Par deklarāciju neiesniegšanu naudas sodu piemēros automātiski 1
Valdība otrdien atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) izstrādātos grozījumus likumā par nodokļiem un nodevām, kas paredz automātisku naudas sodu piemērošanu par deklarāciju neiesniegšanu.
Grozījumi paredz bargākus sodus par pārkāpumiem nodokļu jomā.
Tie paredz papildināt likumu ar jaunu nodaļu, kurā noteikti administratīvie pārkāpumi nodokļu jomā un noteiktas kompetentās iestādes, kurām piekritīga administratīvo sodu piemērošana.
Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) padomniece finanšu un ekonomikas jautājumos Sanita Šķiltere valdības sēdē norādīja, ka LPS vēlētos, lai automātisko sodīšanu ievieš saprātīgi. Piemēram, LPS ieskatā būtu vēlams nepiemērot automātisko sodu fiziskajām personām, kuras ir nodarbinātas vairākos darbos. LPS ieskatā arī mazie un ļoti jaunie uzņēmumi nebūtu jāsoda automātiski, bet jāizvērtē visus apstākļos.
Premjera pienākumu izpildītājs tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) gan norādīja, ka automātiskā naudas soda piemērošana ir paredzēta ar zemāko iespējamo soda apmēru, turklāt jau diferencēta pa kavējuma dienām.
“Jebkurš likums jau tiek piemērots automātiski, jautājums ir par to, kas pārkāpumu izvērtē – cilvēks vai dators. Tāpat pārkāpējam nav atņemtas tiesības pārsūdzēt,” sacīja Bordāns.
Arī Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme uzsvēra, ka visi uzņēmēji tiek diferencēti un VID spēs noteikt to, cik liela ir pārkāpuma iespējamība. “Tikai trešdaļa uzņēmēju deklarācijas iesniedz laikā, vēl trešdaļa – ar kavējumu līdz 90 dienām. Disciplinētība ir ļoti zema. Šo grozījumu mērķis ir panākt, lai tā pirmā trešdaļa pieaug līdz 50%, bet ar laiku lai 90% uzņēmēju laikā iesniedz deklarācijas,” sacīja Jaunzeme.
Valdība atbalstīja likuma grozījumus, vienīgi iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (KPV LV) bija pret un lūdza šo viedokli ieprotokolēt. Ģirģens uzskata, ka notiks visu uzņēmēju automātiskā sodīšana, tāpēc būtu nepieciešams rūpīgāk izstrādāt šo normu.
Bordāns gan norādīja, ka šo likuma grozījumu uzlabojumus var veikt Saeimā.
Likuma grozījumi paredz, ka par izvairīšanos no nodokļu vai tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas, vai par peļņas un citu ar nodokli apliekamo objektu slēpšanu vai samazināšanu varēs piemērot naudas sodu fiziskajām personām vai valdes loceklim no 125 eiro līdz 2000 eiro, aizliedzot valdes loceklim ieņemt noteiktus amatus komercsabiedrībās vai bez tā.
Par nereģistrēšanos nodokļu maksātāju reģistrā fiziskajām personām varēs piemērot brīdinājumu vai naudas sodu no 50 eiro līdz 210 eiro, bet juridiskajām personām – no 50 eiro līdz 350 eiro.
Par grāmatvedības uzskaitē neuzrādītas darba samaksas izmaksāšanu varēs piemērot naudas sodu fiziskajām personām vai valdes loceklim no 140 eiro līdz 2000 eiro, aizliedzot valdes loceklim ieņemt noteiktus amatus komercsabiedrībās vai bez tā.
Par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) piemēroto aizliegumu neievērošanu varēs piemērot naudas sodu fiziskajām personām vai valdes loceklim no 140 eiro līdz 2000 eiro, aizliedzot valdes loceklim ieņemt noteiktus amatus komercsabiedrībās vai bez tā.
Par skaidrā naudā veikto darījumu nedeklarēšanu ar fiziskajām personām, kurām atbilstoši normatīviem nav jāreģistrē saimnieciskā darbība, varēs piemērot naudas sodu fiziskajām personām un juridiskajām personām 3% apmērā no nedeklarētās summas.
Par skaidrā naudā veikto darījumu nedeklarēšanu varēs piemērot naudas sodu fiziskajām personām 3% apmērā no nedeklarētās summas, bet juridiskajām personām – 5% apmērā no nedeklarētās summas.
Likuma grozījumi arī paredz, ka par maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu neuzstādīšanu varēs piemērot naudas sodu fiziskajām personām no 140 eiro līdz 350 eiro, bet juridiskajām personām – no 140 eiro līdz 1400 eiro.
Par nodokļu deklarācijas iesniegšanas termiņa kavējumu līdz desmit dienām paredzēts piemērot naudas sodu fiziskajām un juridiskajām personām no 25 eiro līdz 70 eiro, par deklarācijas iesniegšanas kavējumu no 11 dienām līdz 20 dienām varēs piemērot naudas sodu fiziskajām un juridiskajām personām no 75 eiro līdz 150 eiro, par kavējumu no 21 dienas līdz 30 dienām – no 155 eiro līdz 280 eiro, bet par kavējumu vairāk par 30 dienām varēs piemērot naudas sodu no 285 eiro līdz 700 eiro.
Neziņojot VID par aizdomīgiem darījumiem, varēs piemērot naudas sodu fiziskajām personām līdz 2000 eiro, bet juridiskajām personām – līdz 5000 eiro.
Par sodu piemērošanas kompetento iestādi noteiks VID.
Gala lēmums par likuma izmaiņām vēl būs jāpieņem Saeimai.
