– Kura valsts būs nākamā, kas pievienosies NATO? Melnkalne? 2
– Es nevaru atbildēt uz šo jautājumu, jo tas ir politisks, taču ir četras pretendentes. Divām no tām ir tehniski, būtībā politiski šķēršļi – Bosnijai un Hercegovinai, kā arī bijušajai Dienvidslāvijas republikai Maķedonijai. Ja tās tiks šiem šķēršļiem pāri, tad ātri tuvosies NATO un Skopje saņems uzaicinājumu, šajā ziņā mūsu politika ir ļoti skaidra. Melnkalne ar mums ir iesaistījusies ļoti intensīvā dialogā. Tas ir process, kurā mēs palīdzam atrisināt vēl pēdējos būtiskos jautājumus, un ne vēlāk kā nākamā gada decembrī NATO valstu ārlietu ministri izlems, vai progress ir bijis pietiekams, lai Melnkalni uzaicinātu NATO. Kas attiecas uz Gruziju, tad nav vēl noteikts īpašs termiņš, taču es nevaru iedomāties, ka ārlietu ministri nerunātu arī par Gruziju diskusijās par Melnkalni. Es nezinu, kad tas galu galā notiks, ceru, ka agrāk, nevis vēlāk. Lai apliecinātu, ka NATO durvis ir atvērtas, tas ir ļoti svarīgi, un es tiešām ceru, ka Gruzija drīz pa tām iesoļos.
– Kā ir ar mūsu ziemeļu kaimiņiem – Somiju un Zviedriju? Līdz ar Krievijas aktivitātēm arī šīs valstis ir izrādījušas interesi pievienoties NATO.
– No tehniskā viedokļa šo valstu aizsardzības spēku un demokrātijas līmenis atbilst visaugstākajiem iespējamajiem NATO standartiem. Tātad nebūs tehnisku šķēršļu un valstis, ja vien tās vēlēsies, ir laipni aicinātas. Taču tas ir pašmāju jautājums, kas jāizlemj valstīm pašām, cik man zināms, tas ir diezgan jūtīgs, īpaši Zviedrijā. No politiskā viedokļa šis ir viņu lēmums, lai gan man nav šaubu, ka mēs šīs valstis uzņemtu ar atplestām rokām.
