0
2019. gadā gaidāma zvaigžņu inventarizācija
Lielas pārmaiņas divos tūkstošos gadu notikušas attiecībā uz zodiaka zīmju sakritību ar zvaigznājiem – tiem vērojama nobīde par vienu zvaigznāju. Fizikālo efektu izraisījusi Zemes rotācijas virziena ass periodiska maiņa, ko astronomi sauc par precesiju. – No 16. septembra līdz 31. oktobrim Saule atrodas Jaunavas zvaigznājā, kaut gan jau 23. oktobrī, kā minimums, vajadzēja iestāties Svaru zīmei, – skaidro I. Vilks. “Nobīde” parāda, ka Saule vairs neiet caur tām atbilstošajām zodiaka zīmēm, kur tai vajadzēja būt. Pēc vēl diviem tūkstošiem gadu nesakritība sasniegs jau divus zvaigznājus.
Arī Visuma kartē notiek pārmaiņas, parādoties vai izzūdot kādai zvaigznei, asteroīdam vai citam debess ķermenim. – Kad uzliesmo kāda zvaigzne, tai tiek atzīmētas koordinātas, piemēram, viena uzliesmoja tajā pašā Čūskneša zvaigznājā 1604. gadā, varbūt tā tur vēl atrodas, varbūt vairs nav redzama, bet koordinātas tika atzīmētas, – stāsta I. Vilks. Jaunākos laikos šāda piedzimšana novērota 1975. gadā kā Gulbja nova*, bet 1987. gadā uzliesmojums notika Lielajā Magelāna mākonī.
No 2019. gada astronomijā gaidāma lielā inventarizācija – darbību Čīlē sāks lielais sinoptiskais teleskops, kas ik pēc pāris naktīm pārskatīs visas debesis. ASV finansētajā projektā automātiskas programmas salīdzinās, kādas izmaiņas ir notikušas, galveno uzsvaru liekot uz jauniem objektiem.
Līdz šim pētniecība noritējusi atsevišķos sektoros. Latvijas astrologi pievērsušies Gulbja zvaigznāja vienai daļai, kas īpaši bagāta ar oglekli.
Un kāds mums no tā labums?
Uz jautājumu – ko ierindas cilvēks gūst no dārgiem zvaigžņu pētījumiem, I. Vilks atbild, ka nekāda taustāma labuma nav. – To jau uzzināja tikai pēdējos desmit gados, ka zvaigznes atrodas ļoti tālu, un vecā iedoma, ka tās mūs kaut kā ietekmē, ir tikai liela cilvēku uzpūtība. Patiesībā kosmosam mēs esam pilnīgi vienaldzīgi, – priekšstatus par zvaigznēs ierakstītajiem likteņiem vai kādu citu saikni ar Visumu sagrauj astronoms, taču piebilst, ka pavisam citas attiecības veidojas ar Sauli.
Saule planētai Zeme ir tuvākā un arī vienīgā zvaigzne, kas spēj to ietekmēt. Pētījumi rāda, ka ģeomagnētiskās vētras uz tās var negatīvi ietekmēt pašsajūtu cilvēkiem, kas sirgst ar nopietnām sirds un asinsvadu slimībām. Statistika liecina, ka šos procesus negatīvi izjūt apmēram viens no desmit slimniekiem.
Spēcīgāki uzliesmojumi burtiskā nozīmē rada īssavienojumus elektrības sistēmā, kā tas notika 1989. gadā Kanādā. Ģeomagnētiskās vētras rezultātā sabojājās transformatori un pa posmiem sāka atslēgties elektrotīkls, pārējos radot pārslodzi. Bez elektroapgādes palika vairāki miljoni cilvēku.
Saules aktivitāti kosmosā novēro pavadoņi, par vētrām, kas tuvojas, tie var pabrīdināt pāris stundas iepriekš, savukārt ziemeļblāzma, kas priecē ļaužu acis un fotoaparātus, ir tās redzamais signāls. Starp citu, tieši 27. septembrī kāvi redzēti arī Latvijā, apliecina astronoms.
Saules aktivitāte nav pastāvīga, trīs līdz četrus gadus patrakojusi, tā pierimst, lai pēc vienpadsmit gadiem atkal paplosītos. Šobrīd tās aktivitāte mazinās, jo pats aktīvākais – 2014. gads – ir pagājis.
