– Jums, stāvot pie diriģenta pults, “Canto 33” nupat pirms trim dienām Erfurtes baznīcā Vācijā piedzīvoja pasaules pirmatskaņojumu. 0
– “Canto 33” ir īsti klasiska oratorija, ārkārtīgi veiksmīgas Dantes teksta un mūzikas “laulības”, jo komponistes muzikālā valoda ļoti atbilst Dantes laikmeta estētikai. Helēna Vinkelmane, pati arī virtuoza vijolniece, ir senās un Rietumeiropas tautas mūzikas speciāliste. Abas komponistes intereses organiski iekļāvušās oratorijā, kurā viņa atklāj spēju profesionāli rakstīt konkrētam mūziķu ansamblim. Tas šoreiz ir pagalam dīvains – neliels, septiņpadsmit dziedātāju koris, kurā ir sieviešu balsis, ir basi, viens kontrtenors – dziedās šveiciešu solists Peters Kennels – , bet nav neviena tenora. Klāt arī neliels instrumentālais ansamblis ar daudz un dažādiem sitamajiem instrumentiem. Arfu spēlēs nīderlandiete Karla Bosa, piedalīsies vāciešu klarnetists Karls Rosmans un spāņu izcelsmes Vācijā muzicējošs perkusionists Alehandro Koeljo Kalvo. Daži pavisam neparasti instrumenti būs jāspēlē arī koristiem. Starp citu, septiņdesmit piecu minūšu kora darbi, kas sarakstīti pēdējos piecdesmit gados, ir saskaitāmi uz vienas rokas pirkstiem. Arī vizuāli oratorija būs kas krietni vairāk nekā ierasts koncertuzvedums. Man pašam bija interesanti atklāt Dantes paradīzes redzējumu. Nemaz nezināju, bet mūsu priekšstats par elli, kur uguns, kur katli, kur piķis vārās, nāk no Dantes. To savā “Dievišķajā komēdijā” izdomājis tieši viņš un neviens cits.
– Un kas šajos priekšstatos valda paradīzē? Vai miers, labklājība un visu sapņu piepildījums?
– Nē, gaisma, apgaismība un harmonija…
