Zivju kvotas nākamajam gadam – finiša taisnē. Par brētliņu Latvija vēl cīnīsies 16
Sandra Dieziņa, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Jau šā gada augustā Eiropas Komisija (EK) publiskoja priekšlikumu regulai, ar kuru 2023. gadam tiks noteiktas konkrētu zivju zvejas iespējas Baltijas jūrā. Saskaņā ar šo priekšlikumu vairākās pozīcijās nekas nemainīsies un saglabāsies līdzšinējie nozvejas apjomi, bet vislielākās izmaiņas skars brētliņu nozveju.
Lašu, mencu situācija – stabila
Kā “Latvijas Avīze” uzzināja Zemkopības ministrijas Zivsaimniecības departamentā, atsevišķām sugām situācija salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu atbilstoši zinātnes novērtējumam nav mainījusies. Tas attiecas gan uz lašu, gan mencu krājumiem, kuriem tāpat kā iepriekš tiek atļauta tikai piezveja piekrastes zvejā.
Neskatoties uz pasākumiem, kas tiek veikti kopš 2019. gada, kad zinātnieki pauda satraukumu par mencu krājumu ļoti slikto stāvokli, situācija joprojām nav uzlabojusies. Baltijas jūras rietumdaļas mencu krājuma stāvoklis pat ir pasliktinājies un krājuma biomasa 2021. gadā ir nokritusies līdz vēsturiski zemākajam līmenim.
Tāpēc arī EK saglabā piesardzību un ierosina saglabāt līdzšinējo nozveju un visus papildu pasākumus. Lai arī reņģu krājumi Baltijas jūras daļā un Botnijas līcī novērtēti kā zemi, Baltijas jūras centrālajā daļā krājumu stāvoklis ir uzlabojies, līdz ar to zinātnieki ierosina reņģu nozvejas palielinājumu.
Savukārt reņģu zvejā Rīgas līcī nākamajam gadam tiek plānots neliels samazinājums, kas ir pamatots ar zinātnes veikto krājuma novērtējumu. Vienīgā suga, kurai EK piedāvājusi lielāku samazinājumu, nekā pieļauj zinātnieki, ir brētliņai Baltijas jūrā – par 20%, kam Latvija un vairākas citas valstis nav gatavas piekrist.
Zinātnieku ierosinājums bija samazināt nozveju par 16% un pamatojums – brētliņa ir mencas barības suga, un tā nepieciešama mencas atjaunošanai. Zinātnieku novērtētais krājumu stāvoklis neprasa 20% samazinājumu, un komisijas lietotie argumenti nepārliecinot par šāda pārspīlēta samazinājuma nepieciešamību.
Šis ir galvenais jautājums, ko Latvija centīsies aizstāvēt turpmākajās diskusijās un sarunās par zvejas iespējām Baltijas jūrā 2023. gadā, skaidro ministrijas pārstāvji.
Ko par brētliņu nozvejas samazinājumu saka zvejnieki? Latvijas Zivsaimnieku asociācijas izpilddirektors Viesturs Ūlis atbalsta zinātnieku ieteikumu par brētliņu kvotas samazinājumu, jo iepriekšējos divos gados bijis palielinājums. “Labi, ka ir samazinājums, jo tādā veidā tiek kontrolēti jūras resursi,” vakar sacīja Ūlis. Katrā ziņā zivsaimnieki jau rēķinās ar to, ka nākamgad gaidāmas izmaiņas konkrētu zivju nozvejā.
Kopīga pozīcija
ZM arī informē, ka pēdējo sešu gadu laikā pieļaujamās nozvejas un kvotu apspriešanā aktīvi iesaistījies arī Baltijas jūras reģionālās sadarbības forums (BALTFISH) un tā ietvaros tiek izstrādāta Baltijas jūras reģiona valstu kopējā rekomendācija, kas vairākus gadus bijusi par pamatu ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes lēmumu pieņemšanai par zvejas iespējām Baltijas jūrā.
Lietuva kā pašreiz BALTFISH prezidējošā valsts organizē Baltijas jūras reģiona valstu sadarbību, lai vienotos par kopīgu pozīciju zvejas iespēju noteikšanai 2023. gadam, un tas nozīmē, ka cīniņš par nozvejas kvotām vēl tikai priekšā.
Kopējo foruma rekomendāciju plānots apstiprināt BALTFISH sanāksmē 16. oktobrī Luksemburgā tieši pirms padomes sanāksmes, savukārt par pašu regulu un attiecīgi nozvejas kvotām politisko vienošanos plānots panākt 17.–18. oktobra ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības Ministru padomē.
