Krievijas kaimiņvalstīm, izņemot Latviju, ir obligātais iesaukums. Pāris igauņu žurnālistu jau atsūtījuši rosinājumu – ar kādiem spēkiem jūs, latvieši, aizstāvēsieties? 25
Būtu liela kļūda mēģināt no jauna ieviest obligāto dienestu. Vairs nav jākaro ar šauteni. Mūsdienās sagatavotam militārspeciālistam jāmācās daudz vairāk, nekā iespējams, dienējot deviņus mēnešus. Latvijai ir kadru karavīri un labas tradīcijas Zemessardzē, kas šobrīd tiek nostiprinātas. Tur jāliek nauda apmācībā, bruņojumā, profesionalitātē. Krievijā aktīvajā dienestā ir 760 000 vīru, neskaitot mobilizācijai pakļautos. Latvijā nav reāli atbildēt ar līdzīgu spēku pēc skaita, lai cik būtu jauniesaucamo un rezervistu. Tāpēc prātīgākais ir paļauties uz brīvprātīgajiem, kuri labprāt piesakās ZS, un Latgalē daudz puišu izteikuši vēlmi dienēt Bruņoto spēku rotā.
Eiropas politikā arī noderētu stiprāki vīri un sievas. Putinam nebija grūti sevi parādīt kā līderi uz visnotaļ bālā ES vadītāju fona. Francijā, Vācijā priekšā vēlēšanu cīņas, un vai paredzat, ka iznākumā sagaidāmas lielas pārmaiņas?
Līdzšinējie vadoņi lielā mērā neapmierina tautu, franču prezidents nemaz otrreiz nebalotēsies. Cilvēki redz iekšpolitiskās problēmas, ekonomiskā stāvokļa pasliktināšanos – kā kurā valstī. Grūti teikt, vai radikālākie spēki vinnēs vēlēšanās, bet popularitātē noteikti pieņēmušies “svarā”. Lielā mērā ar Eiropas šķelšanas lozungiem. Kāda ir izeja? Stiprināt ES vienotību. Vērojams, ka daļa no politikas jaunpienācējiem ir pa draugam ar Maskavu. To nevar neņemt vērā. Ja ES ēka šķobās, plaisās laužas asnojumi ar alternatīvu piedāvājumu. Un tai spektrā ir spēki, kuriem tīk Putina vadonība, līderība.
Ja paklausās, ko un kā saka Junkera kungs…
Līdz šim vadījušiem politiķiem ir jāuzņemas atbildība par neefektīvu politiku un ES pamatu ļodzīšanu. Viņu vietā gribētu redzēt cilvēkus ar stratēģiskāku domāšanu, kas satur Eiropu ciešāk kopā. Par to īpaši vajadzētu satraukties mazākām valstīm, arī Latvijai, nevis čīkstēt, ka Brisele atņem funkcijas, tiesības. Tieši otrādi, vajag vairāk centralizācijas!
Vai jūs, 4. maija balsotājs par neatkarību, tā drīkstat teikt?
Esmu federālists. Iedomāsimies, katram ASV štatam ir sava armija, ārpolitika, likumdošana. Kas paliktu pāri no valsts varenības? Ko Latvija spēj ietekmēt ārpolitikā? Sēžam pie viena galda ar 27 kolēģiem, bet neesam kursa noteicēji. Vācija var demonstrēt, ka ieklausās, bet tā reti notiek. No otras puses – ja Latvija vairāk norobežojas, kur paliekam pasaulē, kas strauji globalizējas? Labākā gadījumā peldēsim pa straumi, nezinot pie kura krasta piestāsim. Tāpēc, manuprāt, pēc iespējas dziļāka integrācija Eiropas Savienībā ir pareizā izvēle. Var saukt pēc izlēmīgākiem vadītājiem, atzīt, ka izvēlei ir plusi, mīnusi, bet tas ir vienīgais valsts progresa ceļš – stiprā, vienotā savienībā. Mierināšu oponentus, kuri uztraucas par latviskām vērtībām. Ja padomju totalitārajā federācijā varējām izdzīvot ar savu kultūru, valodu, tad demokrātiskā centralizētākā Eiropā to nepazaudēsim.
