Zinātnieki prognozē, kad un kāpēc varētu tikt pārspēts ilgdzīvošanas rekords – 130 gadi 10
Dace Bumbiere, “Planētas Noslēpumi”, AS “Latvijas Mediji”
Izmantojot dažādas modernas pētnieciskās metodes, piemēram, ekstremālo rādītāju statistikas, izdzīvot spējas analīzes un ilgdzīvotāju mirstības rādītāju kombināciju, pētniekiem izdevies gūt itin mierinošu secinājumu: to cilvēku, kuri sasnieguši iespējami lielāku vecumu, kopējā skaita pieaugums pārliecinoši ved uz to, lai jau šajā simtgadē kāds indivīds iespētu pārspēt oficiāli fiksēto Žannas Kalmanas sasniegto ilgdzīvošanas rekordu, nodzīvojot pat, iespējams, 130 gadus. Tiesa, šīs izredzes gan novērtētas ar koeficientu viens pret miljonu, taču tas katrā ziņā neesot pilnībā neiespējami.
Francūziete Kalmana piedzima 1875. un nomira 1997. gadā, un viņas mūža ilgums bijis precīzi 122 gadi un 164 dienas. Bet, arī neskatoties uz to, ka šis unikālais gadījums ir apstiprināts pilnībā oficiāli, daudziem tas tomēr raisa noteiktu neuzticību. Pausts, ka Kalmana tomēr nomirusi krietni agrāk, bet viņas meita sākusi pati sevi uzdot par veco māti. Taču tās joprojām paliek tikai runas, kas nav apstiprinātas ne ar ko pārliecinošu un neapšaubāmu.
Tostarp šveiciešu un zviedru pētnieku apvienotā komanda paudusi uzskatu, ka jau šajā simtgadē atsevišķi cilvēki spēs nodzīvot arī 130 un pat vēl vairāk gadu. Proti, tādi jau ir piedzimuši un sen dzīvo mūsu vidū. Un cilvēka dzīves ilguma galējās robežas joprojām paliek kā ļoti iecienīta diskusiju tēma zinātnes aprindās.
Viena daļa apgalvo, ka cilvēks potenciāli ir spējīgs nodzīvot līdz 150 gadiem, citi, savukārt, pauž, ka vispār nemaz nepastāv nekādas tādas galējās mūža ilguma robežas. Piemēram, ASV Vašingtonas universitātes pētnieki, izmantojot statiskās modelēšanas metodi, nesen noskaidrojuši: iespējamība, ka līdz 2100. gadam daudzi cilvēki būs spējuši nodzīvot vismaz līdz 126 gadu vecumam, esot vērtējama ar… 89 procentiem!
Jau minētie šveiciešu un zviedru komandas pētnieki šajā diskusijā piedalījušies ar publikāciju izdevumā Royal Society Open Science, kurā vēstījuši par Starptautiskajā dzīves ilguma datu bāzē esošo informāciju par vairāk nekā tūkstoti ilgdzīvotāju (vismaz 105 gadu vecumu sasniegušie) no 13 pasaules valstīm.
Lozannas Federālās politehniskās skolas mācībspēks Entonijs S. Deivisons skaidrojis, ka ilgdzīvotāju (vismaz 100 gadu vecumu sasniegušie) skaits daudzās pasaules valstīs jau ilgus gadus pārliecinoši pieaug, un tas notiek, pateicoties labākai pārtikai, veselības aprūpei un sociālajiem apstākļiem. Attiecīgais pētījums aplūkojis tikai tos, kuri nodzīvojuši vairāk par 105 gadiem, taču esot pamats uzskatīt, ka tie paši faktori veicinās “vecāko kļūšanu aizvien vecākiem”.
Ir uzskats, ka līdz ar vecuma iestāšanos palielinās nāves risks. Proti, 90 gadus vecam cilvēkam esot vismaz pusotru tūkstoti reižu lielākas izredzes nomirt jau nākamajā gadā nekā deviņus gadus vecajam. Taču jaunā šveiciešu un zviedru pētījuma autori izvirzījuši pieņēmumu, ka rezultātā šis rādītājs, kā mēdz teikt, iziet uz plato jeb tātad iespēja nomirt it kā nofiksējas iespējamībā 50:50. Deivisons skaidrojis, ka pēc 110 gadu vecuma sasniegšanas varot uzskatīt, ka vēl viena gada nodzīvošana ir līdzvērtīga laimes spēlei jeb monētas mešanai. Ja uzkritīs “ērglis”, cilvēks varētu nodzīvot vēl vienu gadu, bet, ja ne, tad viņš šā gada laikā var nomirt praktiski jebkurā mirklī.
Protams, tas nenozīmē, ka cilvēki ir faktiski nemirstīgi. Cilvēkam, kurš nodzīvojis 110 gadus, izredzes sasniegt 130 gadu vecumu joprojām paliek ar koeficientu viens pret miljonu, kas nozīmē “maz iespējams, bet nav pilnībā neiespējami”. Taču tajā gadījumā, ja šāda cienījama vecuma cilvēku skaits kļūs lielāks, pateicoties modernajai medicīnai, sociālajam progresam un citiem 21. gadsimta sasniegumiem, tas jau kļūs aizvien iespējamāks variants, un rezultātā kāds no patlabanējiem mūsu laikabiedriem gluži garantēti varētu pārspēt francūzietes Kalmanas rekordu.
