Par deportācijām komēdiju neveidotu: Jāks Kilmi par filmu “Ātrie igauņu puiši” 1
Nedēļas beigās uz Latvijas kinoekrāniem nonāks igauņu režisora Jāka Kilmi piedzīvojumu komēdija “Ātrie igauņu puiši”. Tās sižeta pamatā ir stāsts par to, kā 20. gs. 80. gados padomju Igaunijā trīs jauni importa preču spekulanti, kārojot pēc Rietumu seriālos noskatītas dzīves, ar piepūšamo laivu aizbēg uz Zviedriju, tomēr tur dzīve, izrādās, nelīdzinās filmās redzētajai.
Lai sevi nodrošinātu, puiši izgudro plānu, kas visu pavērš kājām gaisā. Filma tapusi, sastrādājoties trim valstīm – Igaunijai, Somijai un Latvijas radošajiem spēkiem – producentam Jānim Kalējam, operatoram Aigaram Sērmukšam, Rīgas Krievu teātra aktrisei Jūlijai Berngartei, aktierim Dmitrijam Palēsam.
Vaicāts, kāpēc viņa kā režisora uzmanības centrā ir tieši 20. gs. 80. gadi, Jāks Kilmi atbild: “Pats esmu 80. gadu zēns, tāpēc šis laiks man ir iekritis sirdī. Tas ir laika posms, ko gluži fiziski izjutu uz savas ādas un kas mentāli atspoguļojas manā pieredzē. Man ir saprotamas tā laika vērtības, īpaši tolaik notikušās dažādu kultūru sadursmes, tāpēc ir viegli veidot filmas par šo laiku. Man, tāpat kā daudziem, ir nostalģija pēc bērnības, tāpēc mana filma ir šāds ceļojums laikā uz 80. gadiem – bez ciešanām – ar smaidu.”
Veids, kādā viņš runā par padomju pagātni, tiešām ir atšķirīgs no mūsdienu Baltijas kino tik ierastās nopietni melnbaltos toņos ieturētās manieres. Filma “Ātrie igauņu puiši” pat ierakstīta piedzīvojumu komēdiju kategorijā, un šajā ziņā Jāka Kilmi pieeja uzskatāma par uzdrīkstēšanos. Kāpēc par padomju laika pagātni vērts runāt ne vien traģiskuma piesātinātā, bet arī komēdijas valodā? Cik ļoti igauņu attieksme pret savu vēsturi un arī humora izjūta atšķiras no mūsējās?
Sarunu ar Jāku Kilmi lasiet 2. maijā “Latvijas Avīzes” pielikumā “Kultūrzīmes” vai arī e-izdevumā.
