Par biļetēm un politiku. Saruna ar Nilu Ušakovu 0
E. Līcītis: – Izraisījusies diskusija, un daudzreiz viedokļi nesveras par labu, ka turpmāk pēc domē nolemtā rīdziniekiem par sabiedriskā transporta biļeti būs jāmaksā viena cena, kamēr nerīdziniekiem – divkārt lielāka. Nu kā gan bagātā Rīga tā izturoties pret provinci?
N. Ušakovs: – Kā pašlaik darbojas nodokļu sistēma Latvijā? Ja cilvēks strādā vienā vietā, bet dzīvo un ir piedeklarēts citā pašvaldībā, tad viņa nodokļi krīt makā tur, kur ir deklarētā adrese. Rīgā strādā 450 tūkst. cilvēku, bet no tiem apmēram 200 tūkstoši te nav pierakstīti, deklarēti. Tātad galvaspilsēta ik gadu pārskaita citām pašvaldībām 200 miljonus. Bez tam iemaksā Pašvaldību izlīdzināšanas fondā vēl 50 miljonus. No vienas puses, ir pilnīgi normāli, ka Rīga tādējādi atbalsta provinci. No otras puses, mēs atdodam gandrīz pusbudžetam līdzvērtīgu summu, jo Rīgas budžets ir 500 miljoni latu. Cita lieta, ka visas pašvaldības savā teritorijā sniedz pakalpojumus saviem iedzīvotājiem. Pašizmaksa par braucienu Rīgas sabiedriskajā transportā ir 70 santīmi – ar nodokļiem un amortizāciju 84 – 85 santīmi jeb 1,20 eiro. Katrā trolejbusā vidēji katrs ceturtais braucējs nav Rīgā deklarēts. Tas nozīmē, ka rīdzinieki ar saviem nodokļiem piemaksā šiem pasažieriem par braukšanu. Un tas nav godīgi pret rīdziniekiem. “Rīgas satiksme” 95% dotāciju saņem no pilsētas nodokļu maksātāju naudas, jo valsts piešķir naudu knapi 3 miljonu apmērā, salīdzinot ar 10 miljonu piešķīrumu 2009. gadā. Šādā situācijā nāca priekšlikums, ka turpmāk nerīdziniekiem jāpērk biļete par tik, cik faktiski maksā brauciens, kamēr pilsētā deklarētajiem pienākas 50% atlaide. Tātad tā ir atgriešanās pie 2009. gada tarifa, un šis lēmums ir viens no soļiem, pārejot uz bezmaksas sabiedrisko transportu pēc zināma laika posma.
Cits mērķis, ko gribam panākt ar šo lēmumu, – lai cilvēki, kas reāli dzīvo un strādā Rīgā, šeit arī deklarētos. Tie varētu būt papildus apmēram 100 000 rīdzinieku, un katra pienesums ikgadējos nodokļos vidēji ir ap tūkstoš latiem. Pat ja 10 tūkstoši pārdeklarētos, budžets papildus saņemtu 10 miljonus. Ilustrācijai – “Ziemeļblāzmas” rekonstrukcija maksāja 9 miljonus, bet spīķeru promenādes izbūve 5 miljonus latu. Ar papildu ieņēmumiem mēs spētu veikt gan jaudīgas renovācijas, gan labiekārtot iekšpagalmus – skaistu, uzpostu vietu galvaspilsētā būtu vairāk.
Šis stāsts nav jāsaista ar to, it kā mēs gribētu nodalīt cilvēkus grupās, kategorijās, kastās. Stāsts paredz finansiālo attiecību sakārtošanu, un katras pašvaldības pienākums ir rūpēties par saviem iedzīvotājiem. Siguldā ir pilsētnieka karte, kurā ietvertas 200 atlaides vietējiem ļaudīm. Jūrmalā ir radikāli pazemināta īpašuma nodokļa likme, ir brīvpusdienas skolēniem, bezmaksas transports. Šādu bonusu komplekta rīdziniekiem nemaz vēl nav! Toties ir un paliks spēkā bezmaksas pārvietošanās skolēniem, lai kur viņi dzīvotu, bet studentiem – atlaide 75% no pilnas cenas.
