Par budžetu nekas vēl nav skaidrs 1
Arī pēc vakar Ministru kabinetā notikušās kārtējās Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sanāksmes valdība un sociālie partneri nespēj līdz galam vienoties par nākamā gada budžetu.
Vienīgais, kam pēc sociālo partneru ieteikuma valdība pagaidām piekritusi bez ierunām – atcelt IIN atvieglojumus par pilngadīgām un darba spējīgām personām. Bet joprojām nav panākta vienošanās ne par diferencētu neapliekamo minimumu jeb ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) neapliekamo daļu, ne par “solidaritātes nodokli” lielo algu saņēmējiem, ne par nākamajam gadam nosakāmo minimālās algas apmēru.
Finanšu ministrs Jānis Reirs uzskata, ka atkarībā no ienākumu lieluma diferencēts neapliekamais minimums būšot pienesums ikvienam pelnītājam, kaut arī viņš to reāli sajutīs savā maciņā tikai 2017. gadā, kad būs iesniedzis aizvadītā gada ienākumu deklarāciju. Tāpat iedzīvotāju ienākumi pieaugs uz minimālās darba algas rēķina, kas nākamgad plānota 360 līdz 370 eiro apmērā, tiesa, par konkrētu summu vēl būs jāvienojas. Viņaprāt, tas būšot vislabākais veids, kā Latvijā mazināt iedzīvotāju ienākumu nevienlīdzību un nabadzību.
Pretēji pašlaik likumā noteiktajam, visticamāk, nākamgad tiks saglabāta līdzšinējā 23% IIN likme, tāpat valdība pagaidām nav atteikusies no Finanšu ministrijas priekšlikumiem ieviest diferencētu neapliekamo minimumu, kā arī aplikt ar sociālo nodokli lielo algu saņēmējus pilnā apmērā.
Turpretī Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) priekšsēdētājs Pēteris Krīgers pauž, ka šie priekšlikumi esot “kroplīši”, kas ilgāk par gadu neizdzīvos. “Tie nobremzēs reālu darba samaksas un valsts ieņēmumu pieaugumu. Mēs gaidījām darbaspēka nodokļu samazināšanu, bet tā vietā valdība grib atņemt ienākumus labāk atalgotajiem darbiniekiem, vienlaikus neaiztiekot kapitālu un tādējādi palielinot ēnu ekonomikas īpatsvaru.”
“Ja iedzīvotājiem būs pienākums deklarēt ienākumus par aizvadīto gadu, kas ļaus atgūt no valsts pārmaksāto nodokļu daļu, tad būtībā viņi kādu daļu savu ienākumu būs aizdevuši valstij uz nenoteiktu laiku, vienlaikus būs lielāka slodze nodokļu administratoriem. Bet šāda kārtība nemazinās nabadzību,” spriež Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš. “Pašlaik nākamā gada budžeta projekts ir pats sliktākais, kāds redzēts pēdējos piecos gados. Ja tādu pieņems, uzņēmējiem tas varētu radīt ap 100 miljonus eiro lielus zaudējumus, galu galā zaudēs arī darba ņēmēji.”
Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) prezidents Mārtiņš Bičevskis atgādina, ka, atsakoties no darbaspēka nodokļu samazināšanas, valdība nepilda uzņēmējiem solīto. Par to bijusi rakstiska vienošanās, ko no valdības puses parakstīja finanšu ministrs. Viņaprāt, pašlaik budžeta veidošana vairāk atgādina lāpīšanos, nevis vienotas, darba devējiem un ņēmējiem saprotamas sistēmas radīšanu vairākiem gadiem uz priekšu.
Uzņēmuma “Lattelecom” vadītājs Juris Gulbis spriež, ka, apliekot ar sociālo nodokli arī to ienākumu daļu, par kuru darba devējs pašlaik nemaksā, ja darbinieka ienākumi gadā pārsniedz 48 600 eiro jeb 4000 eiro mēnesī, tiks aizbaidīti kvalificēti darbinieki, kuri saņem šādu atalgojumu.
Gan Jānis Endziņš, gan Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektore Līga Meņģelsone uzskata, ka, tā turpinot, uzņēmēji uzlūkos Latviju par zemi, kurā nodokļu politikā nav iespējams paredzēt ilgāk par nākamo gadu. Pašlaik sarunās par budžetu, viņuprāt, nekāds kompromiss nav panākts. Skaidri zināms vien tas, ka, pirmkārt, celsies nodokļi un uz obligātās iepirkuma komponentes (OIK) rēķina elektroenerģijas cenas. Iznākumā nākamgad samazināsies iedzīvotāju ienākumi.
Apkopojot NTSP sanāksmē runāto, Ministru prezidente Laimdota Straujuma žurnālistiem atzina, ka arī šoreiz ar sociālajiem partneriem diemžēl neesot izdevies vienoties par diferencētā neapliekamā minimuma ieviešanu, VSAOI “griestu” atcelšanu lielo algu saņēmējiem, tāpat neapliekamā minimuma pacelšanu līdz 95 eiro mēnesī, ko atbalsta LBAS, bet kam nepiekrīt LDDK. Tomēr Ministru prezidente sola, ka darīs visu iespējamo, lai 2016. gada valsts budžeta projekts tiktu atbalstīts jau tuvākajā laikā.
