Par Čehijas valsts galvu ievēlēts ekspremjers Milošs Zēmans 0
Pirmajās vispārējās Čehijas prezidenta vēlēšanās par valsts galvu kļuvis centriski kreisais bijušais premjerministrs Milošs Zēmans, otrajā kārtā pieveicot konservatīvo ārlietu ministru Karelu Švarcenbergu.
Prezidenta amatā eirofederālists Zēmans nomainīs eiroreālistu Vaclavu Klausu, kura prezidentūras termiņš beidzas martā. Lai gan Čehijas prezidenta pilnvaras ir ierobežotas, viņš ir tiesīgs iecelt premjerministru, Centrālās bankas vadību un tiesnešus, kā arī bloķēt likumu apstiprināšanu. Prezidents arī var pieprasīt viest izmaiņas valsts iekšpolitikā un ārpolitikā. Šo iespēju izmantoja līdzšinējais valsts galva Vaclavs Klauss, kuru daļa Čehijas iedzīvotāju, kā arī Briseles eirokrātu, uzskata par šķeltniecisku figūru, ņemot vērā viņa iebildumus pret ES integrāciju. Daži finanšu eksperti atzīmē, ka Klausa eiroskepticisms ir daļēji attaisnojies: eirozonas valstīm izmisīgi cīnoties ar parādu krīzi, ārpus eirozonas palikusī Čehija ir spējusi saglabāt savas naudas vienības kronas stabilitāti un zemu valsts parāda līmeni.
Zēmans, kurš bija Čehoslovākijas valdības vadītājs pēc “samta revolūcijas” 1989. gadā, cieta pazemojošu sakāvi savā pirmajā mēģinājumā kļūt par prezidentu pirms desmit gadiem, kad balsojumā parlamentā pat viņa partijas biedri no Sociāldemokrātu partijas viņu neatbalstīja. Pēc vairāku gadu noslēgtas dzīves savā lauku mājā centriski kreisais Zēmans triumfējoši atgriezies politikā, pieveicot centriski labējo spēku kandidātu ārlietu ministru Karelu Švarcenbergu. Pirmajā kārtā abus sāncenšus šķīra nepilns procents balsu, bet otrajā kārtā Zēmana pārsvars bija desmit procenti (55 – 45).
Lai gan daudzi čehi neslēpj, ka ir vīlušies politikā, viņi aktīvi piedalījās izšķirošajā vēlēšanu kārtā nedēļas nogalē, jo izvēle bija starp diviem atšķirīgiem kandidātiem – ar bijušā komunistu režīma amatpersonām saistīto ekspremjeru, 68 gadus veco Zēmanu un trimdinieku aristokrātiskās izcelsmes ārlietu ministru, 75 gadus veco Švarcenbergu, atzīmē raidsabiedrība BBC.
Starp Zēmana atbalstītājiem vairākums ir gados vecie un trūcīgākie lauku iedzīvotāji, kas cietuši no saimnieciskās lejupslīdes. Zēmana atbalstītāji atzinīgi izteikušies par viņa vienkāršo dzīvesveidu, taču daļa čehu ir pret Zēmana atgriešanos politikā, jo viņš saistīts ar bijušā komunistu režīma amatpersonām un uzņēmējiem, kas tikuši pie naudas, pateicoties apšaubāmiem darījumiem ar Krievijas oligarhiem. Jaunatnes un pilsētnieku elites vairākums balsoja par Švarcenbergu, kurš pēc komunistu režīma krišanas 1989. gadā atgriezās no trimdas Austrijā un kļuva par “samta revolūcijas” iedvesmotāja un vēlākā prezidenta Vāclava Havela padomnieku. Švarcenbergs personiski nav bijis iejaukts nevienā korupcijas skandālā, kas iedragājis centriski labējās valdības popularitāti, taču daļa vēlētāju nolēmuši, ka labprātāk redzētu prezidenta amatā jaunāku un enerģiskāku politiķi. Priekšvēlēšanu kampaņas asākā sadursme bija Zēmana izteiktā apsūdzība Švarcenbergam trīs miljonu etnisko vāciešu, kas pēc Otrā pasaules kara tika izraidīti no Sudetu apgabala Čehoslovākijā, kompensācijas prasību atbalstīšanā. Švarcenbergs izteicies, ka mūsdienu pasaulē izraidīšana var tikt uzskatīta par kara noziegumu, bet noliedzis pieņēmumus, ka viņš varētu pavērt durvis prasībām konfiscēto īpašumu atdošanai, atzīmē aģentūra “Reuters”.
Pēc uzvaras vēlēšanās Zēmans paziņoja, ka grib pārvarēt dalījumu sabiedrībā un vērsties pret korupciju, kas iedragājusi iedzīvotāju uzticību politiķiem un padziļinājusi plaisu starp varu un tautu.