– Lai gan diskusija bijusi asa un jūsu kritiķi vērsušies pie VARAM ministra Sprūdža, viņš atzinis, ka vietvarām ir tiesības pieņemt visvisādus lēmumus, ja tie ir juridiski korekti.
– Jā, mēs drīkstam prasīt cenu, kas ir pašizmaksa. Tomēr jau notiek konsultācijas ar Pierīgas novadiem, un ir pašvaldības, kas gatavas atrast abpusēji izdevīgu risinājumu, lai viņu iedzīvotāji izmantotu “Rīgas satiksmes” pakalpojumus ar tādiem pašiem noteikumiem kā rīdzinieki. Varu vēlreiz apstiprināt – Rīgai nav vēlmes izraisīt fiktīvas deklarēšanās vilni. Liela daļa Pierīgas pašvaldību ir bagātākas par Rīgu, un domāju, ka mēs radīsim kopsaucēju, atrisināsim problēmu. Piemetināšu, ka valsts nozīmes svētkos – Jāņos, Jaungadā, 18. novembrī – transports par velti joprojām būs visiem. Arī Dziesmu svētkos visiem dalībniekiem no visas Latvijas. Apspriežam ideju par brīvdienu biļeti – ka brīvdienās, kad ierodas daudzi nerīdzinieki, visiem būtu atlaides cena. Cilvēki brauc uz teātri, uz kapiem, ved bērnus uz zoodārzu – viņiem arī jāmaksā 60 eiro centi. Aktīvi runājām par Tallinas pieredzi. Daudzi politiskie spēki pirms vēlēšanām solīja, ka transports rīdziniekiem vispār būs par velti – tā, kā tagad vizina talliniešus. Taču tur iebraucēji maksā ragā 1 eiro un 60 centus par braukšanu. Ar šādu tarifu pārējiem arī mēs varētu domāt par rīdzinieku pārvadāšanu par velti. Pašlaik tam neesam gatavi.
Otra lieta, uz ko vēršam uzmanību, ir vispārējā situācija ar pašvaldībām. Par krīzes laiku sacerēti slaveni stāsti, kā valdība uz saviem pleciem iznesusi grūtības, apcērpot budžetu, bet ir aizmirsts, ka pirmkārt budžetus bija spiestas konsolidēt pašvaldības. Vietvaras solidāri palīdzēja valdībai cīnīties ar krīti, taču pašlaik nokļuvušas situācijā, ko raksturo kopēja nabadzība. LPS ļoti pareizi spriež, ka pašvaldībām pienāktos vairāk nekā 80% no iedzīvotāju ienākuma nodokļiem, un, ja likme pieaugtu, problēmas atrisinātos – par transportu visi maksātu pēc zemākā tarifa.
– Ja sadārdzināt maksu par sabiedrisko transportu, ir loģika apgalvojumam, ka cilvēki vairāk brauks ar automašīnām, būs sastrēgumi, un tāda politika ir pretēja līdzšinējam domes kursam – atbrauc ar auto līdz Rīgai, novieto stāvvietā, tālāk dodies ar tramvaju. Tā saucamo “park&ride” politiku, manuprāt, kopumā var vērtēt kā lāgā neizdevušos un neīstenotu.
– Pašlaik “park&ride” projektus īstenot nav iespējams, jo krīzes periodā strikti ierobežoja privātās un pašvaldību partnerības veidošanu. Ko darīsim, lai aktīvāk izmantotu sabiedrisko transportu? Vispirms palielināsim šim transporta veidam domāto joslu skaitu. Pēc diviem gadiem pabeigs Salu tilta remontu, un šādas joslas būs uz visiem tiltiem, izņemot Akmens tiltu. Tad sabiedriskais transports kļūs ātrāks par automobiļiem. Šīs kvalitātes dēļ daudzi, kas bija autobraucēji, varētu kļūt par pasažieriem. Līdzko parādīsies iespēja sadarbībai ar privātuzņēmējiem, atgriezīsimies pie stāvvietu būves pilsētas nomalēs.
