– Ar ko īpašas būs “Augstās dziesmas,” ko Radio koris sniegs kopā ar unikālo mūzikas ansambli “Sarband”, kura balss ir Turcijas slavenākais dziedātājs Mustafa Doans Dikmens? 0
– Ar Rietumu mūzikas tradīcijām, ko pārstāv Latvijas Radio koris, un ansambļa “Sarband” mūziķiem, kas pārstāv Tuvos Austrumus, mēģinām radīt divu civilizāciju saskarsmi un integrētu veselumu mūzikā. Divu gadu garumā kopīgi veidotā programma tapusi, sadarbojoties ar pieciem komponistiem, no kuriem divi ir latvieši – Santa Ratniece un Māris Viļums –, divi ziemeļnieki – igaunis Toivo Tulevs un norvēģis Lasse Toresens –, bet Tuvo Austrumu spārnu pārstāv brīnišķīga libāniešu izcelsmes dāma, kura dzimusi un augusi Londonā, Bušra Elturka. Starp šo autoru oriģinālkompozīcijām skanēs tradicionālā Tuvo Austrumu garīgā mūzika. Nosaukumu “Augstās dziesmas” izvēlējāmies tāpēc, ka par vienojošo elementu izraudzījāmies tekstu, kas, manuprāt, ir nepārspēts mīlas lirikas paraugs – proti, Zālamana Augstā dziesma no Vecās Derības. Daudzi simboli, kas atrodas šajā tekstā, ir dzīvi un nozīmīgi kā Austrumu, tā Rietumu kultūrās.
Ansamblis “Sarband” var parādīties dažādos sastāvos, bet Rīgā kopā ar mums viņi muzicēs piecatā. Jau minēto dziedātāju no Turcijas Mustafu Doganu Dikmenu uzskata par vienu no spožākajiem senās skolas pārstāvjiem. Sitaminstrumentus, perkusijas spēlē ansambļa vadītājs Vladimirs Ivanovs, pēc tautības bulgārs, bet visu mūžu dzīvojis Vācijā, profesors Minhenes Mūzikas akadēmijā. Šajā sastāvā ir interesants instruments, ko sauc par kanunu – kaut kas starp kokli un cimbalu, to spēlē ar īpašiem nagu uzliktņiem. Kanunam liks skanēt Salahs Eddins Maraka no Jordānijas, profesors Diseldorfā. Klausītāji dzirdēs arī kamanči. Šo vijoles vectētiņu vai vecmāmiņu, kas atgādina mazu vijolīti, kuru atspiež uz ceļiem un, vertikāli turot, izvilina tās ārkārtīgi maigo balsi, spēlēs Sokratis Sinopouloss no Grieķijas.
– Ko “Sarband” mūziķi saka par politisko situāciju, kas patlaban izveidojusies Tuvajos Austrumos?
