Par bezdarbību atlaistā policiste tiesājas – viņa “neredzēja”, kā draugs piekauj jaunieti, kurš ietinies Ukrainas karogā 146
Ritvars Raits, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Administratīvā rajona tiesa pagājušajā nedēļā izskatīja Anastasijas Cvirko pieteikumu, ar kuru apstrīdēts Valsts policijas (VP) lēmums par viņai piemēroto disciplinārsodu – atvaļināšanu no dienesta.
Pagājušā gada pavasarī visā Latvijā izskanēja ziņa par to, ka Rīgā 20. maijā ticis piekauts jauns puisis, kuram ap pleciem bija aplikts Ukrainas karogs. Cvirko ir tā pati nu jau bijusī Jūrmalas iecirkņa Kriminālpolicijas nodaļas inspektore, kura “neredzēja”, kā viņas draugs Valērijs Lazarevs piekauj jaunieti. Uzbrucējs vēl nav notiesāts, bet viņa draudzene, kura visu redzēja, tomēr neiejaucās, bet pēc tam vēl arī traucēja izmeklēšanai, tiesājas par to, ka tikusi atvaļināta no dienesta policijā.
Atlaista par policijas tēla graušanu
No Administratīvās rajona tiesas sprieduma izriet, ka 2022. gada 20. maijā Rīgā, Amālijas un Lapu ielas krustojumā, Valērijs Lazarevs, ieraudzījis jauniešu kompāniju, kurā vienam no puišiem bija Ukrainas karogs, apturēja savu automašīnu BMW, kurā brauca arī Anastasija Cvirko, izkāpa no tās un uzsāka konfliktu. Lazarevs Ukrainas karogu nosauca par fašistisko lupatu un pavēlēja to novākt. Jaunietim, kuram karogs bija aplikts ar pleciem, agresīvais vīrietis divas reizes iesita.
Valsts policija informāciju par šo uzbrukumu saņēmusi no citām personām, ticis uzsākts kriminālprocess un veikti pasākumi, lai atrastu uzbrucēju. Policisti ieradās Lazareva dzīvesvietā, kur sastapa Cvirko, bet kolēģe viņus maldinājusi par sava drauga atrašanās vietu, melojot, ka viņa neesot mājās. Patiesībā viņa palīdzēja Lazarevam slēpties, viņš tobrīd esot atradies mājas bēniņos aiz skursteņa.
No dienesta Anastasija Cvirko tika atvaļināta tādēļ, ka viņas kā Valsts policijas amatpersonas rīcībā tika saskatīta negodprātīga un neētiska rīcība, agresīvi un necienīgi izturoties pret policistiem, kuri pildīja savus dienesta pienākumus, ka viņa maldināja izmeklēšanu un nesadarbojās, lai palīdzētu atklāt likumpārkāpumu un atrast meklējamo personu. Ņemot vērā, ka konkrētajam notikumam tika pievērsta liela uzmanība, turklāt sabiedrība par policijas darbinieces rīcību paudusi lielu sašutumu, A. Cvirko rīcība grāvusi Valsts policijas tēlu, kā arī būtiski ietekmējusi visas iedzīvotāju uzskatus un attieksmi pret policijas amatpersonu profesionalitāti, godaprātu, pašapziņu un lojalitāti. VP ieskatā, Cvirko radījusi būtisku kaitējumu, ko nav iespējams labot ar vieglāka disciplinārsoda piemērošanu.
Pieteicēju pieķer melos
Anastasija Cvirko no dienesta tika atvaļināta 18. jūlijā, bet ar disciplinārsodu nebija mierā, tādēļ viņa VP lēmumu vispirms pārsūdzēja iekšlietu ministram, bet pēc tam arī Administratīvajā rajona tiesā. Savā pieteikumā par Lazareva uzbrukumu jauniešiem Cvirko taisnojās, ka brīdī, kad tas kļuvis agresīvs un izkāpis no mašīnas, viņa esot likusi tam “neko nedarīt”.
Sieviete bijusi pārliecināta, ka nekas pretlikumīgs arī nenotika, ja kaut kas tomēr bijis, tad savas sliktās redzes dēļ viņa to neesot pamanījusi. No lietas materiāliem gan izriet, ka Cvirko sākumā teikusi, ka viņai ar notikušo nav nekāda sakara. VP lēmumā esot nepamatoti norādīts, ka viņa, atrodoties savā dzīvesvietā, ilgi nav atvērusi durvis un teikusi, ka nezinot, kur ir Lazarevs. Durvis policistiem viņa esot atvērusi pāris minūšu laikā, kaut bijusi nakts. Policijai teikusi, ka Lazareva nav dzīvesvietā, jo tobrīd neesot zinājusi konkrētu viņa atrašanās vietu.
Administratīvās rajona tiesas tiesnesis Edgars Biezais, izskatot Anastasijas Cvirko pieteikumu un lietas materiālus, konstatēja daudzas pretrunas, kas viņam lika izdarīt secinājumus, ka pieteicēja notikumus atspoguļojusi nepatiesi, mēģinot slēpt savu vainu, lai izvairītos no atbildības. Piemēram, pieteikumā tiesai Cvirko apgalvo, ka savas sliktās redzes dēļ neko neesot redzējusi, bet uzreiz pēc notikuma viņa liecinājusi, ka konfliktu vērojusi automašīnas atpakaļskata spoguļos.
Par to, ka Cvirko labi sapratusi, ko viņas draugs gatavojas darīt, liecina kaut vai tas, ka brīdī, kad Lazarevs izkāpa no mašīnas, atvēra bagāžnieku un paņēma no turienes cimdus, kurus vilka rokās, sieviete esot viņam teikusi: “Nedari to! Nevajag!” Tā stāstīja liecinieki, kuri bija arī dzirdējuši, ka agresīvais vīrietis viņai atbildējis, lai klusē un sēž mašīnā.
Kad Lazareva un Cvirko dzīvesvietā ieradusies policija, neviens pat nav grasījies vērt vaļā durvis. Tas ticis izdarīts tikai pēc tam, kad policisti brīdinājuši, ka lauzīs durvis.
Bijušajai policistei apsūdzētās statuss
Tiesa secinājusi, ka pieteicēja Anastasija Cvirko nepārtrauca Valērija Lazareva prettiesiskās darbības, neziņoja Valsts policijai par tām un nesadarbojās ar policijas amatpersonām, lai veicinātu Lazareva atrašanu, kaut gan pieteicējai bija iespēja un pat pienākums to darīt. Līdz ar to pamatots ir VP secinājums, ka pieteicēja pārkāpa gan likuma “Par policiju” normas, gan Ētikas kodeksu, gan arī Dienesta gaitas likuma prasības. Līdz 2023. gada 30. aprīlim Administratīvās tiesas spriedumu Cvirko vēl ir tiesības pārsūdzēt.
Neatkarīgi no tā, vai Anastasija Cvirko šo spriedumu pārsūdzēs, jau nākamajā mēnesī bijušajai kriminālpolicijas inspektorei atkal būs jādodas uz tiesu, šoreiz jau apsūdzētās statusā. Cvirko apsūdzēta par Krimināllikuma 319. panta pirmajā daļā paredzēta noziedzīga nodarījuma izdarīšanu (valsts amatpersonas bezdarbība). Šī apsūdzība saistīta ar Cvirko rīcību jeb neko nedarīšanu brīdī, kad viņa draugs piekāva jaunieti par to, ka tam bija Ukrainas karogs. Par tādu noziegumu Cvirko var tikt sodīta ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem.