– Vai taisnība, ka rīdzinieku prieki būs īsi par biļetes cenu pazemināšanu – jūs gribot nodarboties ar pilsētas satiksmes tīkla zonēšanu? Tad lētā biļete derēs tikai braucienam līdz centram.
– Nē, nākamais solis satiksmes kustības reformā būs pāreja uz laika biļeti. Tas notiktu pēc Salu tilta remonta pabeigšanas un minēto sabiedriskā transporta joslu ieviešanas. Tad pasažieris iegādātos biļeti stundas vai pusotras stundas braucienam – jebkurā virzienā. Pagaidām to nevar sastrēgumu dēļ, jo nav prognozējami, cik ilgā laikā izdosies tikt pāri Salu vai Akmens tiltam. Zonēšanas nebūs.
– Vai un kad rīdzinieki brauks par brīvu pilsētas autobusos un trolejbusos?
– Tas ir nākamais solis saistībā ar deklarēšanos. Tallinā ieviesa bezmaksas pakalpojumu, un pilsētā piedeklarējās 12 000 iedzīvotāju. Raudzīsim, cik būs deklarantu Rīgā un kāds būs fiskālais efekts. Aprēķināts, ka bezmaksas sabiedriskais transports maksātu 35 miljonus latu no budžeta kabatas. Lai šajā kabatā līdzekļu būtu diezgan, jāpanāk, lai Rīgā deklarējas 35 tūkstoši jaunu nodokļu maksātāju. Ja deklarēšanās 2014. gadā aktīvi sākas, varam domāt par papildu atlaidēm un pakāpeniski tuvoties nulles tarifam, ja sistēma strādā.
– Diezgan sen cilāts jautājums: vai Rīgai nevajag likumu par galvaspilsētu? Citādi Rīgai un Baltinavas novadam ir vienādas tiesības un juridiskie ietvari. Šajā situācijā, ņemot vērā valdības un Rīgas domes biežo pretimstāvēšanu, sabiedrības reakciju par biļetēm rīdziniekiem un nerīdziniekiem, apgalvojums, ka Rīga padarīta par valsti valstī, labējā koalīcija varētu patiešām tiekties izstrādāt speciālu likumu.
– Rīgas likums, kārtojot valsts un pašvaldības finanšu attiecības, ir vitāli nepieciešams. Galvaspilsētas infrastruktūru pārsvarā uztur tikai par rīdzinieku naudu ar atsevišķām dotācijām no valsts pusēs, kas minimālas kopējās izmaksās. Ņemsim Salu tiltu vai Rīgas ielas. Tajās brauc, pārvietojas valsts iedzīvotāji, taču tiltu labos par Rīgas budžeta vai, ja piesaistīsim naudu, par ES līdzekļiem. Tādēļ jānoteic ar likumu, ka galvaspilsētai ir tie vai citi pienākumi – kaut vai visiem viena atlaide sabiedriskajā transportā. Nav problēmu! Bet vienlaikus ar pienākumu jānorāda ieņēmumu avots, kā nosegt izmaksas. Šāds izkārtojums palīdzētu visai Latvijai.
V. Krustiņš: – Pāriesim pie politiskām lietām, par kurām izjautājam arī citus viesus. Kā vērtējat ainavu, kad manām aizsākušās priekšvēlēšanu kampaņas un drīzumā notiks vairāku partiju kongresi? Lūdzu, jūsu prognozes.
– Kad oktobrī ievēlēs Saeimu un būs zināmi frakciju sastāvi, ainava kardināli atšķirsies no pašreizējās. Prognozēju, ka vārdu salikumu “Reformu partija” tur noteikti vairs neredzēs. Atsevišķi biedri, ņemot vērā, cik aktīvi, brīvi notiek migrācija starp partijām, pieļauju, Saeimā būs, bet sēdēs citā frakcijā.
