“Par citu pieeju domē liecina jauno vēlme nevis pieņemt lēmumus, bet pašiem krāsot līnijas, likt ceļa zīmes uz ielām…” Saruna ar Juri Radzeviču 10
Egils Līcītis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Šis ir jau otrais gads, kopš Rīgā pie varas vairs nav Nila Ušakova un Andra Amerika tandēma. Arī bijušais pilsētas izpilddirektors Juris Radzevičs (“Gods kalpot Rīgai”) pārsēdies galvaspilsētas domes opozīcijas deputāta krēslā.
Kā Radzevičs, ar amata pieredzi, vērtē jaunās varas uzsāktās pārmaiņas? Un – pārmaiņas skārušas arī “GKR” politisko spēku, jo par atkāpšanos no partijas priekšsēdētāja amata paziņojis organizācijas tēvs, dibinātājs un desmit gadus vadītājs Ameriks. Arī par to intervijā stāsta Juris Radzevičs.
Kāds “Gods kalpot Rīgai” bijis šis gads opozīcijā?
J. Radzevičs: Nekad neesmu šķirojis cilvēkus – pozīcija, opozīcija. Jautājums ir par idejām un izpildījumu. Un arī vēlētājs – ja pārmet, tad visai domei, mīnusi tiek pašvaldībai kā tādai. Diez vai cilvēki tik profesionāli analizē, kurš deputāts, ko, kā lēmis.
Jaunajai varai ir salikti nedaudz citi akcenti, bet man izskatās, ka nomainīts kučieris, bet tais pašās kamanās vien turpina braukt. Par citu pieeju gan liecina jauno viedokļu līderu vēlme nevis pieņemt lēmumus, nodrošināt tālejošu politiku, bet pašiem krāsot līnijas, likt ceļa zīmes uz ielām, bet tā ir saprotama interese redzēt darba augļus nevis ilgākā termiņā, bet rīt uz brokastlaiku.
Tātad nav tik briesmīgi redzēt, kā desmitgadē ieguldītais tiek lauzts, vecā kārtība sagrauta, iepriekšējā režīma darbinieki atlaisti no darba?
Kā teicu, kučieri nomainīja, kārtību ne. Augustā bija Hanzas dienas. Iepriekš likvidēja domes ārlietu pārvaldi. Labi vai slikti, nebūšu vērtētājs, bet palikušie bija spiesti strādāt ar daudzkārt lielāku slodzi. Jautājums, cik veco kadru atlaišana gudri darīta, cik lietpratīgi. Kādreiz uzskatīja, ka, esot “GKR”, tev tiek nodrošināts darbs un amats domē. Tā gluži nebija.
Mūsu vidū bija inteliģences pārstāvji, mūs atbalstīja skolu direktori. Bet ko mums sūdzēties, ja notiek kā Satiksmes ministrijā, kur konkursā uzvarējušais netiek valsts sekretāra amatvietā, jo ir no “nepareizās” partijas? Ja esi profesionāls ierēdnis un tev uztaisa segregāciju partijiskās piederības dēļ, tas uz daudz ko norāda. Mums pat ar likumu noteikts, ka pašvaldību velēšanās drīkst startēt tikai politiskās partijas. Bet tikko esi partijā, kļūsti kā spitālīgais.
No darba atbrīvotie departamentu direktori tiesājas ar domi, citur arī atlaišana notikusi ar skandāliem.
Sākot darbu domes izpilddirektora amatā 2009. gadā, arī pieņēmu “revolucionāru” lēmumu – samazināt izpilddirekciju skaitu. Nākamajā gadā bija jāvada process par atteikšanos no 15 namu pārvaldēm, kurās visās bija valde – apvienojot vienā. Kas nāk pie varas no jauna, nevēlas strādāt iepriekšējos priekšstatos. Minētie darbinieki tiesājas. Tie ir individuāli strīdi, paskatīsim, kāds būs iznākums tiesās.
Var pārmest, ka atsevišķos gadījumos sākotnēji notika amatpersonu nomelnošanas kampaņas. Ka viņi zog, izsaimnieko. Šo vidi uztur politiķi un pēc tam mēģina, nelatviski sakot, “pietaisīt” juridiskus lēmumus, lai atteiktos no nepatīkamiem amatvīriem. Vai mainās situācija ar izvietošanu amatos? Nē. Spilgtākais piemērs, ka domes priekšsēdētājs vienpersoniski ieliek amatā savu cilvēku investīciju aģentūras vadībā, apejot domes kārtību un likumu. To pat VARAM atzinis par prettiesisku rīcību.
Vai, būdams domes izpilddirektors, nemanījāt prettiesisku rīcību – viltus konsultantus, fiktīvu nodarbinātību domē un tās kantoros?
Lai tiesa izsver, es nebūšu ne prokurors, ne advokāts.
