Kāpēc Lietuvā kartupeļi maksā 11 centus, bet Latvijā – trīskārt vairāk? 0
Lietuvas veikalos kartupeļi patlaban nopērkami par 11 centiem kilogramā, bet Latvijā – vidēji par 41 centu ar visu samazināto 5% PVN. Kāpēc tā? Tāpēc, ka pirktspēja Lietuvā ir jūtami zemāka nekā Latvijā, bet konkurence – kārtu augstāka, turklāt vācu “Lidl” ienākšana to padarījusi vēl skarbāku, skaidro Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) vadītāja Inguna Gulbe. Viņa nupat atgriezusies no brauciena, kura laikā izpētītas cenas kaimiņvalsts veikalos.
Kartupeļi maisos lētāki
“Lietuvieši kartupeļus lielākoties pērk 10 kilogramu maisos, kas Latvijas veikalos nav redzēts. Piedāvājumā – tikai divas šķirnes un tās pašas sliktā kvalitātē, ar puvekļiem pa vidu. Turklāt “Lidl” ienākšana pamatīgi sapurinājusi vietējo tirgu, jo šajā tīklā kartupeļu kvalitāte ir laba, bet cena – tikai 11 centi kilogramā. Ko no šīs cenas nopelna ražotājs, tas gan nav skaidrs. Latvijā kartupeļi pieejami arī plašākā izvēlē, vienlaikus patēriņam ir tendence sarukt, tāpēc pārdošanas apmēri ir mazāki un cena augstāka. Lietuvā zemās dārzeņu cenas ietekmē arī lielais poļu un ukraiņu lētās produkcijas īpatsvars, kamēr Latvijā dārzeņi lielākoties ir vietējie. Šajā ziņā mūsu pircējs var priecāties, jo ir iespēja ēst kvalitatīvākus un samērā lētus vietējos dārzeņus,” teic Gulbe.
Viņasprāt, dārzeņu cenu lielāks kāpums šoruden Latvijā nedraud, jo ražošana, par spīti mūžīgajam zemnieka “ienaidniekam” – laikapstākļiem – tomēr pieaug. Lauksaimnieki pāriet uz dārzeņu audzēšanu segtajās platībās, turklāt konkurentu elpa pakausī neļauj aizrauties uz cenu skrūvēšanu. Piemēram, krūmmellenes šovasar maksāja uz pusi mazāk nekā pērn un tam iemesls – baltkrievu un ukraiņu piedāvājums. Tur, reaģējot uz pieprasījumu, krasi palielinātas platības, ogu raža bijusi izcila, līdz ar to cenas gājušas lejup.
Cūkgaļas un piena cenas turēsies stabilas
Neraugoties uz cūku sērgu, kas Latvijas cūku audzētājiem jau četrus gadus neļauj strādāt ar pilnu jaudu, nozare joprojām ne tikai turas virs ūdens, bet pat palielina ražošanas jaudas. Tiesa, spēles noteikumus diktē pasaules tirgus, un tajā notiek ievērojamas izmaiņas saistībā ar pieaugošo ražošanu Ķīnā. Līdz šim ES valstis, īpaši Vācija, uz Āziju eksportēja lielus cūkgaļas apjomus, taču pērn Ķīnā veiktas reformas, kuru iznākumā milzu soļiem aug pašu ražošana, līdz ar to cūkgaļas imports vairs nav aktuāls. Tas savukārt nozīmē, ka eiropiešiem savu cūkgaļu vairs īsti nav kur likt, pamazām veidojas pārprodukcija un pārdošanas cena krīt. Tātad prognozējams, ka par spīti lopbarības cenas kāpumam cūkgaļas cenas veikalos neaugs.
Arī piena produktu cenu kāpums netiek prognozēts, jo piena ražošana Eiropā šogad pieaug. ES gan nedaudz pakāpusies sviesta cena. Arī Latvijā – patlaban zemākā cena ir 7 eiro/kg, augstākā – 11 eiro/kg, bet tādam cenas bumam kā pērnruden šobrīd neesot nekāda pamata. Gulbe prognozē, ka piena un piena produktu cenu līmenis, visticamāk, saglabāsies esošajā līmenī.
Vistas, olas, milti sadārdzināsies
Šīs produktu kategorijas šoruden gan sadārdzināsies. Kā skaidro Gulbe, graudu raža pasaulē šogad par 1,4% zemāka un to krājumi saruks par 11%, kamēr graudu patēriņam prognozējams visu laiku augstākais līmenis. Tas savukārt nozīmē putnu gaļas un olu sadārdzinājumu, jo šajā biznesā lopbarība veido lielāko pašizmaksas pozīciju. Arī Latvijā graudu kopraža šogad par 24% zemāka nekā pērn. Lai gan kviešu cenas ir par 10–30% augstākas, tās nepārsniedz pēdējo desmit gadu vidējo līmeni. Tas viss negatīvi ietekmēs miltu cenas, tā ka pankūkas gribot negribot ziemā būs dārgāks prieks.
Arī kakao cenas varētu kāpt, jo kakao ražošana samazinājusies par 2%, patēriņam kāpjot par 4%. Šā brīža cenu līmenis kopumā atbilst iepriekšējā gada cenu līmenim, bet cenas var turpināt augt. Tikmēr kafijas cienītāji varot gulēt mierīgi, jo šim produktam cenu paaugstinājums lieliskās šā gada ražas dēļ nedraudot. Bet cukura cenas samazinās salīdzinājumā ar pagājušo gadu – pat par 30%. Arī te neesot pamata raizēties par cenas kāpumu, lai gan situācija var mainīties, ja sāksies naftas cenu kāpums, kas lielākus cukura apmērus var novirzīt spirta ražošanai.