E. Līcītis: – Vai reformisti aizemigrēs arī uz “SC”? Aicināsiet kādu?
– Nepiedalāmies tai kastingā. Šaubos, vai kāds reformists mums noderētu. Cilvēki, kas maina partijas konjunktūras dēļ, mums nav interesanti. “SC” ir biedri ar pieredzi citās organizācijās, taču viņiem bija jāiztur pārbaude, jāparāda, ka nav šurpu turpu staigātāji.
– RP taču nemaina kažoku konjunktūras, bet nelaimes dēļ. Viņiem jumts draud sabrukt!
– Pie tā paši vainīgi.
V. Krustiņš: – Taču Reskāja kungs ir aizgājis prom no “SC”! Krievu prese to nesauca par nodevību, un jauno politiķi diezgan laipni uzņēma Repšes biedrībā, šķiet, viņš būs pie partijas dibināšanas.
– Grūti spriest par Reskāja lēmuma motivāciju. Pats nolēma, aizgāja, nu aizgāja. Turpināšu par nākamā gada rudens ainavām. “Vienotības” izredzes arī neliekas visai spīdošas. Neesmu pārliecināts, ka apvienība sāks šķelties un dalīties vai kāda daļa neaizies pie Repšes, bet “Vienotība” pašreiz neizskatās pēc spēka, kam apakšā ir stipri, kopīgi ielikti pamati. Iekšējās attiecības reizēm izskatās sliktāk nekā domes ietvaros “Saskaņai” ar opozīciju.
E. Līcītis: – Prognozējat, ka “Vienotība” zaudēs svaru, mainīs pamatsastāvu?
– Domāju, gan – gan. Ar 3. vietu vēlēšanās šajā Saeimā viņiem izdevās saglabāt vadošās partijas statusu. Nākamreiz gan vieta var būt zemāka, gan ietekme vājāka. Turpretī NA ar izredzēm viss kārtībā. Ar stingro retoriku nacionāļi plus, mīnus noturēs esošo pārstāvniecību parlamentā. Kā tumšāki zirdziņi pagaidām ir jaunie spēlētāji. Lielākās iespējas paredzamas Repšes topošajai partijai, un arī Reģionālai aliansei varētu būt nākotne. Pat veselīgi, ja Saeimā iekļūst pagastveči, reģionu ļaudis, kuri aizstāvētu pašvaldību intereses. Tas līdzētu mainīt attieksmi pret reģioniem, un tas nākamajā parlamentā var kļūt par vienu no galvenajām tēmām – kas būs ar reģioniem.
– Rīgas varā “SC” un “GKR” blokā taču arī viena ir municipālā partija.
– Viss pareizi. No veselīga lokālpatriotisma veidojas efektīvs visas Latvijas patriotisms. Varu atkārtot, ka esam ieinteresēti, lai nākamreiz pie varas iekļūst reģionālie spēki, kuri kaut cik domā par teritorijām, kas ir ārpus Rīgas vai Pierīgas. Man nebūtu nekādas skaudības par viņu gūtiem panākumiem vēlēšanās. Vai reģionālās partijas apvienosies vai meklēs citus ceļus nokļūšanai Saeimā – redzēsim. “SC” turpina darbu, lai stiprinātu pozīciju, ka esam sociāldemokrātisks spēks, kur kopā strādā latviešu un krievu valodā runājoši politiķi, un mūsu galvenais uzdevums ir nodrošināt labklājību, cilvēka cienīgus dzīves apstākļus visiem Latvijai piederīgajiem.
– Uz starta vēlēšanās būs arī ZZS, to izlaidāt no acīm.
– Tai taču viss būs labi! Šaubos, vai uzvarēs, bet godpilno otro vietu ZZS var dabūt.
– Kurš kļūs par “SC” premjera kandidātu un sociāldemokrātiskas politikas ieviesēju? Rubika kungs gan apšaubīja “SC” kreisumu, bet citi vērotāji teikuši, ka gaidīs – kurš būs no “SC” puses virzītais valdības amata kandidāts. Ušakovs taču ne?
