Kā pašvaldības samēro vēlmi attīstīties, aizņemties, ar savām finanšu iespējām? 1
Uldis Sesks, Liepājas pilsētas domes priekšsēdētājs: “Es teiktu, ka mūsu līdzšinējā politika ir bijusi piesardzīga, rēķinoties, ka pilsētas ekonomika pēdējā laikā ir piedzīvojusi satricinājumus, tādus kā “Liepājas metalurga” krīze un Krievijas rubļa svārstības, kas sāpīgi ietekmēja tekstilnozari. No projektiem, kam piesaistīti kredītresursi, pamatā ir tādi, ko redzam kā vitāli nepieciešamus pilsētas ilgtspējīgā attīstībā. Piemēram, daudzfunkcionālā centra “Lielais dzintars” izveide, jo saredzam to kā vērtīgu attīstības virzienu. Tāpat esam piesaistījuši finansējumu vairāku tranzītielu rekonstrukcijai, Liepājas Valsts 1. ģimnāzijas ēkas renovācijai, kā arī jaunu uzņēmējdarbības teritoriju infrastruktūras attīstībai, kas dos jaunas darbavietas. 2015. gadam Liepājas pašvaldības saistību apmērs ir 9,28% no pamatbudžeta ieņēmumiem, 2016. gadā saistību apjoms plānots 9,5% apmērā, bet 2017. gadā – 9,81%. Tas nav daudz no pašvaldībām pieļaujamā maksimālā apjoma.”
Andris Rāviņš, Jelgavas pilsētas domes priekšsēdētājs: “Lemjot par kredīta ņemšanu, vienmēr iestājamies par pilsētas attīstību, bet – pamatīgi izvērtējot iespējamos riskus. Uzskatām, ka pašvaldības budžetā kredītsaistību īpatsvars nedrīkst pārsniegt 20%, jo tad tiek apdraudēta pašvaldības obligāto funkciju izpilde. Nav taču viegli sabalansēt pašvaldības ikdienas uzturēšanas izdevumus ar struktūrfondu projektu īstenošanai nepieciešamo līdzekļu apjomu, jo jādomā arī par darba samaksas palielināšanu pašvaldības sistēmā strādājošajiem. Salīdzinājumā ar vidējo algu Rīgā un Latvijā Jelgavā tā ir būtiski zemāka. Pašvaldības budžets joprojām nav sasniedzis 2008. gada līmeni, kad izdevumi tika drastiski samazināti. Mūs satrauc vispārējā ekonomiskā attīstība valstī un iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes samazināšana, nekompensējot starpību. Turpmākajos gados pašvaldības saistību apjoms pieaugs, jo jaunajā plānošanas periodā paredzam īstenot pilsētas attīstībai svarīgus projektus, piemēram, Ziemeļu šķērsojumu un tilta izbūvi pār Lielupi.”
Jānis Baiks, Valmieras pilsētas domes priekšsēdētājs: “Vienmēr jau ir kārdinājums, ja tā var teikt, dzīvot uz nākamās paaudzes rēķina, tāpēc mēs apdomīgi veidojam savu finanšu politiku, skaidri nosakot attīstības prioritātes un sabalansējot tās ar budžeta iespējām. Pašvaldības budžets ir plānots tā, lai iepriekšējā perioda aizņēmumi lielākoties būtu dzēsti un, sākoties jaunajam plānošanas periodam, atkal varētu ieguldīt līdzekļus pilsētas attīstības projektu īstenošanā. Šogad nolēmām ņemt divus aizņēmumus no Valsts kases – 414 108 un 1 169 289 eiro apmērā. Pirmais aizņēmums paredzēts pilsētas apgaismojuma infrastruktūras nomaiņai, otrs – pašvaldības ielu, ietvju un tilta investīciju projektu īstenošanai. Visi šie projekti pilsētas pašvaldības kopējo saistību apmēru šogad palielinās par 0,004%, kopā ar procentu maksājumiem sasniedzot 14,7 miljonus eiro.”
Gatis Truksnis, Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētājs: “Šogad esam plānojuši aizņēmumus 28,1 milj. eiro apmērā, bet par katra konkrētā projekta kredītsaistību apjomu deputāti lemj atsevišķi. Finansējuma piesaiste paredzēta lielajiem infrastruktūras objektiem, kas iekļauti pilsētas attīstības plānošanas dokumentos, lai pašvaldība nodrošinātu sabalansētu pilsētas un kūrorta attīstību. Mūsu prioritāte ir paaugstināt pilsētas konkurētspēju, veicināt ekonomisko izaugsmi un labiekārtot pilsētvidi. Vēl viens būtisks apsvērums ir šā brīža samērā zemās aizdevumu procentu likmes, mums jāizmanto labvēlīgie nosacījumi projektu īstenošanai ar aizņēmumu palīdzību. Plānojot projektu īstenošanu, vadāmies pēc stingriem kritērijiem – pirmkārt, lai investīcijas būtu stratēģiskas nozīmes objektos, otrkārt, lai kopējās saistības nepārsniegtu 20% no pašvaldības ieņēmumiem.”
