strādājusi, atbildība izmaksāt pensiju par tās teritorijā nostrādāto laiku. Bet pēc tiesu prakses piemēriem Tiesībsarga biroja eksperti konstatējuši, ka divās pēc būtības līdzīgās tiesu lietās ir atšķirīgi spriedumi. Tā 2015. gada 30. jūnijā Augstākā tiesa atzinusi, ka Latvijas pensijas aprēķinā nav ņemams vērā Baltkrievijā līdz 1990. gada 31. decembrim uzkrātais apdrošināšanas stāžs. Par to atbildīga ir Baltkrievija. Šajā lietā strīds bija par darba un mācību perioda ieskaitīšanu apdrošināšanas stāžā.
Savukārt 2017. gada 23. martā citā lietā Augstākā tiesa atzina: tā kā normatīvie akti neparedz, ka, pieprasot pensiju, personai būtu jāiesniedz dokumenti, kas apliecina karaspēka daļas dislokācijas vietu, Latvijas pilsoņiem apdrošināšanas stāža noteikšanai nav nozīmes obligātā militārā dienesta PSRS bruņotajos spēkos izpildes vietai. Pats dienesta fakts ir pamats šo periodu ieskaitīt apdrošināšanas stāžā neatkarīgi no dienesta vietas un līgums konkrētajā gadījumā nav piemērojams. Tātad šajā gadījumā strīds bija par padomju armijas dienesta gadu ieskaitīšanu apdrošināšanas stāžā.
Manuprāt, atšķirība šajās lietās ir – mācību iestādi arī padomjlaikos cilvēks varēja izvēlēties brīvprātīgi, bet pēc obligātā iesaukuma pavēstes saņemšanas nevienam nekāds brīvprātības princips ij sapņos nerādījās.
Beidzot risinājums
Tomēr, ja jau ir precedenti, ka tam, kurš tiesājies, par diviem Baltkrievijas gadiem piešķirs Latvijas pensiju, vai attiecībā pret citiem nevarētu rīkoties tāpat? VSAA eksperte S. Pēkale man atbildēja, ka “spriedums ir pieņemts konkrētajā lietā un tajā paustās atziņas neveido judikatūru, līdz ar to nav saistošas VSAA, pieņemot lēmumus citās lietās”.
Vai tiešām valsts paliks pie šādas nostādnes, kas daļu Latvijas iedzīvotāju faktiski diskriminē? VSAA ir Labklājības ministrijas pārraudzībā esoša iestāde, tāpēc vērsos ministrijā. Gaidīju atbildi vairāk nekā mēnesi, kamēr Labklājības ministrijas (LM) pārstāvji šo informāciju bija detalizēti pētījuši. Un beidzot izlemts, ka šādas problēmas ar dienējušo stāža aprēķināšanu turpmāk vairs nebūs. Citēju ministrijas pirms pāris dienām atsūtīto atbildi “Latvijas Avīzei”: “Līgumi par sadarbību sociālās drošības jomā tiek slēgti ar mērķi uzlabot personu sociālo aizsardzību. Ņemot vērā, ka obligātais militārais dienests bijušajā PSRS tika veikts piespiedu kārtā, neatkarīgi no personas vēlmes un motivācijas veikt šādu dienestu, kā arī personai nebija iespējams ar nekādiem līdzekļiem ietekmēt obligātā militārā dienesta veikšanas vietu, Labklājības ministrija ir risinājusi šo situāciju tā, ka Latvijas puse vienpusēji precizējusi līguma 8. panta 1. punkta interpretāciju tā, ka obligātā militārā dienesta periodu, kas veikts Baltkrievijas PSR teritorijā, ieskaita savā (tātad Latvijas, nevis Baltkrievijas. – Red.) apdrošināšanas stāžā. Par to ir informēta VSAA, līdz ar to turpmāk šādas problēmas vairs nebūs.”
Bet vai uz pensijas pārrēķināšanu var pretendēt arī tie Baltkrievijā dienējušie, kam tā jau ir aprēķināta un piešķirta? Te gan atbilde ir daļēja. Labklājības ministrijas pārstāvis Egils Zariņš norāda, ka “šādiem cilvēkiem, kurus tas ir skāris un kuri vēlas to pārskatīt, būtu jāvēršas ar iesniegumu VSAA, kur lems, kā to risināt saskaņā ar jauno skaidrojumu”.