Vai tagad valdība nav pretimnākošāka domes iniciatīvām? Pie varas ir viena un tā pati koalīcija.
Bet ko teica satiksmes ministrs? Ka visgrūtāk esot strādāt ar Rīgu, jo pieredzes, profesionalitātes trūkums traucējot. It kā ir tuvība ar valdību, bet nav labumu, ko Rīga tāpat nebūtu saņēmusi. Nekā jauna, arī pievienoto vērtību nav. Kovida naudas tērē projektiem, kas sagatavoti pirms diviem gadiem.
Ušakovs bija pārvērtis galvaspilsētu par “valsti valstī”. Ar citiem nerunāja, sēdēja savā tronī. Vai nav uzlabojumi kooperācijā ar kaimiņu pašvaldībām?
Arī nekas sevišķs nav mainījies. Pierīgas novadu apvienība pārdēvēta par Rīgas metropoli, un Rīga iemaksājusi līdzdalības naudu 40 tūkstošus. Atceros, pirms vēlēšanām Pierīgas novadi aktivizējās, bet pēc tām – sekoja atslābums. Cik man zināms, pašlaik neviens projekts, kas iet caur sadarbības koordinatoru Smiltēna kungu, neīstenojas. Tas saprotams, jo, kā teicis kāds klasiķis – ir draugi, ir ienaidnieki un ir koalīcijas partneri.
Kā noslēgsies celtnieku karteļa lieta? Konkurences padomes ziņojumā iespējamie projektu pasūtītāju vārdi ir aizklāti. Kad tos atsegs, vai tur nebūs atrodami arī “GKR” partijas biedru vārdi?
Izslēgt to nevar. Kartelis bija pārklājis visu valsti, un būtu labi, ja anonīmos vārdus atklātu. Tas ir caurspīdīgas politikas jautājums un biznesa vides tīrības lieta. Nesaprotu, kāpēc būvkompānijas ceļ pretenzijas, ja viena jau pilnībā atzinusies, ka pirtī viss tika norunāts. Kāda perspektīva atgūt līdzekļus, lai vērtē juristi. Ja visi iesaistītie nāk ar savām prasībām, kaut 10% no pārmaksātām summām atgūstot – celtniecības firmām klāsies grūti.
Kā ar izpilddirektora pieredzi desmit gadu garumā vērtējat jaunās domes iesākumus? Kur pieļautas kļūdas, kas labi darīts?
Negribu kritizēt. Kritizējot citus, jāpadomā, vai pats biji bez grēka un nekļūdīgs. Vairāk par labo. Piemēram, pozitīvi, ka domes priekšsēdētājs devās tikties ar iedzīvotājiem. Jā, diezgan skatuviskā formātā, un ja salīdzina ar iepriekšējo vadību, tur cilvēki nāca tāpat. Ušakovs bija ļoti populārs daļai rīdzinieku. Tas nenozīmē, ka pašreizējais domes vadītājs nevarētu to sasniegt. Ja centieni ir patiesi, tas ir apsveicami.
Kas desmit gadu laikā bija darīts, un kas netiek turpināts? Punkts A – nav remontēts neviens iekšpagalma piebraucamais ceļš, lai gan tam budžetā atvēlēti divi miljoni. Punkts B – nezinu nevienu par pilsētas naudu uzstādītu bērnu rotaļu un sporta laukumu.
Kā vērtējat pilsētas jauno tēvu politiku, ka Rīga, pirmkārt, ir gājējiem, velobraucējiem, sabiedriskā transporta lietotājiem? Tā sastop lielu autobraucēju pretestību.
Lozungos viss pareizi. Neviens nevar runāt pretim, ka Zaļo kursu nevajag. Atceros, iepriekšējo vadību kritizēja par veloceliņu iekārtošanu Elizabetes ielā. Tiesa, mūsu laikā politiski neparādījās, kā tagad, kad paši deputāti iet, velk līnijas, iezīmējot veloceļu. Var to darīt, bet redzam, ka vēlāk kādam tās jāaizkrāso un nodokļu maksātājiem jāapmaksā. Arī Duntes ielā nācās steigšus atkāpties no ieprojektētā.
Tie ir atsevišķi gadījumi.
Ģimenē arī nestrīdas par globālo sasilšanu, bet par sīkumiem, un sīkumi veido kopbildi. Ja uz skaistas gleznas uzmet traipu, tas duras acīs pirmais. Tas, kas darīts nepareizi stabiņu sāgā, – nebija ne komunikācijas, ne procesu vadības. Pats pārvietojos dažādi – ar auto, velo un tramvaju. Varbūt mana balss bieži būtu par velojoslu vilkšanu, bet strīdi, teiksim, par riteņbraucējiem atvēlamām zonām Čaka ielā bija koalīcijā iekšēji. Opozīcijas pirksta tur klāt nebija. Paši sapinās meistarībā. Čaka iela kļuva par ķīlu iekšējos ķīviņos un iemeslu skumjam secinājumam, kas notiek, kad jautājumus lemj ne no pragmatisma, ne no vides veidošanas viedokļa.
