Par daudz fizisku aktivitāšu: kā pamanīt, ka bērnam ir pārslodze 0
Bērniem no 5 līdz 17 gadu vecumam katru dienu vismaz stundu ir jānodarbojas ar dažādām fiziskām aktivitātēm. Mūsdienās tiek novērotas divas galējības: vai nu bērns ir pārāk mazkustīgs, vai arī cieš no fiziskas un emocionālas pārslodzes. Kā vecākiem to laikus pamanīt, stāsta fitnesa treneris un Rimi Bērniem eksperts Kārlis Birmanis.
“Pat pie fiziskas pārslodzes pirmie simptomi parasti ir bērna emocionālā stāvokļa svārstības. Bērns kļūst neiecietīgs, satraukts, bieži raud, apvainojas un agresīvi reaģē uz apkārtējo rīcību. Viņam ir grūti koncentrēt uzmanību uz jebkuru nodarbi, pasliktinās atmiņa. Bērna uzvedība var kļūt apātiska, zūd interese par visu jauno, nekas nespēj pietiekami aizraut,” stāsta Kārlis Birmanis un uzsver – šādā situācijā vecākiem jāpievērš pastiprināta uzmanība tam, cik noslogots ir bērns, un jāpārdomā, vai mazā ikdienu nevajadzētu atvieglot.
Hroniska pārslodze un miega traucējumi
Vairumā gadījumu, kad nodarbju, pulciņu un sporta aktivitāšu ir par daudz, bērns var just hronisku nogurumu un bezspēku, kam seko miega traucējumi, bezmiegs, apetītes problēmas – var rasties gan izteikts apetītes zudums, gan krass ēstgribas pieaugums. Ja ir hroniska pārslodze, bērna organismā ir pavisam nelielas enerģijas rezerves, ko visbiežāk var novērot tikko pēc pamošanās vai dienas beigās, un nereti arī pa dienu, kad spēki zūd, veicot pat elementāras darbības, kuras parasti neprasa lielu piepūli.
“Vēl viena būtiska pārslodzes pazīme ir bieža slimošana, īpaši ar saaukstēšanās pazīmēm. Nereti vecāki noveļ vainu uz vīrusiem, taču jāatceras, ka fiziskās aktivitātes pēc slimošanas jāatsāk pakāpeniski, jo imunitāte vēl nav paspējusi atjaunoties, līdz ar to lielāka slodze var vīrusu pārvērst nopietnākā slimībā,” brīdina ksperts.
Pārslodze rada lielāku traumu risku
Traumu risku paaugstina ne tikai pārāk intensīva slodze uzreiz pēc slimošanas, bet arī pārāk liela, vecumam neatbilstoša slodze, kas var radīt nevēlamas novirzes organismā – pārslodžu traumas. Tās attīstās pakāpeniski, noslogojot balsta un kustību sistēmu, piemēram, ļoti intensīvi trenējoties. Šis ir visbiežāk sastopamais traumu veids bērniem, kas nodarbojas ar kādu sporta veidu vai apvieno neskaitāmus pulciņus un sporta nodarbības. Pārāk liela fiziska slodze veicina arī to, ka priekšlaikus pārstāj augt kauli, jo slodzes laikā tiek saspiests kaula gala skrimslis, traumētās skrimšļa šūnas pārtrauc dalīties, un kauls vairs neaug garumā.
Nereti bērns var sūdzēties par sāpēm locītavās. Šīs ir tā sauktās augšanas sāpes, jo vairumā gadījumu tiek novērotas tieši straujas augšanas periodā.
Parasti tās visstiprāk ir jūtamas ceļu locītavās, papēžos, kad kauli straujāk aug garumā, taču muskulatūra netiek līdzi. Sāpes ir iespējams mazināt, veicot konkrētus vingrojumus, stiprinot muskulatūru, stiepjot saīsinātos muskuļus. Palīdzēt var arī masāža un teipošana.
“Vecumam atbilstošu sporta nodarbību, fizisko aktivitāšu un treniņu galvenais uzdevums ir veicināt bērna augšanu, pareizu attīstību un funkcionālo spēju paaugstināšanos. Šo visu sasniegt var palīdzēt fizioterapeits, konsultējot par to, ko vajadzētu mainīt ikdienas ritmā, kādus vingrojumus iekļaut, lai veicinātu organisma pareizu attīstību, no kā būtu vēlams atteikties, kam jāpievērš pastiprināta uzmanība,” stāsta Kārlis Birmanis.
Vēlamā slodze bērniem vecumā no 5 līdz 17 gadiem
Pēc Pasaules Veselības organizācijas ieteikumiem šajā vecumā bērniem katru dienu ne mazāk kā stundu jānodarbojas ar vidējas vai augstas intensitātes aerobām fiziskajām aktivitātēm. Tās ir dinamiskas rotaļas, dejas, peldēšana, riteņbraukšana, kuras laikā iespējams vienmērīgi elpot. Tāpat trīs reizes nedēļā būtu nepieciešamas fiziskās aktivitātes muskuļu funkcionālā stāvokļa uzlabošanai un kustību un balsta aparāta stiprināšanai.
Vispusīgas fiziskās īpašības attīstošas nodarbības ir vieglatlētika un dažādi sporta spēļu treniņi, iesaka Kārlis Birmanis, vienlaikus aicinot pievērts pietiekamu uzmanību arī līdzsvara un koordinācijas attīstībai, izmantojot skriešanu, lēkšanu, velšanos, karāšanos, mešanu un ķeršanu. “Vērtīgas ir jebkuras fiziskās aktivitātes, kuru intensitāte ir zema un kuras veicot bērns nav aizelsies, – pastaigas, rotaļu laukuma apmeklējums, braukšana ar skrejriteni, slēpošana, kā arī citas ikdienas izklaides un rotaļas – tas ir gan jautri, gan veselīgi,” rezumē Kārlis Birmanis.