– Nē, jo par “SC”/”GKR” Rīgā nobalsoja 59% pilsētnieku, tātad esmu saņēmis skaidri definētu uzdevumu, no kura nevaru aiziet. Bet “Saskaņai” būs stiprs kandidāts. Ņemot vērā visas tendences un plānotās pārmaiņas apvienībā, par to vēl runāsim, un gaismā šis cilvēks parādīsies pēc Eiroparlamenta vēlēšanām. Ticamākais, ka nākamā gada jūnijs ir termiņš, kad arī citas partijas liks kārtis galdā, parādīs amatu kandidātus un komandas.
V. Krustiņš: – Amerika kungs itin skaidri minējis topošo Attīstības partiju kā vienu no tām, ar ko varētu sadarboties. Ir pazīmes, ka viņu atbilde nav “nē”. Ko jūs te sacīsiet?
– Latvijas politikā viss plūst, viss mainās. Āboltiņas kundze vienu gadu stāsta, cik “Saskaņa” būtu labi partneri, un ar visiem bučojas, bet nākamajā gadā ir pārdomājusi, sauc “SC” par galvenajiem valsts ienaidniekiem. Tāpēc pašreiz atturēšos teikt, ar ko mēs varētu iet kopā strādāt nākamruden. Esam atvērti sadarbībai ar visiem, pārējais atkarīgs no vēlēšanu rezultātiem un politiķu vēlmēm.
– Āboltiņas kundze jums teikusi nēvārdu, jo “SC” esot līgums ar Krievijas varas partiju un citi pārkāpumi.
– Ja nākamgad Āboltiņas kundzei vajadzēs palikt par Saeimas priekšsēdētāju vēl uz četriem gadiem, viņa noslēgtu līgumu pat ar Ziemeļkorejas varas partiju.
E. Līcītis: – Nepalaidīsim garām iepriekš teikto, ka “SC” esot pārmaiņu priekšā. Kā tas izpaudīsies?
– Tas izpaudīsies novembrī kongresā, kad apspriedīsim tālāko attīstību, reformas. Panāktie rezultāti pašvaldību vēlēšanās nozīmē, ka nedrīkstam nedz apstāties, nedz jelkādā veidā kavēties tikt uz priekšu.
– Kurā virzienā grib tikt uz priekšu “SC” priekšsēdētājs Ušakovs?
– Rīgas virzienā. Tanī ziņā, ka pašvaldību vēlēšanās pirmoreiz piedalījās vienādā mērā pārstāvēta komanda ar latviešu un krievu valodā runājošiem politiķiem un saņēma atbalstu gan no latviešiem, gan no krieviem, gan citiem rīdziniekiem. Tādējādi ir jāpārkāpj kaut kādas etniskās robežas, jākoncentrējas uz darāmajiem darbiem, kas svarīgi ikvienam neatkarīgi no ideoloģijas, pārliecības, dzimtās valodas. Tas “SC” jāsasniedz arī valsts mērogā, kur ir pilns ar nekavējoties risināmo – ekonomikā, demogrāfijā, sociālajās lietās.
V. Krustiņš: – Krievvalodīgo partiju stūrītī iespiedies Lindermana kungs, citi kungi. Vai viņiem nav nekādas izredzes konkurēt ar “Saskaņas centru”? Jūs kļūstat par sociāldemokrātiem, bet viņi teiks: tagad mēs pārstāvēsim krievus?
– Lindermana partija lai izvēlas, vienalga kādu vēlētāju kategoriju pārstāvēt, bet Rīgā par viņiem nobalsoja 700 cilvēku. Tas parāda sabiedrības noskaņojumu. 700 balsu radikāļiem ir izcils rezultāts!
E. Līcītis: – Bijāt sašutis par Kabanova ņirdzīgajiem izteikumiem Dziesmu svētku sakarā, un arī Urbanovičs sacījās “nodevis vētru” šim deputātam, teicās norīkot labošanas darbos. Kāds būs Kabanova liktenis? Pāraudzināšana? Izslēgšana?
– Par to runās “SC” kongress pēc mēneša.
