Par dabaszinātnēm jāieinteresē jau no mazotnes 0
Mūsdienīgas mācību metodes prasa, lai skolotājs nebūtu tikai informācijas sniedzējs, bet skolēns – pasīvs klausītājs un atbildētājs, abām pusēm jāsadarbojas. To secinājis Latvijas Universitātes Dabaszinātņu un matemātikas izglītības centrs, kas pagājušajā nedēļā rīkoja pasākumu “Nāc un dari kopā ar mums”.
Tajā skolotāji un skolēni, veidojot vienotas komandas, piedalījās konkursā, pildot aizraujošus uzdevumus, piemēram, no dažādiem materiāliem cenšoties uzcelt pēc iespējas augstāku torni. “Ir ļoti interesanti, ka skolēniem un skolotājiem ir iespēja darboties kopā,” teica Rīgas 51. vidusskolas skolniece Arina Torehoviča.
Bet 7. līdz 9. klašu skolēni, kā arī skolotāji pēc konkursa īpašos stendos vai darbstacijās stāstīja par savas skolas pieredzi, interesantā veidā mācot matemātiku un dabaszinātnes. Tika demonstrēti gan dažādi stundās lietoti uzskates līdzekļi, gan dabaszinātņu eksperimenti, gan skolēnu veikums mācību projektu laikā.
Interesanta ir Liepājas A. Puškina 2. vidusskolas pieredze. Kaut lielākā daļa moderno mācību metožu izstrādāta vidējām un vecākajām klasēm, bet dabaszinību kabineti pārsvarā modernizēti vidusskolās, šajā vidusskolā modernizēts un aprīkots arī dabaszinību kabinets sākumskolēniem.
Pedagogi kopā ar skolēnu vecākiem izveidojuši interesantus uzskates līdzekļus – šuvuši ābolus, kaķus, lupatu lelles, ko stundās izmanto teatralizētiem priekšnesumiem, lai skolēniem interesantāk izstāstītu, no kā sastāv katrs augs vai dzīvā būtne. Stāstot par dažādu orgānu funkcijām cilvēka organismā, tiek izmantoti dažādi sadzīves priekšmeti.
Piemēram, rādot sūkli, stāsta par plaušām, bet sūknis ilustrē sirdi. Dabaszinību skolotāja Irina Borisova un direktora vietniece, kā arī fizikas skolotāja Raisa Stunžāne ir pārliecinātas, ka svarīgi bērnus par dabaszinātnēm ieinteresēt pēc iespējas agrākā vecumā. Skolā ieviesta vēl kāda apmācību metode – bērni māca bērnus. Piemēram, pamatskolēni sagatavo interesantus mācību materiālus vai eksperimentus par kādu dabaszinību tēmu un demonstrē tos sākumskolēniem.
Krustpils pamatskolas dabaszinību un ķīmijas skolotāja Ilva Robežniece kopā ar skolēniem rādīja, cik viegli pašiem pagatavot sparkšķošo vannas bumbu. Skolotāja teica, ka šādu praktisku darbu var veikt, piemēram, skolēniem stāstot par vielu maisījumiem. Ja šādā stundā skolēns pats būs pagatavojis kādu noderīgu lietu, arī teorija labāk iegulsies atmiņā.
Ventspils 1. ģimnāzijas skolēni rādīja, ka bioloģijas stundās apguvuši prasmi pārbaudīt sirdsdarbību. Izrādās, mūsdienās tas paveicams, izmantojot klēpjdatoru un tam pieslēdzamu nelielu sirdsdarbības mērītāju. Ventspilnieki savā stendā rīkoja arī Madagaskaras tarakānu skriešanās sacīkstes. Ventspils tarakānu skriešanas rekords – 47 cm tie spēj mērot 4,2 sekundēs.
Ventspils 1. ģimnāzijas devītklasnieki Arta Eglīte un Emīls Kalugins atzīst, ka pēdējos gados eksakto mācību priekšmetu stundas kļuvušas interesantākas. Piemēram, ja skolotājs stāsta mācību vielu, izmantojot interaktīvo tāfeli, tēmu saprast bieži vien ir vieglāk. Arta jau nolēmusi, ka nākotnē studēs ķīmiju vai datorzinības.
Rīgas 51. vidusskolas bioloģijas skolotāja Ella Haritonova stāstīja, ka, cenšoties bioloģijas stundas padarīt aizvien aizraujošākas un praktiskākas, panākts, ka skolēnu interese par šo mācību priekšmetu pieaug, tomēr daļai skolēnu joprojām šīs stundas nešķiet interesantas. Katru gadu skolā tiek organizēta dabaszinību nedēļa.
Šogad viens no uzdevumiem, kas tajā skolēniem tika dots, bija sniegt vecām lietām otru dzīvi. Šo uzdevumu ar prieku pildījuši visi skolēni no 7. līdz 12. klasei – piemēram, izveidojot rāmīti no vecas datora klaviatūras, ziedus no petpudelēm, rotaļlietu kuģīti no vairs nelietojamas datorpeles.
Pasākuma beigās tika apbalvoti skolotāji, kuriem piešķirtas “Ekselences balvas” par izciliem sasniegumiem un inovatīvu pieeju, mācot skolēniem dabaszinātnes un matemātiku, kā arī skolu komandas, kas uzvarēja sadarbības konkursā.
Uzziņa Ar “Ekselences balvām” apbalvoti šādi skolotāji: Tukuma 2. pamatskolas bioloģijas skolotāja Sanita Baumane, Cēsu 2. pamatskolas fizikas skolotāja Ingrīda Brizga, Rīgas 3. Valsts ģimnāzijas matemātikas skolotāja Diāna Sviklāne, Vecumnieku vidusskolas ķīmijas skolotāja Ilze Cīrule. |
Viedoklis
Kāpēc līdz ar mūsdienīgāku pieeju eksakto priekšmetu mācību procesam skolēnu interese par tiem tomēr nepieaug?
Dace Namsone, LU Dabaszinātņu un matemātikas izglītības centra vadītāja: “Skolēnu skaits, kas kārto šos eksāmenus, nebūt neparāda, cik liela vai maza ir skolēnu interese par eksaktajām zinātnēm. Ja universitāšu ķīmijas vai fizikas studiju programmās var iestāties arī tad, ja nav kārtoti eksāmeni attiecīgi ķīmijā vai fizikā, kāpēc lai pragmatisks mūsdienu jaunietis tos kārtotu? Jaunieši izvēlas likt eksāmenus nevis priekšmetos, kas viņus visvairāk interesē, bet gan tajos, kuros ir cerības dabūt visaugstāko novērtējumu. Ja augstskolu pārstāvji vēlas, lai jaunieši vairāk kārtotu eksāmenus ķīmijā, fizikā, bioloģijā, tām jāmaina uzņemšanas nosacījumi. Domāju, ka skolās, kurās mācību process ir modernizēts, skolēnu interese par eksaktajiem mācību priekšmetiem noteikti ir augusi. Taču pēdējā projektā, kurā piedāvājām skolām modernus mācību materiālus un rīkojām skolotājiem kursus, bija iesaistītas tikai 26 skolas.”
