Par dalību bruņotā konfliktā ārvalstīs draudēs 10 gadi cietumā 14
Par prettiesisku piedalīšanos bruņotā konfliktā ārzemēs, tā finansēšanu, kā arī vervēšanu, apmācīšanu un nosūtīšanu bruņotam konfliktam noteikta kriminālatbildība, paredz ceturtdien Saeimā pieņemtie grozījumi Krimināllikumā, ko parlaments skatīja galīgajā lasījumā steidzamības kārtībā.
Par nobalsoja 66 deputāti, atturējās 18 parlamentārieši no “Saskaņas”.
Par prettiesisku piedalīšanos bruņotā konfliktā tiks atzīta aktīva piedalīšanās ārpus Latvijas teritorijas notiekošā bruņotā konfliktā, kas vērsts pret valsts teritoriālo neaizskaramību vai politisko neatkarību, vai citādi ir pretrunā Latvijai saistošām starptautiskajām tiesībām.
Noteikts, ka par šādām darbībām paredzēta brīvības atņemšana uz laiku līdz desmit gadiem ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem. Tāds pats sods paredzēts arī par bruņota konflikta finansēšanu.
Šo likuma pantu varēs piemērot arī gadījumos, ja persona fiziski neatrodas konflikta valstī, bet, piemēram, Latvijā, un vienlaikus attālināti veic darbības, ko var traktēt kā aktīvu piedalīšanos bruņotā konfliktā.
Līdz šim nebija tiesiska pamata ierobežot pārvietošanās brīvību un saukt pie atbildības personas, kuras aktīvi piedalās ārvalstīs notiekošos bruņotos konfliktos, norāda likumprojekta autori. Ja kļūst zināms, ka persona plāno iesaistīties šādā konfliktā ārvalstīs, ar viņu var veikt vien preventīvas pārrunas, taču nav efektīvu instrumentu, lai novērstu izceļošanu.
Likums stāsies spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.
