13. zodiaka zīmes atklāšana: mārketinga triks vai apvērsums horoskopu pasaulē 0
Ar horoskopiem līdzīgi kā dzelteno presi – saka jau gan, ka nelasa, taču bieži vien avīzi vai žurnālīti sāk lapot tieši ar likteņzīmju prognozēm. Neuzmanīgākus astroloģijas interesentus varēja satraukt ziņa par ASV Nacionālās aeronautikas un kosmosa pārvaldes (NASA) zvaigznāju revīziju un gaismā celto Čūsknesi. “Mums no šādiem paziņojumiem ne silts, ne auksts,” mierina Latvijas astrologu guru KRISTAPS BAŅĶIS, bet zvaigžņu likumu pētnieki astronomi tikai pasmīn – atkal jau NASA mārketinga triki.
Arī “Mājas Viesis” ir uzķēries uz amerikāņu izmestā āķa un kopā ar astronomu un lielisko stāstnieku ILGONI VILKU paver skatu uz zvaigžņotajām debesīm, kazi, kas jauns parādījies?
Pilnas debesis ar seno grieķu un romiešu personāžiem
Skaidrības labad Ilgonis Vilks atgādina, ka astronomijā Saules ceļš, ko tā viena gada laikā mēro starp zvaigznēm, izsenis sadalīts 13 zvaigznājos, no kuriem viens ir jau pieminētais Čūsknesis. Uz Saules līnijas tas stāv ar abām kājām starp Strēlnieku un Skorpionu, un tā pozīcija, salīdzinot ar abiem kaimiņiem, izskatās daudz nedrošāka. Astronomi debesjumā saskaitījuši 88 zvaigznājus, no tiem Latvijā var redzēt tikai daļu.
Divpadsmit zodiaka zīmes, kuras pirms trim tūkstošiem gadu Babilonijā ieviesa priesteri, joprojām ir astrologu mērs. Cipars divpadsmit tolaik izvēlēts tāpēc, ka skaitīšana valstī notikusi sešdesmitniekos un divpadsmitnieks sistēmā ieņēmis nozīmīgu vietu. Valstīs ar atšķirīgu skaitīšanas kārtību arī zodiaka zīmju skaits varēja būt cits, piemēram, Ķīnā tas sastāvēja no 28, bet maijiem – no 13 zvaigznājiem.
Debesjuma tēliem savu roku pielikuši senie grieķi un romieši – lielākā daļa no zvaigznājiem saistīti ar kādu no viņu mitoloģijas personāžiem. Čūsknesis, kas tur rokā čūsku, simbolizē ārstniecības dievu Asklēpiju. Viņš bijis tik varens ārsts, ka spējis cilvēkus no miroņiem piecelt. Zevam tas nelikās pieņemami, jo maitāja pasaules kārtību, tāpēc viņš dakteri nogalēja un uzcēla pie citām dievībām debesīs.
Mērnieku laiki, kad starp zvaigznājiem tika novilktas skaidras robežas, notika 1930. gadā. Jaunizveidotā Starptautiskā astronomijas savienība tolaik saprata, ka nepieciešams precīzi definēt robežas, lai nebūtu jāstrīdas par zvaigžņu piederību kādam no zvaigznājiem. Mūsdienās zvaigznājus atdala taisnu līniju kopums, kas ne tik daudz balstās uz vēsturisko tradīciju, kā zvaigžņu patieso izvietojumu. – Robežas, kas vienreiz pieņemtas, nav iemesla mainīt, – piebilst astronoms.