Kāds ir skaidrojums – kāpēc zaudējāt pilsētnieku atbalstu ārkārtas domes vēlēšanās?
Neviena grāmata par pareizām vēlēšanām nav uzrakstīta pirms tām. Pēc tām – analītiķi ņem vārdu, analizē, viņi vinnēja (zaudēja), jo notika tā un tā. Pēc kara visi gudri, bet uzskatu – “GKR” savus mērķus sasniedza. Mūs jau bija norakstījuši, neticēja, ka pārvarēsim barjeru, bet domē esam pārstāvēti ar pieciem deputātiem.
Tā kā ilgu laiku uz vēlēšanām gājām kopā ar “Saskaņu”, reti kurš Rīgas vēlētājs mūsu kandidātus prata atšķirt. Teica – ā, jūs tak ar Ušakovu kopā. Protams, samaksājām par savām kļūdām. Nevarēja nemaksāt par bijušajiem skandāliem. Papētīju, ka apkaimēs, kur iepriekš bija liels atbalsts kopīgajam sarakstam, vēlētāji nepiedalījās balsošanā.
Politikā mēdz būt cikliskas izmaiņas, un ir jēdziens “nogurums”. Desmit gadi pie varas – ko vēl apsolīt? Dažiem gan liekas, ka krēsls, kurā iesēdies, ir uz mūžu pielaulāts. Tas ir slikti, jo ar laiku piezogas tādas īpašības kā augstprātība, nerēķināšanās ar cita viedokli.
“Gods kalpot Rīgai” nākotne nešķiet visai gaišās krāsās. Domē jūs, pilsētas funkcionāru politiskais spēks, paliekat opozīcijā un daudziem biedriem jāšķiras no amatiem. Rosās bijušais kompanjons Šlesers. Arī viņš vēlēsies aktivizēt pārbēdzēju kustību – mācītājs Baštiks jau paguvis pozitīvi izteikties par Šlesera atgriešanos.
To arī es avīzē atbalstīju. Neesmu slēpis attiecības, 2002. gadā, kad Šlesers bija vicepremjers, biju viņa biroja vadītājs. Šobrīd politika, šķiet, palikusi melnbalta, jo visa reducējusies uz vienu jautājumu – par vai pret vakcināciju. No perspektīvas raugoties, nevienai partijai, mūsējo ieskaitot, nākotne nav rožainās krāsās, un uz to jāskatās ļoti piesardzīgi. Precīzi pateikt, vai iesim uz 14. Saeimas vēlēšanām un kādā veidā, pašlaik nevaru.
Vai ar vecajiem biedriem no “Saskaņas” esat sanīdušies līdz galam?
“Saskaņa” ir pašpietiekama. Iepriekšējā pieredze nacionāla mēroga vēlēšanās rāda, ka viņu vēlētājiem ir iebildumi, un mūsu kandidāti īsti nekvalificējas. Mūsu vēlētājiem savukārt “Saskaņa” nešķiet viņu interešu nesēji. Tāpēc nav bijusi runa par sadarbību ar saskaņiešiem, nav variantu arī sarunām ar ZZS.
Turklāt ir sajūta, ka daži politiķi, apostījuši gaisu Saeimā, slīd centimetrus divdesmit virs zemes. Mani personīgi neuzrunā kandidēšana uz Saeimu. Es labprāt turpinātu kā komunālpolitiķis, jo te jūtu iespēju palīdzēt cilvēkiem, kaut ko paveikt, pat opozīcijā atrodoties.
Ar Šlesera “Latvija pirmajā vietā” jums nebūs pa ceļam?
Pašreizējā brīdī šīs partijas pieejas, sapulcētā cilvēku loka un uzstādījumu dēļ mūsu biedri neatrod kopdarbības iespēju. Bet ir biedri, kuri aizgāja pie Šlesera.
Par paša izauklētās partijas vadības stūres atstāšanu paziņojis “Gods kalpot Rīgai” ilggadējais līderis Andris Ameriks…
Jā, viņš vairāk nevadīs partiju. No Briseles tomēr pagrūti tikt galā ar organizāciju, un nezinu, vai Latvijā daudzas partijas iztikušas ar vienu vadītāju desmit gadus. Valde lēmusi atbrīvotajā amatvietā virzīt Oļegu Burovu. Viņš bija saraksta līderis Rīgas vēlēšanās, viņš lielā mērā apkopoja komandu un savāca lielāko atbalstu no iedzīvotājiem. Par to vēl jālemj kongresam novembra beigās, bet, manuprāt, priekšsēdētāja amats Oļegam pienākas pelnīti.
